For centuries in Japan, Kyara,an extract of Asia's agar tree, has been at the heart of a unique ritual dedicated to the appreciation of incense: the Kôdô ceremony (translation: "listening to incense"). A ritual that expresses the art of incense; of the mingling of woods and their mysteries; where in a shared moment suspended in time, participants are invited.
Other fragrance notes include Bulgarian rose, violet, vanilla, musk, Sichuan pepper, and Chinese incense.

Nav ne jausmas, vai smarža ir tāda, kā aprakstīts. Pirmais bija spēcīgs kvēpināmo koku aromāts, zem kura slēpjas vaniļa un musks, kas dziļi apslēpis rozes smaržu, viscauri izkaisot samtainu pūderi.
Kaut kas sens, tāls un vienlaicīgi - tuvs un silts. Mierīga smarža, kurā ietīties.
Uz rudeni smaržām esot jāmainās uz siltākām un asākām - bet man vasaras smaržu nemaz nav,
Neko par to nezinu. Spēcīgs sandalkoka aromāts, kas slēpj vaniļu un musku, kas slēpj rozi. Un samtains pūderis viscauri. Kaut kas sens, tāls, un vienlaicīgi - tuvs un silts. Mierīga smarža, kurā ietīties, ļaujot tai saplūst ar ādas aromātu.
Uz rudeni smaržām esot jāmainās uz siltākām un asākām. Vasaras smaržu man nav - Hypnotic Poison tādas noteikti nebija. Hypnose, lai gan šķita 'tas pats, tikai gaisīgāks un augļaināks (uhh, līdzība tiešām ir daudz vairāk, kā tikai nosaukumā. Vai pie tā vainojama Hypnotic Poison rindas parfimēres klātbūtne Hypnose radītāju komandā vai kas cits pat nepateikšu) bija pārāk gaisīga un ar to man viegli nepatīkamo noti kaut kur dziļumā. Ir tāda - vairumam Oriflame aromātu, arī La'coste - it īpaši uz dzelten-oranžāko spektra daļu nobīdītajām piemītoša. Ne vienmēr uzreiz traucējoša, bet ja jāsaskaras ilgāk, kā pāris dienas, izraisa pamatīgu nepatiku.

Aiz kata no Japāņu "Gendži stāsta" nodaļām par Koudou ceremiju. Tulkots gan ne no japāņu valodas, par to, cik daudz pazudis no tulkojuma uz tulkojumu atbildību nenesu. Bet skaisti vienalga.

Tā bija desimtā Otrā mēneša diena. Lāsoja maigs lietus un sārtā plūme netālu no verandas bija smaržpilnā ziedoņa pārņemta. Ceremonijas bija paredzētas nākamajā dienā. Tuvi kopš bērnības, brāļi apbrīnoja ziedus, kad ieradās ziņa, piesieta pie plūmes zara, no kura vairums ziedu bija nobiruši.

Princese Asago bija atsūtījusi lodēs saveltos parfīmus divās kārbās - indigo, ko rotāja priedes zars un baltā, ar plūmes ziedu.

Lai gan vijumi un mezgli bija parastie, uzreiz bija atpazīstams, ka dāma ar labu gaumi ir pielikusi savu roku to tapšanā. Apbrīnodams dāvanas, princis pamanīja poēmu vieglā rakstā, kuru vēl reizi klusi sev nolasīja. "Ziedi nobiruši. Plūmes laiks pagājis. Lai tās smarža grimst citās drānās..

----
Bija pienācis laiks vērtēt smaržas. "Tam jānotiek lietainā vakarā", teica Genži. "Un tu tās tiesāsi, kurš gan vēl, ja ne tu". Viņš pavēlēja ienest kvēpināmos traukus un drīz vien prinča priekšā rindojās apbrīnojama izstāda, jo katra no dāmām vēlējās savus ražojumus parādīt vislabākajā iespējamajā gaismā. "Nez vai es būšu tas, kas zinās" teica princis. Viņš uzmanīgi pētīja smaržas, atrazdams te šur, te tur vissmalkākos trūkumus, jo pat vislabākās smaržas reizēm ir vien toni par uzstājīgu vai neizteiksmīgu. Gendži aizsūtīja pēc divām paša veidotām smaržām. Saskaņā ar galma tradīciju, kas lika glabāt parfīmus pie sarga avota, viņš tos bija noglabājis pie straumes kas plūda starp galveno zāli un rietumu spārnu. Koremit'su dēls, tagad padomnieks tika aizsūtīts tos izrakt un drīz vien Yu~giri tos atnesa. "Tu esi man devis grūtu uzdevumu" teica princis. "Bīstos, mans lēmums var būt dūmakains".
Tradīcija dažādos veidos bija jau vairāku turpināta, katram piedāvājot neparasti orģinālus pieskārienus. Prinča priekšā bija daudz interesantu un smalku problēmu.


Par spīti Asago pašnoniecinošaja poēmai, viņas tumšā ziemas smarža tika atzīta par labāku, savā ziņā maigāku, taču dziļāku par visām pārējām. No rudens smaržām, princis izlēma, "kambarkunga smaržas", kā Gendži radītās smaržas bija nodēvētas, atklāja visdziļāko tuvību, paliekot neuzstājīgas. No Murasaki trim pavasara pļuma bija visgaišākā un neparastākā, ar piesitienu, kas bija jāatzīst par patiesi drosmīgu. "Nekas labāk par plūmes ziedu nesaskan ar pavasara dvesmu" teica princis.

It brings one-ness with the eternal.
It refreshes mind and body.
It removes impurity.
It brings alertness.
When one is lonely, it is a companion.
When one is busy, it brings a moment of peace.
Even when it is plentiful, one never tires of it.
Even when there is little, one is still satisfied.
Even when it becomes old, it does not change its character.
Even if used everyday, it does no harm.