ja viens kaut ko grib, un otrs grib to pašu, ko pirmais, bet nezina, kā to panākt, tad es vispār neredzu iemeslu strīdam :)
cilvēkiem patīk sarežģīt vienkāršas lietas.
protams, strīdi ir neizbēgami, bet svarīgāk jau, kas notiek pēc tā strīda - katrs apvainojies un nesaprasts aiziet uz savu istabas kaktu, vai arī cilvēki viens otrā ieklausās un sadzird, ap ko lietas grozās, nomierinās un sameklē risinājumu. vai arī nesameklē, bet tik un tā nomierinās.
bet tie pamatotie strīdi pat nav īsti strīdi - ja vien ir pamatojums savam viedoklim, kāpēc ir tā, kā ir. vai tad ne?