Nu kā, tur taču kaķītim darīja pāri. Un pārējie bērni esot smējušies (es pati nebiju klāt, bērna tētis veda), bet Džonatans - noslēpies un raizējies par to kaķi. Un pēc tam vēl vairākas dienas pārdzīvoja.

Tāpat arī Lieldienās - aizbraucām patusēties, viena meitene baidījās ar virvi laisties lejā no koka, mēs pārējie, protams, jokojam un rēcam - līdz es piefiksēju, ka mazais ir šausmīgi sabēdājies, pielīda pie manis, lai es viņu samīļoju. Un pēc tam stāstīja: "Citiem bija smieklīgi, bet es domāju, ka viņa tūlīt nokāps lejā..."
"Ko tu gribēji?"
"Lai man vairs nebūtu tā jādomā..."