Mana apziņa šķiet vēl nav spējusi pieņemt viņa nāvi.
Tāpat kā slimību uztvēra kā kaut ko ārpus manas realitātes notiekošu...
Jūtos kā sasaistīta... nespēju gulēt. Nespēju saņemties. Pat rakstīt grūti, pirksti kā stīvi...
Vakar atcerējos, kāpēc patiesībā izveidoju
crescendo, un kāds bija iemesls tās privātuma saglabāšanai... Cik ilgstošu iespaidu uz apkārtējiem tas būtu atstājis? Un uz ko?