Jo vairāk par ko domā, jo vairāk tas sāk parādīties visapkārt... bet neveiklos aprakstos, kas tikai vēlreiz pasaka jau 100reiz zināmo, bet kvalitatīvo lēcienu uz jaunu izpratnes līmeni sasnigt neļauj.


Kas īsti ir piedošana?

Ar prātu saprast, kāpēc tas, ko cilvēks nodarījis, ir bijis vismaz attaisnojams (ja ne manis pašas vainas izraisīts?). Nav grūti.
Neturēt ļaunu prātu uz pāri darītāju? arī. Tak pat neuzskatu par pāri darītāju, vienkārši kādu,kas nodarījis, kam sanācis nodarīt kaut ko man nepatīkamu.

Atgriešanās agrākos aizvainojumos, mēģinot tos atcerēties, un tad jauna piedošanas ceļa meklēšana?


Piedot esot svarīgi... Bet es tiešām ne uz vienu ļaunu prātu neturu.
Tikai tādu vai citu iemeslu dēļ izvēlos pārāk tuvu nesazināties.