Jāturpina lasīt Makjavelli, varbūt tur kāda laba doma radīsies.... jā jā, nelielas civiliedzīvotāju apmetnes okupētajā teritorijā ir krietni efektīvākas par armijas/policijas klātbūtni; vietējie svešas varas (ar atšķirīgu valodu un parāžām) apspiesti iedzīvotāji vienmēr ļoti labprāt pievērsīsies citai, tik pat svešai varai, ja vien tā piesolīs vairāk māgā bāžamā (un būs cerība, ka pirmā nenoslaucīs gan iedzīvotājus gan jauno svešo varu piedevām).

Mhm, šos principus. B&WII veidotāji spēlē ieviesuši ļoti labi.

Bet no kurienes viņiem tik samaitāta ētika? -

Upurēšana – labi. Uzbrucēju karaspēku iznīcināšana ar dievišķo uguni (iegūtu upurējot iedzīvotājus) – labi. Dažu savu pielūdzēju nogalināšana vienkārši tāpat, aiz ‘ups, roka paslīdēja’– labi. Moku rīku uzsliešana pie katras villas lieveņa – labi .
Katrā ziņā, neviena no minētajām rīcībām pat neizkustina bultiņu iedzīvotāju dieva rīcības novērtējuma skalā no ‘100% labs’. Ik pa brīdim gan svarīgākā iedzīvotāju vēlme ir „žēlastību!” - bet tas tikai liek viņiem aizmirst vēlmes ‘gulēt!’ un ‘brīvo laiku!’.es tiešām godīgi cenšos spēlēt kā sliktais dievs.

Morāle? Ja esi tev ir iespēja būtiski ietekmēt apkārtējos, tad tas, kas ir izdevīgs tev, arī ir ‘labs’, un visi pārējie brīvprātīgāk vai piespiedu kārtā to par tādu arī atzīs.
Nja.
Gribu vainot štatu ideoloģiju. Patiesi... bet laikam jau tāda ir visām megavarām?