ātrlasīšanai ir dažādas definīcijas. man liekas, grāmatas lasoši cilvēki kaut kur ap otro - trešo klasi sasniedz stadiju, kad ar acīm lasa ātrāk nekā var izrunāt, un to jau drīkst saukt par ātrlasīšanu. atceros, trešajā klasē mums bija lasīšanas sacensības, un finālā bija vairāki tekoši lasoši bērni, un uzvarēja nevis ātrākais lasītājs, bet tas, kurš visātrāk prata bērt vārdus. man bija škrobe, jo arī es lasīju daudz ātrāk nekā varēju izrunāt.
tā subvokalizācijas problēma varētu būt vēllasītājiem, nelasītājiem un mazlasītājiem.