kā man nepatiik, ja ciba pazuud laikaa, kad meegjinu mainiit taas izskatu... ehh...

Kas būtu domājis, ka tajā pašā nedēļā nāksies vēl vienu psiholoģijas 4.kursnieka kursa darba (jeb diplomdarba) anketu aizpildīt?...

Nez, ja viņa turpinās tādā garā, tad 120 aptaujājamo savākšana aizņems kādu nākamo desmitgadi ;)

    Bailīgs jautājums "vai jūs varētu man lūdzu palīdzēt, ļoti nepieciešama palīdzība" nez vai ir labākais veids kā panākt sadarbību no cilvēkiem, kas izmanto LNB labierīcības...
 Kaut gan - galu galā, mēs taču viņai piekritām, aizpildījām anketiņu - var jau būt, ka nav tik traki kā viņa apgalvoja...

Pēc visa spriežot - tiek salīdzinātas smēķētāju un nesmēķētāju pieeja problēmu risināšanai. (samierinamies ar problēmu un padodamies, prasam palīdzību citiem, paļaujamies uz sevi, manipulējam ar citiem tā, lai problēmas atrisinātu mūsu vietā... un varbūt vēl kāds variants, kuru nepamanīju.).
Interesanti, ko no tā visa secinās?
 Ja nesmēķētājus izmanto kā kontrolgrupu, varbūt vismaz kāds jautājums par citu atkarībai līdzīgu paradumu esamību nebūtu traucējis? Jeb tieši smēķēšana izraisa izmaiņas uzvedībā, nevis konkrēts uzvedības modelis ir labvēlīgs atkarības izveidošanās procesam?
Labi, ka man par tādām lietām nav jādomā. Labi, ka man nekādas aptaujas nav jāveic...



Viens gan... šos jautājumus tiešām varēja aizpildīt nepiedomājot - visi vienādi, kā sāc sākumā domāt par konkrēto jautājumu, tā arī līdz beigām. Padarīta darba sajūtas beigās nekādas... bet visu jau nevar gribēt.