Jā.
Tā ir viena no tām, nez, vienkāršības latiņām, ko man ir ļoti nepatīkami apzināties nedalecamu. Ne nu ka vispār nedalecamu. Ka vispār grūtības sagādājošu.
Bērni nesaprot nozīmju mežģus un lieliski jūt cauri pozai. Tur jābūt ļoti dabiski, spontāni, apdomīgi un saprātīgi reizē. Bet nav vienkārši, ja esi nepārtraukti cītīgi mācījies melot visdažādākajās modalitātēs. Un konkurēt, jā.
Ha, un varbūt ir sava loģika tajā, ka sievietēm pārmērīgas abstraktās domāšanas spējas tradicionāli pār-attīstīt nav ticis pieļauts. Pārāk daudz siltumam nepiejaucēta prāta - var traucēt. Krietni.
Bet ar smilškastēm un palīdzēšanu - vajag, jā. To nez, pēctecīgo apmaiņu un abpusējo nebēgšanu. Jo pārāk daudz kas neizbēgami atkārtosies. Daudzi stikliņi, pie tam radniecīgās smilškastes specifiskie.