Vajadzēja man Facebook uzzināt par oscha slingiem, tagad tik skatos un siekalojos... No vienas puses, labi, ka uzzināju pāris dienas pēc tam, kad riņķu slingu sev jau dabūju, lietotu Hoppediz, lētāk, protams, nekā jauna Oscha. No otras... Ekh, bet tad es sev tagad to skaistumu būtu jau pasūtījusi. Didymosi un Ellevilli mani nekad lāga nav no skata uzrunājuši rakstainie redzētie, bet lūk šie te, vismaz bildēs... Nu jā.

Bet vispār jau arī ar to, ko sev dabūju Beidzot kaut kā sievišķīgi sajutos mazo nēsājot. Jo nu ar lielo slingu... Jā, ērti, jā, mīļi, un krāsa smuka, bet kaut kā.. Utilitāri jūtas. 'Jā, es izskatos dīvaini, bet tā vajag' - jo īpaši, kad kādās viesībās bērns tikko no slinga izņemts, pašai ātri uzest, bet slings vēl nav nosiets nost.

Ir tomēr riņķu slingam mazliet vairāk elegances - sajūtās liekas kaut kā līdzīgi varbut mūsu tautastērpu sagšām ar lielajām saktām, varbūt dažu citu Eiropas tautu, kam svinīgajos tautastērpos ir daudz auduma uz pleca saņemts.
(Heh, biznesa ideja? Jo ative nez kāpec strīpaino brunču rakstos tik slingus mums te taisa. Un kurš mums te brunčus uz pleca nēsā... Nav īstais raksts).