Luudzu, pasaki kaut ko labu par mani. Man pat nav svariigi tieshi kas to saka, var arii anoniimi.

Komentaari pasleepti.

Pirmkursnieka sindroms - nu tas ir tad, kad esi mazliet apbružājies jaunajā nozarē, biškucīti papletis zināmā robežu iepriekš nosacīti tumšā sfērā, un dēļ milzīgā kontrasta ar iepriekšējo (absolūto ne-)zināšanu, jūties milzīgā sajūsmā par to, cik nu tagad esi visu zinošs :P

Nu re, man toties tāds pirmkursnieka sindroms kā reiz uzplijies, reklāmiņas par inflācijas ķēdi, komentārus par nelietīgajiem, naudu zaudējušajiem II līmeņa pensiju fondiem lasot. Ekonomistiem nelasīt un nesmieties, tas tā, pierakstiņš uz ko vēlāk atskatīties, kad ar vairāk zināšanām arī izpratnes par šodienas nezināšanu būs vairāk. Bet vajag tak tādus zināšanu snapshotus.

Tu aizņemies naudu (apdomīgi protams :P), lai nedzīvotu sliktāk kā tavi kaimiņi.
Banka tagad no tevis dabūto iespēju regulāri dabūt maksājumus un procentus, sakalkulētus ar iespēju, ka tu tomēr kavēsi vai nesamaksāsi, smuki iesaiņo kārbiņā, uzliek šādu vai tādu etiķeti, un palaiž tirdzniecībā.

Kārbiņas tiek apvienotas, pārsaiņotas, pāretiķētas visdažādākajos veidos un tik tirgotas, tirgotas, tirgotas. Kredīttirgus mums pagaidām jauns, izsniegto kredītu kvalitāte (aprēķini par debitoru procentiem, kas pēdējos gados _jau_ paspējuši sākt kavēt maksājumus, kvalitātes noteikšanā nebūt ne pēdējo vijoli spēlē) skaitoties laba (cik nu avīšbaumām ticam) - līdz ar to mūsu kredīti nav tā sliktākā prece tādai te pārsaiņošanai. Gan mūsu hipotekārie kredīti, gan līzingi, gan visādi kredītkaršu maksājumi. (Atceries, kādi ir tavas kredītlīnijas procentu maksājumi? Mhm. Padomā par to. Investīciju instrumentu spēlēs tādu ienākumu procentu spēj gūt tikai absolūtie ģēniji.)
Vērtspapīru tirgus ar kārbiņām un to dažādām kombinācijām un pārsaiņošanām rada aizvien lielāku apgrozījumu. Ņemot vērā mūsu attīstības tendences, tā daļa saražotās naudas kas paliek te uz vietas, tomēr tiek ne tikai tālākā žonglēšanā ar kārbiņām iesaisīta, bet arī tiešās investīcijās, algās, utml. Hop.
Ja rietumnieku ekonomisti sūdzas par inflāciju/tās potenciālu, kas pagaidām lokalizēta saistībā ar atsevišķiem investīciju instrumentiem (un jau sāk radīt šādus tādus negaidītus zaudējumus vienam otram spēlētājam. Pensiju fondi, starp citu, arī ir nekas vairāk kā tādi te spēlētāji, jā, rūpīgi regulēti utml, bet tik un tā...), tad mēs tiekam pie smukas inflācijas pa tiešo.

Kas ir tas skaistums tajā reklāmā ar zaķīšiem un zālīti? Tas, ka gandrīz vai varētu padomāt, ka arī tavi rūpīgie noguldījumi bankā galu galā tādā vai citā formā šā vai tā nenonāk tādās pašās kārbiņās. Ar citām etiķetēm, protams.