Visai jauka lasāmviela :)
Pie noteikuma, ka esat vispārīgi informēts par zvaigžņu kariem, gredzenu pavēlnieku, pazemēm un pūķiem, xmeniem, kāpu un vēl kaudzi citu vairumam sabiedrības visnotaļ mīklainu lietu. SF/F cienītājiem, vienvārdsakot.

Jā. Protams tur ir arī vampīri, citādi taču es nerekomendētu :P

Fantāzijas darbi bez vampīriem iztiek tikai aizvietojot tos ar staigājošiem līķiem un nekromantiem, kas ļauj līķiem staigāt.

(nē nē, vampīri tur ir vēl mazāk nekā zvagižņu karu, nebaidies, tas nav stāsts par staigājošiem līķiem kurus var piebeigt ar dārzeņiem. Un tur ir WinXP, kā Cloud of Darkness Generator

Can you hack into it? I asked her as we ran.

I don't know, she said, I am not familiar with your Earthling opearting systems. The rest of the galaxy has been using open source software for millenia, while you and your primitive monkeykin will probably be using proprietary, closed-source Cloud of Darkness APIs with which I am unfamiliar.

A Mayan Sysadmin? You're more resourceful than I thought, Masterson. But no worries - the summoning is already complete, and the Dark Goat of the Wood With a Thousand Young is already on her way here. In mere moments you will be totally overwhelmed by my Wealthbondsman. And without your lightsaber or vaunted adamantium claws you will fall helplessly before them.

That brought me up short.

Admantium claws?I asked.

Yes, she continued grandly, without your lightsaber and your vaunted adamantium claws you will be -

I don't have adamantium claws. I said.

You will be... excuse me?

I don't have adamantium claws, I repeated, I'm Jewish. If I want to be buried next to Honorable Headmaster Arnold M. Golub in the family plot in Pomona, I can't even get a tatoo, much less graft adamantium onto my skeleton.

pirmā daļa
piektā daļa (un pārējās atradīsi pie piektās).

Kas ir sievišķīgums...
Tā pirmkārt un galvenokārt ir prasme, vēlme un spēja izmantot savu izskatu kaut kādu mērķu panākšanai – un arī prasme šo izskatu veidot.
Tā ir sievišķīga dzīvesgudrība. Empātija.
Tā ir prasme iebāzt savu intelektu (vai tā trūkumu) gana tālā skapītī, lai tas apkārtējiem nešķistu nomācošs.

Man ir daudz citu gan labu, gan sliktu īpašību – bet šīs nu reiz man nepiemīt.
Gribētu? Negribētu? – Bet kāda tam nozīme? Tā vienkārši neesmu es.


Tad kāpēc vispār pieminu? Vienkārši tādēļ, ka ciba vienkārši jau vārās no šāda tipa rakstiem. Un ja visi apkārt runā par kaut ko, tad gribot negribot sāc to attiecināt uz sevi.


Lai gan, man vispār nevajag daudz, lai lasīto sāktu uz sevi attiecināt. Tāds nedaudz slims egocentrisms.