Furious sleep

Furious sleep

of colourless green ideas

of colourless green ideas

Aprīlis 17., 2015 

Par grāmatiņām parunāsim.

crescendo (crescendo)

Expanse


The Expanse turpinājumi ir jauki lasāmas grāmatiņas, bet tā WOW faktora, kas Leviathan Wakes tām nav. Ja kaut cik patika otrā grāmata, tad droši trešo un ceturto arī var lasīt, līdzīgas, bet biš labākas - nav tā 'kādu mēs foršu characteru lomu spēlei uzbūvējām, bet ko mums ar viņu tagad iesākt?' efekta. Bet, bet, bet Expanse pēc Leviatāna ir space opera caur un cauri, viss tas skaistais pārējo žanru piejaukums ir nost.

Diemžēl, man bail, ka tas nozīmē, ka arī seriālā no tā skaistuma būs atlikusi tikai muļķīga cepure. Žēl, ja tā.

Ancillary Justice/Ancillary Sword



Zinu, ka bija te, kas par Ancillary Justice sajūsminājās... Man ir aizdomas, ka daļa sajūsmas iemesla ir no tā paša skapja, kur mana nemirstošā sajūsma par Iron Dragon's Daughter. Personīgos sāpīgos tarakānus smuki pa spalviņai glauda tā, ka tie aš sāk dziedāt un paziņo, ka Meaning of Everything beidzot sapratuši. Bez tieši tāda tarakānu veida, grūtāk (lai gan, nu re, balvas tak visas iespējamās grāmatiņai piešķirtas, tā kā laikam jau ir kāda vērtība arī bez tarakāniem. Androgīnisms? Feminisms? Sci-fi like it used-to-be?)

Ja Leviatāns ir kosmiskā opera, kas pamanās izvairīties no kosmiskās operas mīnusiem, tad Ancillary Justice ir kosmiskā opera, kurā ir viss tas, kas kosmiskajās operās ir, labais un sliktais. Tik, ka nav skarbo džeku ar pistolēm, gabaliņš tomēr tāds feministiski androgīns. "Kaut kur nezin kur, kaut kad nezin kad', bez atsauces uz Zemi, ar daudz jaunvārdiem un terminoloģiju, kurā fiksi jāielaužas, tehniskiem aprakstiem - tai pašā laikā izlaižot to tehnisko aprakstu, kas kā smuki ieēnotu lielo Plot Twist beigās. Kulturālā ekspansija, šķiriska sabiedrība (oficieri un pārējie), politiskās ietekmes spēlītes (par laimi ar servīzēm, ne kleitām.. oi, šis jau no Sword ne Justice).

Pirmā daļa, godīgi, lasās pagrūti. Jā, ir interesantas worldbuilding idejas, bet aprakstošas, bez komentāra, bez tā domu eksperimenta faktora 'iedomāsimies, kā būtu, ja'. Otrā (par spīti servīzēm :) ) tomēr ir lasāmāka, vieglāk uztverama, vairāk padomāt par sabiedrību liekoša - Ancillary Justice tāda gara, mazliet haotiska prelūdija pirmajam cēlienam.

~~~


Ko tālāk labu palasīt? Mongoliādu iesāku, bet... mani-biedē-biezums un pagaidām galīgi Stīvensoniska neliekas (lai gan Stīvensons reizēm sāk Stīvensonisks likties pēc pirmajām 600-700 lappusēm, nebūtu nekas neparasts). Ir kāds riktīgs must-read šobrīd? Kas tur ar tiem šī gada Hugo īsti noticis, pavisam politisku idejiņu ietekmēts saraksts, ko nav vērts tālāk pētīt? Lai gan ja tic tam apgalvojumam, tad jāpieņem, ka arī Skin Games tur ir politiskās pārliecības pēc, bet Skin Games takš galīgi nav slikts gabals, kuru izlasot nominācijas pēc vien būtu žēl iztērētā laika. Piemēram, par Wise Mans Fears man patika mazāk (piedodiet fanes). Tāpat tas gabals pilnīgi noteikti nav sliktāks par Ancillary Sword (kas tak ir nominēts PAR SPĪTI politikai). (un vēl, Drēzdenes Failu piecpadsmitā sērija ir krietni labāka par dažām iepriekšējām sērijām. Varbūt pat pagaidām veiksmīgākā sērija savā seriālā. mazliet American Gods atsit, un Ameircan Gods man ir, paši ziniet Ze Mēraukla attiecīgajam žanram)

Tātad, kas ir lasījuši - kas ir ar pārējiem trim nominantiem, kuru meklēt rokā pirmo?
Upd: Laikam Three Body Problem jāķerās klāt. Ņemot vērā pirms-daž-gadu Fantastu Piknikā autora tautietes ieteikumu kā, cik sapratu, labāko, ko varenā Ķīna pēdējos gados sci-fi ir radījusi.
This page was loaded Nov 28. 2024, 1:21 am GMT.
hackers counter system TunT counter v=0.09