tur jau tā lieta, ka tie nav unikāli atsevišķi gadījumi. ja valsts uz tēriņiem veselības labā skatītos kā uz ieguldījumu ilgtermiņā, mums nebūtu tādā pakaļā. diemžēl rēķina tikai tos nodokļus, kas nav samaksāti, nevis nav iegūti. un profilakse šķiet nevienu vispār neinteresē ne teorijā, ne praksē (tās pašas slimnīcu un poliklīniku wc bez ziepēm un dez.līdz. tam jau nu gan būtu jābūt, ja nevar tādu ekstru kā papīru atļauties)

un tur nu apakšā liekami būtu priekšlaikus dzimušie bērniņi, īslaicīga darbnespēja un visādas smagās slimības, kurām zāles sāk apmaksāt tad, kad cilvēks būtībā jau ir tik smagā stāvoklī, ka nav glābjams (ka ne tas pats hiv/aids gadījums ar rādītājiem, kas mērāmi simtos, nevis desmitos, kad uzsāk terapiju)