- 19.-Dec-2005 12:08 am
- Tēmas:
- philosophy
Pat savs prāts mani reizēm biedē.
Tā tieksme izzināt apkārtējo, izsekot likumsakarībām, kas novedušas pie pašreizējā momenta. Kā koka zari izauguši. Pa kādu ceļu ritējušas lietus lāses uz loga. Kā skrējusi uguns, pārmainot sērkociņa formu....
Pasaule ir bezgalīgi sarežģīta, prāts grib pazust tās vērošanā un palikt pagātnē. Ticot, ka tagadne ir mūžīgs nemainīgs mirklis.