Aizvedām bērnu taureņus paskatīties. Iztraucējām biļešpārdevējtantimsvarīgā darbā un re, neapzinīgie nezinājām, ka jau kopš seniem laikiem taureņbiletes botāniskajā dārzā atsevišķi jāpērk, citā vietā :)

Nezinu, kā ar taureņiem un magnolijām, bet viens gan botāniskajā dārzā izpelnījās bērna skaļu sajūsmu. Priedes.

Kā 'beidzot kaut kas pierasts', vai?

Un datumatskaitēm...
Pagājšceturtdien beidzot saprata, kā pašai tikt uz vēdera, bet joprojām neapmierināta, ka pārvietoties nesanāk.
Šotrešdien pirmo reiz mēģināja kaut ko dziedāšanai/līdzdziedāšanai līdzīgu - vismaz balss augstuma modulēšanu biš.
Jā, es arī kādreiz ticēju tiem, kas stāsta, ka bērnam zem 3 gadu vecuma vienaudžu sabiedrību nevajag.... Nja.