Furious sleep
Furious sleep
of colourless green ideas
of colourless green ideas
Oktobris 9., 2006
Atspulgi. Liepāja
Liepāja.
Rokmūzikas pilsēta.
Pilsēta kurā piedzimstot vējš.
Patiesībā vējš tiek dzemdēts zaļām svītrām klātu milzu stabu galos vietā pavisam netālu no Grobiņas, ar izteiksmīgo nosaukumu "Rolava".
Ieklausies vārdā. Kā neveiklā letiņa izrunāts un latvisko "a" galotni piekabinot transkiribēts "Rollover". Rollover. Rollovera. Rolavera. Rolava. Nē, rotveilera neviena.
Kamēr vēl neesmu piemirsusi, man noteikti bija jāpastāsta, ka, ka ap tiem milzīgajiem bālzaļi krāsotajiem (nu laikam jau lai, eh, ainavā iekļautos. Kāpēc rudenī nepārkrāso?) stabiem ganās tās Īstās Mēnessgovis. Jūrasgovis. Zilās govis, Latvijas Zilās.
Pat mašīnu apturējām, grūti apdzenamajai mājai uz riteņiem ļāvām vēlreiz garām pabraukt, lai tās uz digitālās fotofilmiņas noķertu. (Digitālās filmiņas ir labi. Var bildēt pa 10 reizēm vienu govi, cerot, ka iznāks kaut viena. Bet līkas rociņas jau arī 10 reiž bildēšana neglābs - pa tālu tie ragulopi ganījās, pa tālu... )
Zilajiem teliņiem tuvumā vilna tik mīksta izskatījās - gandrīz vai paglaudīt. Tik teliņi bija aiz virvju žogam apskatei zoo filiālē izlikti, kur neviens neaizraujas ar plāksnīšu atjaunošanu pie voljēriem. Nu un, ka starp melnajiem un baltajiem stārķiem ieklīdusi laimīga pāvu ģimenīte? Nu un, ka tur pat arī stirnēni skraida. Rakstīts stārķi. Tad arī skaties uz stārķiem). Zilie teļi paliek zilie teļi, īstās šova zvaigznes bija vilku bars.
Bet par to pilsētu, kurā vējš piedzimstot, par to pašpasludināto roka pilsētu, kurā visiem mati uz nullīti nodzīti. Bailēs no vēja?
Pilsēta, kurā ērtākais ceļš uz jūru izrādījās caur morga pļaviņu kātojot. Piekritīsi taču - ir sava romantika caur pļavu brist un pie jautājuma 'kas tas tāds, morgs vai' saņemt norādi pacelt galvu uz augšu, sasprindzināt redzi un izlasīt uzrakstiņu uz sienas (Morgs, strādā 24 h diennaktī).
Romantiska pilsēta, jo karstā šokolāde ēdienkārtē pārsteidzošā kārtā uz galda uzbur nevis krūzi ar piena un kako pulvera maisījumu, bet gan biezu, tumšu kausētai šokolādei līdzīgu maisījumu ar mazu putukrējuma cepurīti. Un viesmīli, kas atvainojas, ka vafeles palikušas vairs tik pusotra porcija un tad smaidīga attipina paziņot, ka tomēr būšot veselas divas.
Romantiska pilsēta, kur no vēl brīvajiem pēc bildītes ātri izvēlētais numura iekārtojums izrādījies Ņūorleānas džezam veltīts, kur divi mazi kaķēni sēž uz viesnīcas sliekšņa un nemaz neuztraucas par pāri kāpējiem (un pavisam drosmīgi ieņem mūsu šūpuļkrēslu uz lieveņa nākamajā dienā). (un eh, neprasiet, kāpēc man Ņūorleāna=romantika. Pārāk sarežģīti).
Liepājas jūra viļņojas un puto, atdodama vējam rudenīgos kaitsērfotājus un kaitboardotājus. Liepājas jūras vējš ir apdullinoši skaļš.
Tumsa Liepājā nepiezogas klusītiņām un pamazītēm, kā citās pilsētās. Tā uzklūp, kamēr tu saulrieta gaismas šovu noskatījies dodies pilsētas virzienā.
Rokmūzikas pilsēta.
Pilsēta kurā piedzimstot vējš.
Patiesībā vējš tiek dzemdēts zaļām svītrām klātu milzu stabu galos vietā pavisam netālu no Grobiņas, ar izteiksmīgo nosaukumu "Rolava".
Ieklausies vārdā. Kā neveiklā letiņa izrunāts un latvisko "a" galotni piekabinot transkiribēts "Rollover". Rollover. Rollovera. Rolavera. Rolava. Nē, rotveilera neviena.
Kamēr vēl neesmu piemirsusi, man noteikti bija jāpastāsta, ka, ka ap tiem milzīgajiem bālzaļi krāsotajiem (nu laikam jau lai, eh, ainavā iekļautos. Kāpēc rudenī nepārkrāso?) stabiem ganās tās Īstās Mēnessgovis. Jūrasgovis. Zilās govis, Latvijas Zilās.
Pat mašīnu apturējām, grūti apdzenamajai mājai uz riteņiem ļāvām vēlreiz garām pabraukt, lai tās uz digitālās fotofilmiņas noķertu. (Digitālās filmiņas ir labi. Var bildēt pa 10 reizēm vienu govi, cerot, ka iznāks kaut viena. Bet līkas rociņas jau arī 10 reiž bildēšana neglābs - pa tālu tie ragulopi ganījās, pa tālu... )
Zilajiem teliņiem tuvumā vilna tik mīksta izskatījās - gandrīz vai paglaudīt. Tik teliņi bija aiz virvju žogam apskatei zoo filiālē izlikti, kur neviens neaizraujas ar plāksnīšu atjaunošanu pie voljēriem. Nu un, ka starp melnajiem un baltajiem stārķiem ieklīdusi laimīga pāvu ģimenīte? Nu un, ka tur pat arī stirnēni skraida. Rakstīts stārķi. Tad arī skaties uz stārķiem). Zilie teļi paliek zilie teļi, īstās šova zvaigznes bija vilku bars.
Bet par to pilsētu, kurā vējš piedzimstot, par to pašpasludināto roka pilsētu, kurā visiem mati uz nullīti nodzīti. Bailēs no vēja?
Pilsēta, kurā ērtākais ceļš uz jūru izrādījās caur morga pļaviņu kātojot. Piekritīsi taču - ir sava romantika caur pļavu brist un pie jautājuma 'kas tas tāds, morgs vai' saņemt norādi pacelt galvu uz augšu, sasprindzināt redzi un izlasīt uzrakstiņu uz sienas (Morgs, strādā 24 h diennaktī).
Romantiska pilsēta, jo karstā šokolāde ēdienkārtē pārsteidzošā kārtā uz galda uzbur nevis krūzi ar piena un kako pulvera maisījumu, bet gan biezu, tumšu kausētai šokolādei līdzīgu maisījumu ar mazu putukrējuma cepurīti. Un viesmīli, kas atvainojas, ka vafeles palikušas vairs tik pusotra porcija un tad smaidīga attipina paziņot, ka tomēr būšot veselas divas.
Romantiska pilsēta, kur no vēl brīvajiem pēc bildītes ātri izvēlētais numura iekārtojums izrādījies Ņūorleānas džezam veltīts, kur divi mazi kaķēni sēž uz viesnīcas sliekšņa un nemaz neuztraucas par pāri kāpējiem (un pavisam drosmīgi ieņem mūsu šūpuļkrēslu uz lieveņa nākamajā dienā). (un eh, neprasiet, kāpēc man Ņūorleāna=romantika. Pārāk sarežģīti).
Liepājas jūra viļņojas un puto, atdodama vējam rudenīgos kaitsērfotājus un kaitboardotājus. Liepājas jūras vējš ir apdullinoši skaļš.
Tumsa Liepājā nepiezogas klusītiņām un pamazītēm, kā citās pilsētās. Tā uzklūp, kamēr tu saulrieta gaismas šovu noskatījies dodies pilsētas virzienā.
Urbānā fantastika.
- 9.-Okt-2006 09:42 am
Politiskie komentāri būs vēlāk.
Par kāzām un ceļojumu - arī.
Tas jau ir pagājis.
Bet vispirms par aktuālāko.
28. oktobrī (sestdiena, ja kādu interesē) kaut kad starp 11.00 un 12.00 (precīzs laiks būs zināms vēlāk) notiks Oktobra LFFB pasākums.
Tēma - lāga precīzas definīcjas nav - bet kopumā par pārdabisko, šausmīgo, maģisko kas ir līdzās, bet ko mēs tā ikdienā nepamanām. Iederās gan visi šausmu stāsti, urbānās leģendas, gan visas fantāzijas par burvju pasaulēm tepat līdzās - vienvārdsakot no vārdā nenosaucām šausmām vecās baznīcas pagrabā līdz kanibāliem kukurūzas laukā, vampīriem bēniņos un maziem puisīšiem ar muļķīgām rētām pierē. Komplektā tiekot gaidīts ta da jebkas no vīriem melnā līdz Templiešu ordeņa apspēlēm.
Un tikai nevajag stāstīt, ka 80% manas friendlistes nav ļautiņi, kurus vismaz kaut kas no minētā interesē.
Vis Lovekraftiānisms, šis tas no Kinga, un tad vēl tie jaunie krievu autori (Un nē, es nedomāju tikai Lukjaņenko un Vasiljevu. Bija vēl kaut kas, ko palasīt ieteikuši jau kādi četri, bet nosaukumu es nekādi nespēju atcerēties... urbānā fantāzija par metro vai kas tamlīdzīgs)
Jautājums principā tāds - vai tiešām nav neviens, kas būtu gana drosmīgs lai auditorijai par kaut ko no minētā pastāstītu? Tēma manuprāt ir lieliska un potenciāli ļoti interesanta.
Bet lai būtu interesanti, ir vajadzīgi runātāji. Jo tēma ir lieliska, bet bez runātājiem čiks vien iznāks.
Ja ir ļoti bail runāt vienam - es esmu visnotaļ sarunājama runāšanai palīgos.
Kāpēc nerunāju pati? Es zinu, ka te ir cilvēki, kas Lovekraftu un Kingu zina daudz labāk. Kas ir redzējuši vairumu Twillight zone un Gobu ielas šausmu sēriju. Ir taču. Zinu ka ir.
Par kāzām un ceļojumu - arī.
Tas jau ir pagājis.
Bet vispirms par aktuālāko.
28. oktobrī (sestdiena, ja kādu interesē) kaut kad starp 11.00 un 12.00 (precīzs laiks būs zināms vēlāk) notiks Oktobra LFFB pasākums.
Tēma - lāga precīzas definīcjas nav - bet kopumā par pārdabisko, šausmīgo, maģisko kas ir līdzās, bet ko mēs tā ikdienā nepamanām. Iederās gan visi šausmu stāsti, urbānās leģendas, gan visas fantāzijas par burvju pasaulēm tepat līdzās - vienvārdsakot no vārdā nenosaucām šausmām vecās baznīcas pagrabā līdz kanibāliem kukurūzas laukā, vampīriem bēniņos un maziem puisīšiem ar muļķīgām rētām pierē. Komplektā tiekot gaidīts ta da jebkas no vīriem melnā līdz Templiešu ordeņa apspēlēm.
Un tikai nevajag stāstīt, ka 80% manas friendlistes nav ļautiņi, kurus vismaz kaut kas no minētā interesē.
Vis Lovekraftiānisms, šis tas no Kinga, un tad vēl tie jaunie krievu autori (Un nē, es nedomāju tikai Lukjaņenko un Vasiljevu. Bija vēl kaut kas, ko palasīt ieteikuši jau kādi četri, bet nosaukumu es nekādi nespēju atcerēties... urbānā fantāzija par metro vai kas tamlīdzīgs)
Jautājums principā tāds - vai tiešām nav neviens, kas būtu gana drosmīgs lai auditorijai par kaut ko no minētā pastāstītu? Tēma manuprāt ir lieliska un potenciāli ļoti interesanta.
Bet lai būtu interesanti, ir vajadzīgi runātāji. Jo tēma ir lieliska, bet bez runātājiem čiks vien iznāks.
Ja ir ļoti bail runāt vienam - es esmu visnotaļ sarunājama runāšanai palīgos.
Kāpēc nerunāju pati? Es zinu, ka te ir cilvēki, kas Lovekraftu un Kingu zina daudz labāk. Kas ir redzējuši vairumu Twillight zone un Gobu ielas šausmu sēriju. Ir taču. Zinu ka ir.