Kā mēs tiekam pie nelegālām dziesmu kopijām?

Kā gribam, tā tiekam - ne tikai visi DC++, torrenti, edonkey un emules - arii visi Skype, ICQ un liidziigie, epasts, galu galaa -kaa jebkuru faili saglabaajam no paarluuka ai caur ftp klientu.


Ārprāc, nelieši mēs kādus zaudējumus mēs radam (ē... kam tieši? bet lai nu būtu).

Viens otrs Francijā, degošu mašīnu aizsegā ir izdomājis risinājumu: visām programmām, kas var tikt izmantotas šādiem mērķiem, obligāti jāsatur tehnoloģiski paņēmieni, kas novēro lietotāja darbību (vai novēro, vai tieši neatļauj - īsti nepateikšu... galu galā franciskos orģināltekstus tomēr izlasīt nevaru).

Protams, izplatīt informāciju par to, kā šos tehnoloģiskos paņēmienus apiet ir nelegāli.

Programmas (kas cita starpā satur arī šo tehnoloģisko paņēminu) koda izplatīšana saskaņā ar iepriekšējo arī tā kā būtu nelegāla....


Jā jā, un šeit arī rodas brīnišķīgā ideja par visai nopietnu atvērtā koda ierobežošanu. Ja pirms tam lasītie raksti šķita pilnīgi neloģiskus un neiespējamus scenārijus aprakstoši - tagad radusies skaidrība....

Jā, tā var. Ierobežot autora tiesības izplatīt kodu, pamatojot to ar publikas tiesībām novērst noziegumu. Diemžēl... acīmredzamas pretrunas ar zināmākajām EU direktīvām autortiesību jomā tur nav. Atliek paļauties tikai uz ekonomiskajām interesēm no to valstu puses, kas jau paspējušas ieguldīt milijonus, lai to neieviestu direktīvas līmenī... lai gan... hvz, ja nu sarēķinās, ka ekonomiskais ieguvums no šād a ierobežojuma ir lielāks (visi milijardi, kas iet garām valsts kasēm jo mēs, nelieši, nelegāli mūziku klausamies, filmas skatamies)?