Tā.. gribēju šodien strādāt agri no rīta, nevis vēlu vakarā - nav ar ko parunāt, nav kam novērst uzmanību...
Garām.
1) radošākas domas man ir pirms aizmigšanas, nevis pirms pamošanās
2) emm.... a motivācijas ta nav vienalga. Domas kaut kur lidinās un negrib piespiesties pie darba, jo "vēl taču agrs".
Draņķīgi, draņķīgi, draņķīgi.... Vismaz pagulēju... arī labi,

Interesanti, vai mūsdienās vispār cīruļi vēl ir sastopami? Cilvēki, kas tiešām produktīvāk strādā agri no rīta, pēc pamošanās? (nu labi, ne pēc pamošanās gluži 3 naktī, bet tomēr?)

Dīvaini, cik ātri gan uzrodas atkarība no dažiem cilvēkiem.

Vienreiz - tas vēl nekas.

Bet pēc tam... jūties kā izslāpis..

pēc iespējas parunāt. neko vairāk, tikai parunāt.


un es nevarēju saprast, kad teica, ka radot tādu atkarību. tas likās.. dīvaini? Tas joprojām šķiet dīvaini.