Man šķiet, ka, runājot par dzīvniekiem, ļoti atšķirīgi domājošiem cilvēkiem un neizskaidrojamām vai grūti izskaidrojamām parādībām, cilvēkam ir tipiska balss izteiksme iz sērijas "es nevaru zināt, ka tas tā ir, bet mana pieredze un izjūtas liek domāt šādi", vienlaikus apzinoties, ka pastāv ļoti liela iespēja, ka pretī ļautiņš nošņāksies kaut ko iz sērijas "jā, tu varbūt vēl pateiksi, ka dzīvniekiem piemīt raksturs un atmiņa, ek, tu, stulbais, apmātais cilvēciņ... Vai tad nav vispārzināms, ka pieauguši cilvēki ir vienīgās būtnes, kuru rīcību nosaka kaut kas superduper vairāk kā patika, nepatika un "neparedzamība"!".
Man šķiet, ka, runājot par dzīvniekiem, ļoti atšķirīgi domājošiem cilvēkiem un neizskaidrojamām vai grūti izskaidrojamām parādībām, cilvēkam ir tipiska balss izteiksme iz sērijas "es nevaru zināt, ka tas tā ir, bet mana pieredze un izjūtas liek domāt šādi", vienlaikus apzinoties, ka pastāv ļoti liela iespēja, ka pretī ļautiņš nošņāksies kaut ko iz sērijas "jā, tu varbūt vēl pateiksi, ka dzīvniekiem piemīt raksturs un atmiņa, ek, tu, stulbais, apmātais cilvēciņ... Vai tad nav vispārzināms, ka pieauguši cilvēki ir vienīgās būtnes, kuru rīcību nosaka kaut kas superduper vairāk kā patika, nepatika un "neparedzamība"!".