Nogriezu matu šķipsnas galu ar kancelejas nazi.


Atcerējos, kā kaut kad ļoti sen gribēju pamēģināt apgriezt matus ar šķērēm. Māsai vai sev- pat neatceros. Man tik ļoti patika tā skaņa, tā šķirkstoņa, kad metāls ietriecas mata struktūrā un pakļauj to...

Griezu un brīnījos, kāpēc uz pleciem nav redzamas nokritušas matu šķipsnas, kāpēc nav redzams, ka matu kļūtu mazāk. Un griezu vēlreiz un vēlreiz, izbaudot to patīkamo sajūtu, kuru sniedz šņirkstoņa iznīcinot, sadalot.