Terry Pratchet, Discworld, Moving Pictures: grāmata, kurai noteikti vajadzētu būt jautrai un izklaidējošai - tik daudz humora, tik daudz parodiju par ko vien sirds kāro. Pat pa kādai apdomājamai idejai izteikts - kaut vai tā pati jau nolietotā, bet man tomēr mīļā

What was it they said about gods? They wouldn't exist if there weren't people to believe in them? And that applied to everything. Reality was what went on inside people's heads.

Un par spīti tam, nē. Tā nepiesaista, tā neievelk sevī, nepieciešamība to atlikt malā nesaskaras ar jebkādu pretestību. Un tā nav nespēja ielasīties grāmatā vai paciest obligāto ievadu - grāmata ir jau pāri pusei.

Varbūt vainīgs tulkojums? Varbūt vainīga pēdējā izlasītā grāmata? (Laurell K.Hamilton "Seduced by the Moonlight" - ļoti personisks stāstījums pirmajā personā. Daudz spraigāks, lai gan it kā taču gandrīz nekas nenotiek, visi būtiskie sižeta notikumi būtu satilpināmi vienu rindkopu grā pārstāstā. Tik daudz tēlu, ka tajos varētu apjukt - un tomēr, vismaz vienas grāmatas robežās to atšķiršana problēmas nesagādāja, grūti pateikt, kā būtu ar visu sēriju..... Jā, daudz erotikas un vardarbības; vairāk nekā Raisai (un iemeslu salīdzināt tieši šīs divas autores patiešām netrūkst) - bet par spīti visam, Hamiltones pasaule šķiet daudz gaišāka, optimistiskāka un, hm... labsirdīgāka? (kas pierāda vienīgi to, ka pasaules labsirdīgums ir ļoooti relatīvs jēdziens.) Bet nebūtu taču tā, ka literatūra bez erotikas un vardarbības man būs sākusi šķist garlaicīga? Laikam jau jāpalasa Anitas Bleikas sērijas iesākums, kur tā visa esot mazāk, bet visu citu Hamiltones tekstu pozitīvo īpašību - vairāk. Raisas nemīlētājiem - atmetot drūmi depresīvo noskaņu un brīžiem ļoti izteikto homoerotisko ievirzi, citas Raisas darbu nevēlamās īpašības būs arī šeit. Ieskaitot nemirstīgus varoņus (gan ne galvenos varoņus. Vismaz ne abu apskatāmo sēriju pirmajās grāmatās galvenās varones ir visnotaļ mirstīgas.) Ieskaitot varoņu izskata apjūsmināšanu. Ieskaitot varoņus, kuru sākotnējais apraksts šķiet ļoti interesants, bet kas savas interesantās īpašības nebūt negatavojas izrādīt romāna gaitā. Ieskaitot kaudzi ar varoņiem, kuru sākotnējais apraksts ir ļoti interesants, bet kas savas interesantās īpašības nebūt netaisās izrādīt romāna gaitā. Pagaidām gan bez varoņiem, kas iegūtu neievainojamības un neaizskaramības statusu (ko Lestats pamanījās jau 3. no 10. grāmatām) un bez centrāliem tēliem, attieksme pret kuriem kardināli mainītos sēriju laikā, padarot tos no interesantiem antivaroņiem par neinteresantiem varoņiem.(