Vairums viņu ir nedzīvi dzimuši bērni, kuriem dzīvību iepūst neizdodas.
Kas ir tas, kas liek atdzīvoties, uzņemt apgriezienus un sākt savu dzīvi, kas no radītāja kļuvusi tikai pastarpināti atšķirīga?
Tik pat mistisks kā apziņas rašanās?

Redz kā... vienam negribas reinkarnēt bijušo, kuru nez kāpēc visiem sagribējies tieši tagad.
Vēl vienam - nagi niez uzsākt kādu jaunu projektu, bet nav ne jausmas kādu.

A man... ir radusies nelaba pārliecība, ka nav vērts. Nav ideju, kas aizrautu citus pietiekami, lai būtu vēlme ieguldīt savu laiku. Laiks, kad bija vēlme taisīt tā, lai pašam būtu interesanti, ir garām - te cibā, devinatartā.. jā, tur jau gatavās vietās var piereģistrēties, kontekstam atbilstoši kaut ko padarīt...

Bet radīt ko jaunu... Nezinu.