Es esmu saslimusi ar ipodu.

Ar to mazo vienkrāsaino, gludo, trauslā paskata štruntiņu, kas sola... nu sola apmēram to pašu ko esošais playeris, vai par nedaudz mazāku cenu nopērkamie telefonplayera pričendāļi.

Patiesībā šajā visā dīvainākais ir tas, ka man nav ne mazākās vēlēšanās klausīties mūziku ar ipodu. Man nav vēlēšanās pat turēt to plauktā un skatīties.

Tikai pievienoties tiem, kas savus sūrāk vai ne tik sūri pelnītos latiņus.

Perfekta reklāma šajā ziņā. Vienkārši perfekta.

Pie tam - tā atrodas visur. Visādas loterijas, kur balvās tiek dalīti ipodi, ipodu aksesuāri uz katra stūra, ipodi žurnālu apģērbu stilu lappusēs (īpašs stila akcents, d'oh).

Es negribu gribēt ipodu, sasodīts.