He, man ir bijuši 4 ķeizari, menaz nejūtos 4reiz švakāka par tām, kam viss ir dabīgi un skaisti :D Man gan neviens acīs nav vēlējies pateikt, ka dabīgāk būtu atdot galus jau ar pirmdzimto.
Īsa vainas apziņa bija pie pirmā - sak nu kas tas i ka it kā sieviete, bet pamatfunkcija neizdodas. Nedaudz arī par pēdējo, jo piekšlaicīgi. Reāl tajos gadījumos, kad saproti, ka dabīgi un skaisti un vēl simtu gadu atpakaļ to bērnu nebūtu. Kad bērns ir dzimis, bet pat nav tev blakus, ir mediķu uzraudzībā. Bet tas pāriet ātri, galvenais sariktēt savas domas pareizā gultnē, man palīdzēja vīrs. Ir labi, ja blakus ir kāds, kam uzticies un kas māk argumentēt un nomierināt.
Bet vispār tas, cik ļoti cilvēkjiem interesē kā kuram bērns ārā dabūts ir apbrīnojami. Man gan vienmēr svarīgākais ir licies cik liels un cik veselīgs un kā jūtas jaunā mamma. Lab, ka neprasa kādā pozā šis ir iekšā dabūts ;D Man gan vairāki ir vaicājuši vai mums tik daudz bērnu jo gribējām, vai vienkārši sanāk. Sak - jums varbūt jāpamāca izsargāšanās? :D