[quite spoilerless really]
Final Fantasy 7 bija spēle, kurā galvenie varoņi glāba pasauli.
No pārējām līdzīgajām atšķirama ar to, ka spēles sižets liek saprast, ka patiesībā visam darītajam tā īsti jēgas nav bijis - pat varoņu izmisīgie mēģinājumi tikai palīdz lielajam plānam, pret kuru viņi it kā mēģināja cīnīties.
Beigu beigās pasaulei nekas cits neatliek, kā glābt sevi pašai. Ak jā, bija zināms, ka tam varētu būt nepatīkams blakusefekts - planēta, glābjot sevi, varētu pie viena tikt vaļā no būtiskākajiem kaitēkļiem - par kādiem, iespējams, uzskatāma cilvēce.
Šķita, filmai būtu jāparāda cīņa ar šīm sekām.
Un atkal - visām (nenoliedzami estētiskajām) cīņām, ko galvenais varonis izcīna patiesībā nekādas īstas nozīmes nav. Tikai tāda ilustrācija varoņa iekšējai cīņai ar savām atmiņām un savām šaubām. Brīžiem - pat pārāk hipertrofēta.
"Es esmu tāda pati marionete, kā tavs vecais "es" " - Kadādžs Klodam.
(nu jā, vajadzēja jau to pateikt skaļi, citādi vēl kāds nesapratīs)Un tikai šo cīņu izcīnot, viņš brīnumainā kārtā tiek izdziedināts arī no fiziskajām vainām.
Un izdziedē arī visus pārējos.
( vairāk )