Apnicis vecākiem vislaik migā sēdēt. Un arī mazie jau drosmīgāki sajutušies.
Šodien sanāca saruna apmēram - "Klau, bite, tev bērni pīkst. Vai nu tu kāpsi lejā skatīties, vai es palīdīšu paskatīties, kā būs?" - Bet nē, vispār jau viņi rūpīgi vislaik iet savus mazos kripučus pieskatīt.
Vakar, pēc tam kad Pelēkais bija gana drosmīgs, lai parāpotu Bitam pa muguru un ausi paostītu, ar mazo kameriņu tomēr noskaidrojām, ka mazuļi ligzdā irdivi. Toties šodien jaupa kārtai valstījās pa smilšu bļodu - ievēlās, un tad pīkstēja, lai kāds no lielajiem atnāk un ieveļ viņus atpakaļ migā.
Nu un ir, ir kaut kas sasodīti mīļš skatīties, kā tie mazie ļetauši tieši tāpat strīdas par 'kurš kuram šodien būs spilventiņš' tēmu, kā pierasts skatīties Bitu un Baitu ņemamies.
Ko darīsim tālāk pagaidām domājam. Padomājām un izdomājām, ka vispār tālāk domāsim, kad mazajiem būs mēnesis, būs dzimumi skaidri un kaut cik pie rokām būs paradināti.