Pārsteidza jau iepriekšējā dienā izpirkto biļešu skaits. It kā pozitīvi, ka pasākumu novērtē - tad ļauj cerēt, ka entuziastiem izdosies savu entuziasmu arī turpināt... Spēja atrast jaunus un jaunus sponsorus tiešām ir cieņas vērta.

A kāpēc tas "it kā"? - Tāpēc, ka nepatīk, dažiem tā apmeklēšana ir tāda stila lieta - ne tāpēc, ka interesē, a tāpēc, ka tas ir stilīgi. (zinot viena otra tendenci uztvert, ka tas par viņu teikts - nē, es it kā domāju par tiem, kas sēdējā man aiz muguras. Un uz tiem, kurus ārā ejot dzirdēju krieviski pārspriežam, ka viņi pilnīgi neko neesot sapratuši.) . Laikam jau neizbēgams ļaunums.Kaitina jau arī tie, kas atnākuši uz dīvainīšiem paskatīties - bet nu ar tādiem vien jau zāli pilnu uz ceturto festu nedabūt.


Beyound the Clouds? - pirms filmas daži man cītīgi stāstīja, lai noteikti aizejot, noteikti patikšot.... Varējāt nepūlēties ar filmas aprakstu, man ar paskaidrojumu 'Tā ir tā "She and Her Cat" autora jaunā filma" būtu pilnīgi pieticis. Lēna, mierīga sajūtu filma. Ačgārna filma, kur fons ir svarīgāks par fokusu, pakāpeniskās norises par action. Līdzīgi bija ar Wonderful Days - bet šeit to ačgārnību saprast ir vieglāk un, šķiet, mazāk ir tādu, kas to palaiž garām un izsecina "smuka, bet sekla". Sajūtu un noskaņu "Beyound the Clouds" ir pat vairāk - bet varbūt tā ir tikai ilūzija, kuru rada izteiktu emociju neesamība.
Un jā - Beyond the Clouds var lepoties ar meistarīgu nobeigumu... Varbūt tieši emocionalitātes trūkuma dēļ. Kaislības tai šā vai tā nepiestāvētu.

Ultimate Hellsing? Eh.. pirmā daļa tieši bija redzēta, bet neredzēto otro parādīt neizdevās. Vai Animefest+Hellsing kombinācija ir nolādēta? Ja tā, tad laikam jāpriecājas, ka vairāk nekādu Hellsinga filmu nav un nākamais animefests iztiks bez tehniskām problēmām.
Bet par pašu filmu - labi, ka pagājis tik ilgs laiks no pseriāla skatīšanās. Labi, ka sen Hellsinga OVA ar Karaļa un āksta "Nekromantu" fonā nav redzēta.
Pateicoties tiem 'labi' OVA bija uztverama kā "gandrīz OK" un viss tas, kas salīdzinājumā ar seriālu šo padara par 'less brain, more blood' radījumu tik ļoti acīs nedūrās.

Mēs domājam vienādi.


Pamanīju cibā juror priecīgo ierakstu par oriģinālo tarhūnu stikla pudelē.



Atveru komentārus... a tur vīrs jau apjautājies. Tieši tāpat, kā es to gribēju darīt - ar vienu vārdu. "Kur?"


Divi mēneši. Un tikai tagad pirksts ir sapratis, ka nekur neliksies un beidzis sust. Kas teica, ka pirkstu nospiedumi nemainās? Pirksta locījuma līnija ir pārvietojusies par kārtīgu puscentimetru.

Es rakstu kā iemīlējusies. Laikam jau tā arī ir.