Nja, mazpukse steidzas varēt ar māsu spēlēties.

Šodien, rīta nomoda logā noliku uz puncīša patusēt (kārtīgi, stabili, rociņas uz priekšu, galvu viņa arī nu jau kādu brīdi tur augšā, līdz nogurst) - pēc pārdesmit sekundēm apgāzās uz sāna un mazliet saraudājās. Samīļoju, sabučoju, panēsāju, padziedāju, paspēlējos, noliku vēlreiz uz vēdera. Bet viņa - cītīgi velk rociņu uz mutes pusi un gāž plecu un galvu uz sānu, līdz, jap, ir atkal uz sāna. Ja darīs to ar vēl lielāku švunku, arī līdz mugurai tiks, pagaidām vēl pietrūkst. Tagad tik jautājums, vai tas ir _vēl_ šito māk (Un uz 2-3 mēneši aizmirsīs), vai tiešām, kā izskatās, _jau_ sāk apgūt. Nē, nu atceroties beibes dažus mēnešus ilgstošo frustrāciju ar uz vēdera tikt mācēšanu bet atpakaļ ne, mācīties velšanos šādā secībā pat nebūtu slikti...