 Vai ķēkša vai kas? | 17. Aug 2022 @ 13:00  |
|---|
Nav jau tā, ka es vēlmi kaut kā nodrošināt likumdevēju kvalitāti nesaprastu.
Bet ierobežot tiesības būt ievēlētam -- nerunājot par visām juridiskajām, demokrātijas un/vai cilvēktiesību normām, ko šāds ierobežojums pārkāptu -- ir tāda kārtējā malšanās pa padomju mentālo mantojumu, ko mēs šeit Latvijā redzam ik uz soļa: tiklīdz mums kaut kas nepatīk, lūdzu, taisām likumu vai noteikumus, lai to ierobežotu. Ble, normālā gadījumā likumi un noteikumi ir *pēdējais* ko dara, nevis *pirmais*. Likumi un noteikumi ir tam, kad citādāk vairs nevar.
Starp citu, interesanta nianse. Ļeņinam tiek piedēvēta un bieži citēta frāze: "pat ķēkša var vadīt valsti".
Tad, lūk, iegūglēju, un izrādās, ka šāds viņa teiktā atreferējums ir, visticamākais, tālaika politisko pretinieku sagrozīts, bet jebkurā gadījumā melīgs. Īstenībā Ļeņins teica sekojošo: Mēs neesam utopisti. Mēs zinām, ka jebkurš melnstrādnieks un jebkura ķēkša nav spējīga uzreiz piedalīties valsts vadīšanā. Šai ziņā mēs piekrītam gan kadetiem, gan Breškovskai*, gan Ceretelli†. Taču mēs atšķiramies no šiem pilsoņiem ar to, ka pieprasām nekavējoši atteikties no aizspriedumiem, ka vadīt valsti, uzņemties ikdienas rutīnas vadības darbu spēj tikai bagātie vai no bagātām ģimenēm nākuši ierēdņi. Mēs pieprasām, lai valsts vadīšanas darbu mācītu apzinīgiem strādniekiem un kareivjiem, un lai to darītu nekavējoši; tas ir, lai visus strādājošos un visus nabagus tūliņ pat sāktu šai lietā apmācīt. [mans tulkojums un izcēlumi]
// В. И. Ленин. Удержат ли большевики государственную власть? // «Просвещение» : журнал. — октябрь 1917. — № 1-2.
Kas nu no tā sanāca, sanāca. Bet būtībā mēs šeit redzam līdzīgu vēlmi, kā šobrīd. Tikai atšķirībā no tā paša Ļeņina, -- kurš dīvainā kārtā nepiemin tādus jēdzienus kā "augstākā izglītība", bet uzsver nepieciešamību mācīt, -- šībrīža vilkme ir atkal jau uz formālo kritēriju -- papīru. Jo tā ir vienkāršāk un tas glaimo tiem, kam šāds papīrs ir. Un piedāvājumā ir jebkurš augstākās izglītības papīrs.
Godātās dāmas un kungi. Es esmu pavadījis Latvijas augstskolās humanitārajās un eksaktajās programmās kopsummā kādus gadus 7 periodā no ~'93 līdz kādam, šķiet, ~'14. Ticiet man, tur nekā nav(tm)‡.
Nē, es nevaru teikt, ka cilvēks, kurš ir motivēts, ieinteresēts un spējīgs, tur neiegūs kvalitatīvu izglītību -- vismaz atsevišķās nozarēs.
Bet ņemot vērā to, ka un kā augstskolas cīnās par finansējumu, un kā viņām ir svarīgs katrs students, tās jau sen, ar atsevišķiem izņēmumiem, ir pārvērtušās par gaļas mašīnām, kuru mērķis ir nopelnīt, izlaižot cauri maksimālu studentu plūsmu. Kā blakus rezultāts tam ir tas, ka studenti tiek maz atsijāti, papīru daudz kur iegūs teju jebkurš, kurš spēj laicīgi nodot kompilētus materiālus, un spēj salikt kopā pāris vārdus no tēmas. Esmu ar vairākiem tādiem zēniem un meitenēm sēdējis kopā pirmajos kursos, otrajos un trešajos. Daži no viņiem ir lieliski pabeiguši un strādā akadēmiskajā vidē.
Uzskatīt, ka tāpēc vien, ka kāds cilvēks ir izgājis cauri šādai gaļas mašīnai, viņš *automātiski* kaut kam kvalificējas vairāk nekā tāds, kurš nav, var tikai par ļoti noteiktām profesijām, kur vēl pastāv nopietni eksāmeni un nopietnas iespējas izbirt. Ārsti, piemēram. Un arī viņi būs kvalificēti savai jomai, bet vai tāpēc automātiski vairāk kvalificējas valsts vadībai nekā te jau piesauktie uzņēmēji? Bet te mēs atgriežamies pie sākotnējā jautājuma par vēlēšanu universalitāti.
* - Katrīna Breško-Breškovska (dzim. Verigo), viena no galvenajām figūrām Krievijas sociālistu kustībā, narodņiks un viens no Sociālistu Revolucionārās partijas dibinātājiem. Pazīstama kā Krievijas revolūcijas "vecmāmiņa"
† - Iraklijs Ceretelli, citētās publikācijas laikā viens no menševiku līderiem.
‡ - atsauce uz 80gadu beigu humora raidījumu (vai varbūt kādu "Labvakar"(?)), kurā VDK "kurators" saka, šķiet, Volmāram(?): "Ko jūs raujaties uz tām ārzemēm? Es tur braucu katru gadu, ticiet man, tur nekā nav". |
"Zaķusalas ritmi", man šķiet.
Jā, varētu būt! Imanta-Babīte bija laikam jau pēcpadomju.
Jā, par to studentu gaļas mašīnu patiešām taisnība. Kaudzēm ir tādu, kas kaut kā līdz ar nagiem nomaļ tos 3 bakalaura gadiņus un tad ar knapi sekmīgu aizstāv bakalaura darbu. Tādēļ patiešām šobrīd augstākā izglītība ir ļoti arbitrārs rādītājs, ja gribam meklēt saprātīguma kritērijus.
Un pirms kāds sāk teikt, ka tā ir tikai humanitāro un sociālo zinātņu problēma - nevajag, tieši šobrīd Latvijas augstskolās eksaktajiem studentiem ir vismazākā konkurence, savukārt fakultātes ir ieinteresētas dabūt maksimāli lielāku skaitu absolventu. Sekas tam ir likumsakarīgas.
OK, izglītība kā kritērijs strādā, ja sakārto izglītību, par to bazara nav.
es domāju, pie sakārtotas izglītības sistēmas -- no pamatskolas (vai pat bērnudārza) līdz augstskolai -- nekādi formāli kritēriji vairs nebūs nepieciešami.
Jo (a) izglītības kvalitāte būs redzama pēc tā, ko un kā cilvēks saka un dara, un (b) cilvēki līdz ar šo sakārtošanu vienkārši daudz vairāk sāks _cienīt_ šo pašu izglītību, un to vairāk ņems vērā izvēloties šos pašus kandidātus.
OK, tas ir lēnais ceļš un strādātu, iespējams ka izglītības ielikšana par kritēriju pie paralēlas viņas sakārtošanas procesu drusku paātrinātu.
Nelaime ir tā, ka ieliekot par kritēriju pie *esošās* izglītības sistēmas problēmām, mēs turpināsim tās uzturēt.
Jo tas būs vēl lielāks spiediens uz gaļas mašīnu un absolvēšanu.
Tas situāciju šobrīd padarīs tikai sliktāku.
Ir noteikta secība jāievēro, tāpat kā pie ķīmiskām reakcijām.
Un strādā jau tikai lēnie ceļi. Jebkādas izglītības sistēmas izmaiņas mēs redzēsim pēc gadiem 20+.
Apsvērums bija tāds, ka arī pie esošās ``gaļas mašīnas`` produkcija nav ideāla bet ir pamanāmi labāka par vidējo. Nu tipa ja pat pie šiem siltumnīcas apstākļiem/ haļavas tu nevarēji ne tik kā uni beigt tad tu toč neesi piemērots atbildīgam darbam.
es tev nepiekrītu. ņemot vērā cik ļoti daudz jau ir augstākās izglītības (piem. nodarbinātajiem Latvijā 42% gadījumu pēc 2021. gada datiem), tas ko tu redzi jau IR vidējais. tu vnk varbūt vairākus cilvēkus iedomājies, ka viņiem nav... a īstenībā tā tā pati gaļas mašīnas produkcija vien ir. :P
un tikko mēs runājam par aizliegumiem te mēs atkal nonākam pie aizliegumu jēgu un atļaujamību, fundamentālajām demokrātijas īpatnībām, kas laika gaitā jau iznākušas (cf. manu komentāru pie tava ieraksta)
Tā nianse kuru es nesaprotu ir kāda ir atšķirība starp ``taisa ķirurģiju`` un ``veido likumus``. Abos gadījumos cilvēks izejot no savām prasmēm veic darbības kuras ir svarīgas un no kurām ir atkarīgi citi. Kāpēc vienā gadījumā mēs izvirzam kontroles kritērijus bet otrā gadījumā aktīvi oponējam tādiem kritērijiem. Drusku nekonsekvence.
vienkārši ir citi kritēriji.
viens no likumu veidošanas kritērijiem demokrātijā mēdz būt tas, lai likumi atspoguļotu vairākuma vēlmes. un līdz ar to elitārismu var uzskatīt par saknē nedemokrātisku, jo vairākuma vēlmes tiek pakārtotas (supposedly) labāk kvalificēto viedokļiem un vēlmēm.
tur ir veselas teorijas un paveidi apakšā, vari pats palasīt. sabiedrības uzbūve un demokrātijas paveidi ir tonnām pētīti un par tiem ir rakstīts.
atvaino, bet es neiešu tev atreferēt politoloģijas vai sabiedrības uzbūves ievadmateriālus, to tu vari izdarīt pats, lai tavi spriedumi par tēmu būtu ar kaut kādu saikni ar jau noskaidroto.
Tas viss ir milzīgi jauki, tikai jāņem vērā ka vairākuma viedokļa kvalitāte un vispār drošība tam pašam vairākumam ir atkarīga no šitā paša vairākuma izglītotības. Ja tā ir līmenī, okej problēmas nav. Ja nav līmenī - vajag elitārismu, vismaz sākumā - citādi pasākums noies pa burbuli.
un te mēs apejam apli un nonākam atkal pie izglītības kvalitātes. ja izglītības kvalitāte nav labā līmenī, tad izglītības līmenim strauji zūd jēga.
Laba izglītība > slikta izglītība > nav izglītības.
Uzdevums: Atlasīt labākos = domājošākos.
Metodes:
a) paskatīties uz papīriem [mazāk droša bet ātrāka]
b) eksaminēt katru atsevišķi [drošāk, lēnāk]
Nope. Nepiekrītu tēzei.
Pirmkārt kaut vai tāpēc, ka lai arī mēs intuitīvi runājam par "labu" un "sliktu" izglītību, te ir pietiekami grūti definēt kritērijus, lai tas, ko mēs ar tevi personiski vienotos uzskatīt par "sliktu" izglītību, mums oponētu un norādītu, ka pēc citiem kritērijiem "sliktā" izglītība ir ļoti pat ok.
Otrkārt, slikta izglītība nav vienkārši "mazāk izglītības". Tā ir degradācija, savtīgu motīvu kultivēšana (jo cilvēks uz tādu parakstās, jo viņam svarīgāks ir papīrs), egoistiskas personības attīstība. Slikta izglītība < nav izglītības. Kur nu vēl statesmanship sakarā, kur pēc definīcijas būtu jāraugās uz kopējo labumu, ne savu personisko.
Pie dajebkādas kvalitātes izglītības (okej ja nu diploms nav tupo nopirkts vai uzdāvināts dzimšanas dienā) tas subjekts ir bijis spiests kaut ko palasīt, atrisināt kādus uzdevumus, sameklēt kādus datus, apkopot kādus materiālus. Viņš vismaz kādā mērā , t.i. vairāk par zero būs ar visu šito pazīstams, nu un analīze, secināšana, izvērtēšana , prognozēšana, domas izteikšana jau arī ir tas, kas lielā mērā sastāda daudz ko, t. sk. valsts pārvaldi.
Personīgi pazīstot cilvēku, kurš jau vairāk nekā 10 gadus piepelnās, rakstot dažāda līmeņa darbus visdažādāko augstskolu studentiem (nu vienīgi doktora disertācijas nav sanācis rakstīt, līdz tam, šķiet, tomēr atsijājas tie, kam grādu nevajag ķekša pēc), un nojaušot, cik tas ir izplatīti, varu teikt, ka šādi uzskati ir visai naivi.
Ir dzirdēts par naudas viltotājiem. Nu jā ir, viņus ķer. Izķer droši vien ne visus. Bet ne jau tāpēc atsakās no naudas lietošanas un nauda nepārstāj pildīt savu funkciju.
Tāpēc, ka naudas viltošana skaitās kaut kas ļoti bīstams visos laikos un visās vietās. Viltotu augstāko izglītība nav pat krimināli sodāma, atradis ar ko salīdzināt.
Okej tad jēgpilni varētu būt to kriminalizēt? Nu izglītības viltošanu t.i.
Tehniski to var izpētīt. Bet atšķirībā no naudas viltošanas to būs stipri grūtāk pierādīt.
Kā arī pamatproblēma ir sabiedrības nenosodījumā. Pat ja kādu pieķer viltotā izglītībā, tas nevienu īpaši neuztrauc.
Kas rodas, tai skaitā, no esošās nicinošās attieksmes pret lielu daļu izglītības.
Kas rodas, tai skaitā, no šīs izglītības zemās kvalitātes.
Kas rodas, tai skaitā, no esošās augstskolu administrācijas, kuras sastāvā nereti ir tie paši padomjlaiku vēži vai viņu sekotāji, kuri optimizē un shēmo. Es vēl atceros Eiropas fondu naudas dalīšanu akadēmiskā tīkla izbūvei. Jēziņ, kādi purni tur daži sēdošie no augstskolām un institūtiem.
Es arī atceros :D
kgan nu PhD līmenī par visādu muhļīšanos vainīgajiem mēdz atņemt grādus, msc arī ir dzirdēti keisi par bsc laikam nē vai nezinu.
jā, bet tu mēģini sapludināt nosacīti akadēmisku vidi (izglītības kritērijs) ar zoon politikon. Savukārt ārpus akadēmiskās vides politikā precīzi nevienu nep*š, vai ir kādam PhD vai nav. Ja ir atņemts, tad tik vien p*š, kā tas, ka konkurenti uz norādot, akcentēs viņa personiskās īpašības (blēdīgumu šinī gadījumā), kuru dēļ viņš ir padzenams.
Jā mēģinu. Pareizi saprati. Es gribu lai visa vide - gan politikā gan biznesā gan citur - kļūst līdzīga augstas kvalitātes akadēmiskai.
Inteliģences dominēta sabiedrība saucas.
Savukārt diplomu viltus ieguvējus ķer ļoti minimāli, ja vispār.
Ja naudu viltotu tādos apmēros, kā augstskolu darbus, tad no naudas nāktos atteikties.
Bet tās taču arī ir muļķības. Es pazīstu cilvēkus ar nepabeigtām augstākajām, es pazīstu arī vairākus ar nepabeigtām vidējām, un viņi ir krietni saprātīgāki, spriestspējīgāki un atbildīgāki par daudziem, kuriem ir kaut kāds diploms kabatā.
Man šīs tavas idejas šķiet nevis solis demokrātijas uzlabošanas virzienā, bet gan tieši solis atpakaļ laikos, kad cilvēki tika izslēgti no politiskā procesa, par iemeslu izvirzot dažādus elitārisma parametrus. Tu tikai nomaini kritēriju, bet princips nemainās.
nav jau nekāda pirmā reize, kad ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) ctulhu bīda idejas, kas izvirzītu cilvēkus ar viņam līdzīgu profilu priekšplānā/elitē. cilvēciski saprotami, bet man tomēr šķistu, ka vajadzētu varēt par savām varas fantāzijām pasmaidīt, nevis uztvert tās nopietni.
Nepareizi, man pret cilvēkiem ar galīgi citādām izglītībām nav pilnīgi nekādu iebildumu :)
Ok, piemēram, pašmācība arī ir izglītība -- tikai galīgi citāda. 🤷
Nu jā, pašmācība ir okej, tikai vajag par to pārliecināt citus, priekš tam ir eksternāta eksāmeni.
Man atsevišķais uzskats ir ka elitārisms ir labs, ja kritēriji ir pareizi. Nu tb elite tiešām nozīmē labākos. Līdz ar to debate ir par to vai kritērijs ``izglītība`` ir adekvāts vai nav.
/Es pazīstu cilvēkus ar nepabeigtām augstākajām, es pazīstu arī vairākus ar nepabeigtām vidējām, un viņi ir krietni saprātīgāki, spriestspējīgāki un atbildīgāki par daudziem, kuriem ir kaut kāds diploms kabatā. /
Es arī, bet iedomājies ka tu esi teiksim aviosabiedrības kadru daļa. Pie tevis atnāk 3 cilvēki, 2 ar pilotu apliecībām un viens kas saka ka ir pilots no dabas un pazīt visas lidmašīnas un jūt tās kā sevi. Un kas? Varbūt tā ir kā viņš saka. Bet kā tu to vari zināt? Kurus tu ņemsi?
Bet lidmašīnas pilotēšana nav demokrātisks process.
Nu, kā jau adirred tev atbildēja. Bet mums te pagaidām ir ctulhu, kas šo antidemokrātisko ideju cenšas pasniegt kā demokrātijas uzlabošanu.
TBH, demokrātijas formas dažādos laikos ir bijušas dažādas, t.sk. ar dažāda veida cenziem. Tēze, ka demokrātijas uzlabošana var nozīmēt tikai virzību projām no šādiem mēriem, manuprāt, pavisam nav pārliecinoši nodemonstrēta. Bet jā, personīgi manā gadījumā ir tā, kā rakstīja adirred, par to nestrīdos.
Lūk, un iesaku palūkoties, kādi senākām (ne-da-)demokrātijas formām ir bijuši argumenti par labu dažādu grupu marginalizēšanai un izslēgšanai no politiskā procesa, un kādas ir bijušas sociālās sekas šai izslēgšanai.
Vai tie būtu par pilsoniskuma šauru definēšanu (tikai zemes īpašnieki), vai par arbitrāriem saprātīguma kritērijiem (sieviešu daiļās, dumjās galviņas), tas vienmēr ir ticis realizēts kā varas konsolidācija sabiedrības mazākuma rokās. No kā tālāk izriet likumdošana par labu šim sabiedrības mazākumam, un par sliktu pārējai sabiedrībai.
Nu, kā cilvēks, kurš uzskata, ka varas konsolidācija sabiedrības mazākuma rokās nav obligāti slikta lieta vai, kā minimums, nav vienāda ar disfunkcionālu sabiedrību, varu reaģēt tikai ar ¯\_(ツ)_/¯
Šis gan ir jautājums par prioritātēm un vērtībām, līdz ar to man īsti nav ilūziju par nonākšanu pie kopsaucēja.
Mēģinu iedomāties kaut vienu vēsturisku piemēru, kur tam bijušas pozitīvas, vai vismaz neitrālas sekas. Pagaidām nesanāk nevienu atcerēties.
Droši vien tas ir vērtēšanas kritēriju jautājums. Te es nemēģinu dot mājienus, ka mani kritēriji kaut kādā veidā ir The Pareizie, tikai norādīt uz acīmredzamo faktu, ka tie atšķiras.
Un te ar jums abiem ar ctulhu runājot, nerodas iespaids, ka jūs esat iedziļinājušies jautājumā pietiekami.
Tas ir, nu, kritēriji jums neapšaubāmi ir. Atšķirties tie atšķiras.
Bet izklausās tas aptuveni kā cilvēks, kas skatās uz šībrīža fiziku, bet par fizikas vēsturi neko nav mācījies -- un sāk stāstīt, ka, redz, ja pastāvētu tāda lieta kā vispasaules ēters, tad tas galīgi labāk izskaidrotu gaismu un elektromagnētismu. Un sāk runāt par to nopietni.
Un ja fizikā vēl ir viegli viņam uzrādīt, kāpēc ēters īsti nestrādās (jo gana nesen ētera teorija tika apgāzta, un apgāšanai ir pieejami skaidri eksperimenti), tad, protams, sabiedrības vēsturē viss ir -- kā jau sociālajās lietās -- daudz izplūdušāk.
Un varbūt tas "ēters" sabiedrības jomā te arī ir pieņemams. Bet, lai to proponētu, būtu labi iepazīties ar to, kāpēc tomēr cilvēki secināja, ka ēters neeksistē un likt priekšā kontrargumentus eksperimentiem.
Dažādi cilvēki dažādās vietās un laikos ir izvēlējušies dažādas lietas dažādu iemeslu dēļ, t.sk. tiekot pierunātiem, piespiestiem, pielāgojoties konsensam utt., kas ir viens no maniem argumentiem manai tēzei par to, ka (ārpus tādām lietām, kā plašāk pieejami dezinfekcijas līdzekļi un ātrāki sakari) nekāda "sociālā progresa" vienkārši nav, tā vietā ir reizēm konverģējošas, reizēm diverģējošas izmaiņas, kas atbilst vienu sabiedrības grupu vai veselu sabiedrību interesēm un neatbilst citu, vienmēr kā primāro jautājumu atstājot juridiski skanošo "cui bono", "kuram tas šoreiz nāk par labu". Tajā pašā laikā, protams, piekrītu, ka ideju un parasto vēsturi studēt ir veselīgi, t.sk. tieši tam, lai saprastu motivāciju un kauzalitāti aiz šādiem lēmumiem un izmaiņām. Es visā šajā tikai uzskatu, ka, atšķirībā no fizikas un citām dabas zinātnēm, sociumā "vēlāk ieviests" pavisam ne noteikti ir vienāds ar "labāks", "korektāks" vai "konstruktīvāks" kaut kādā objektīvā plānā (jāpiezīmē gan, ka pie pietiekami greiziem sociuma pagriezieniem tas pats var notikt arī ar dabas zinātnēm).
Es domāju, tu lielā mērā kļūdies, jo tev ir par maz zināšanu par tēmu.
Bet pat ja tā nebūtu, mēs šobrīd runājam konkrēti par elitārismu tiesībās tikt ievēlētam.
Šis nav kaut kāds mistisks abstrakts lietu stāvoklis per se. Esošais lietu stāvoklis ir sabiedrības izmaiņu produkts, kuram ir savs ceļš un sava attīstība. Tu vari argumentēt, ka šīs izmaiņas ir vienkārši pielāgošanās nevis attīstība, bet tas ir terminoloģijas jautājums. Faktiski, šībrīža produkts ietver visas graduālās izmaiņas, kādas ir bijušas līdz šim.
Tas nozīmē, ka jebkuram, kurš vēlas šo status quo mainīt, jāvar atbildēt uz jautājumiem, kāpēc jāatceļ izmaiņas, kas ir veiktas iepriekš. Un kā viņš risinās tās problēmas, kuru risināšanai ir radīts esošais stāvoklis.
Tas ir precīzi tas pats, kā stackoverflowā pirms kāda laika aizgāja runa par valsts apmaksātu medicīnu (NHS). Cilvēks proponēja, kāpēc nevarētu pāriet uz privāto medicīnu un labdarības organizācijām (kuras atbalsta tos, kuri nevar atļauties privāto), jo tās (labdarības organizācijas) taču palīdz superdaudziem.
Atbilde bija, ka privātā medicīna + labdarība bija situācija PIRMS NHS radīšanas. Un jebkuram, kurš vēlas tur atgriezties, vajag izanalizēt situāciju un uzrādīt, kā viņš risinās problēmas, kuru risināšanai NHS tika radīts.
Okej tātad elitārisms pēc izglītības tikšanā pie valsts pārvaldes pozīcijām mums radītu problēmas.
Kādas?
Par vēsturi es zinu, bet tur nav par šito, tur ir par mantas un kārtas cenziem kuri tiešām radīja problēmas.
1. Noprecizēsim. Sākotnējā tēze ir bijusi konkrēti par likumdevēju varu (Saeimu). Valsts pārvaldes pozīcijās, atskaitot politisko vadību (=ministrus), vienmēr ir bijis un tikai palielinās izglītības papīru pieprasījums visdažādākajās pozīcijās, sākot no augšas un beidzot teju ar apkopējām.
2. Atvaino, es nevēlos tērēt laiku uzrādot tev visas tēzes, kuras tu pats vari izpētīt, iedziļinoties Universal Suffrage tēmā. Hints: runa nav tikai par cenziem, bet arī par demokrātijas principiem un pamatiem [tsk. kāpēc jebkādi cenzi tiek rūpīgi izvērtēti].
1. Nu jā un līdz ar to sanāk ka augstākais kontrolieris - tie kas veido likumus un vada ministrijas - ir mazāk kompetenti. Ačgārnība. T.i. ministrijā strādā grupa kvalificētu specu un tad tur viņu priekšnieks ir kaut kāds nekompetents ministrs. Tad emm rodas jautājums kāpēc viņš vispār vajadzīgs, tad viņš ir tukša vieta, labāk būtu viņa vietā liels apaļš galds vai zoom platforma kur tie speci sanāk kopā un izdebatē lietas, pieņem lēmumus.
2. Nu jā kritērijus rūpīgi izvērtējam, jo mazāk šito kritēriju jo labāk => atstājam tikai pašus nepieciešamākos un debate ir par to vai izglītība ietilpst šajos pašos nepieciešamākajos. Par pārējiem ir puslīdz skaidrs, ka neietilpst.
1. nē, te nu tu galīgi brauc auzās.
viņu kompetencei ir jābūt nevis priekšmetā, bet sabiedrības vēlmju novadīšanā uz atsevišķo nozari un kvalitatīvā fīdbekā.
c'mon, lielākajā daļā uzņēmumu top vadība nav speciālisti. un tikko jebkurā ne-IT uzņēmumā ir IT daļa, tās priekšniecībai nav jābūt programmētājiem un sisadminiem. Un IT daļas vadītāja priekšniecībai vispār nav obligāti jājēdz IT vairāk kā lietotāja līmenī.
2. nē. kritēriji ir pakārtoti tiesību principiem, nevis otrādi.
1. Top vadība ir profesionāli organizatori, tas ir tāpat kā statesmanship. Par to ``sabiedrības vēlmju novadīšanu`` jau es piezīmēju ka tur īpašs cilvēks sanāk lieks posms, īsāk būtu sabiedrība- automatizētas aptaujāšanas sistēmas - speci.
2. Nu jā un tiesību principus tāpat var mainīt, pielāgot, uzlabot pēc nepieciešamības, ja tajos ir kādas kļūdas. Vismaz cik es saprotu.
Manā gadījumā runa ir par to, ka liela daļa sociuma problēmu ir politisku adžendu punkti, nevis objektīvi fakti. Protams, nav noliedzams, ka lielākā daļa no tām kādam (aktīvistu pulciņiem, revolucionāriem, interešu grupām, reizi pa reizei arī plašiem sabiedrības segmentiem) būs īstas, aktuālas un risināmas, bet tas atkal ir prioritāšu un mērķu-vērtību jautājums, nevis kaut kāda objektīva un visaptveroša virzība no sliktākas situācijas uz labāku tā, kā to iztēlojas vigu vēstures programma. Konkrētajā gadījumā mans arguments ir vienkāršs: esmu par elitārismu, striktu meritokrātiju un augstiem iekšā tikšanas un iekšā palikšanas standartiem valsts pārvaldē (manā gadījumā es gan vispār esmu pret ievēlēšanu un demokrātiju kā tādu, ctulhu te vairāk meklē savietojamības scenārijus) tāpēc, ka esmu par tādu pašu ainu pilnīgi jebkurā atbildīgā sfērā. Es nevēlos, lai mani ārstē ievēlēti gadījuma pilsoņi un nevēlos, lai mani pārvalda tādi paši. P.S. Protams, ir ļoti iespējams, ka es lielā mērā kļūdos. Tieši tāpat ir ļoti iespējams, ka ir vairāk par vienu savstarpēji nesavietojamu, bet pašam par sevi valīdu sabiedrības pārvaldes un pastāvēšanas formu (neaizmirsīsim, ka es neaicinu uz apvērsumu un esošās iekārtas nomaiņu, es tikai diskusijā par dažādām iespējamībām pārstāvu tādas, kas šobrīd un šeit nav spēkā). P.P.S. FWIW, es arī esmu par "privātā medicīna + labdarība" modeli.
meritokrātija nav valsts uzbūve, bet gan esošas valsts iekšējās konkurences forma.
tā nav nesavietojama ar demokrātiju, bet tikpat labi var eksistē fašismā.
key punkts jebkurā gadījumā būs pārliecināt citus par to, ka tavi meritokrātijas izvēlētie kritēriji ir pieņemami citiem.
Es zinu, ka meritokrātija nav valsts uzbūve. That being said, es te neesmu, lai kādu pārliecinātu par kaut ko, uztraukumam nav pamata.
Nu jā paliek jautājums vai izglītība ir arbitrārs kritērijs, līdzīgi kā dzimums, statuss un tml.
Man joprojām liekas ka šajā iedomājamo kritēriju virknē izglītība ir izņēmums, jo varētu būt saistīta ar to cik reāli labi dotajam indivīdam strādā galva, tur varētu būt vismaz parciāla korelācija arī ņemot vērā visus izskanējušos apsvērumus par izglītības sistēmas defektiem.
Nu labi, nu tad ejam vēl tālāk: ir tikai dažas augstākās izglītības jomas, kuras var uzskatīt par saistītām ar politikas un valsts vadīšanas saprašanu: politologi, sociologi, politikas filozofi utml. Es vēl pieliktu arī vēsturniekus, lai pieskata tos, kuri vecas sliktas idejas var iedomāties pasniegt kā jaunas un labas. :P
Visādiem ķīmiķiem un citiem eksaktajiem te nav, ko meklēt. :P
Šitajā ir zināma taisnība, faktiski priekš valsts vadīšanas ir jāprot statesmanship, kas ir specifiskas prasmes un es vispār sliektos uz to ka šitas būtu jāpiemācās klāt ja uz valsts vadīšanu pretendē, kas attiecas uz neprofila izglītībām tad viņiem vnk ir vieglāk piemācīties klāt jo viņiem ir ilgākā laikā izstrādājies paradums mācīties. Trenētāki. Pieradušāki. Nu tas ir no sērijas ja es te sēžu uz dīvāna un pēkšņi izdomāju uzkāpt everestā tad emmm var nesanākt, kamēr trenēts cilvēks uzkāps.
Tas ir kompetencē balstīts process.
Jautājums ir - vai valsts vadīšana arī ir kompetencē balstīts process?
Okej man šķiet ka mēs nonākam pie tā ka ir vietas kur demokrātija strādā un ir vietas kur nestrādā.
Tieši valsts pārvalde varētu būt vieta kur nestrādā.
Kur tad strādā?
Strādā kā fīdbeks, kas nozīmē ņemt vērā iedzīvotāju vairākuma vēlmi - tie ir dažādi referndumi, parakstu vākšanas.
Teiksim mums ir kaut kādi ģenerāli attīstības varianti ( piemēram iestāties vai neiestāties kādā savienībā etc) un tad mēs vēršamies pie visiem iedzīvotājiem un viņi nobalso. Demokrātija.
Bet khm, balsot par to vai tieši šis cilvēks ir ar vislabāko galvu/ zināšanām - tas ir debatējami, jo kā viņi (iedzīvotāji) to var zināt? Viņi to cilvēku nepazīst.
Nu un ja mēs paliekam pie tā ka atlasam cilvēkus/ viņu grupas caur balsošanu, tad jautājums ir par to vai un kādus filtrus tur ielikt? Daži jau ir, kā vecums, pieskaitāmība, [ne]sodāmība.
Lūk! Iestādi, kurā es mācos, šogad beidza vismaz trīs indivīdi, kuru darbus tā vai citādi "uzrakstīja", "pievēra acis" utt. tās pašas skolas pasniedzēji. Tad ko mēs spriežam par kvalitāti. Bet viņi ir diplomēti!!! jaunie speciālisti.
Neapšaubāmi.
Un daudz kur valsts iestādēs viņus ņems pretī tikai ar papīru.
Tieši tā un skaties vēl, ka nepretendē uz viedokļa līdera pozīciju
Esmu cilvēks ar vidējo tehnisko izglītību. Un man sāp :)
No vienas puses augstākā izglītība - kaut vai švaka - apstākļos, kuros to ir iespējams iegūt bez maksas, liecina, ka cilvēks vismaz uz kaut ko ir saņēmies un kaut kam piespiedies. Manuprāt, prasme lasīt un izpildīt formālus kritērijus ir svarīga un augstskolās to kāds ir 3-5 gadus ilgāk darījis, nekā tas, kas nav bijis augstskolā.
No otras puses ir absurdi muzeja uzraudzēm un eksursiju vadītājām prasīt augstāko izglītību un divas svešvalodas, kamēr parlamentā var mierīgi strādāt ar vidējo. Nez, jāmet nost tās augstskolas prasības visur un lai izglītība paliek ekskluzīva vērtība dažiem.
Visbeidzot pievienojos izglītības kvalitātes apraudātāju pūlim. Es jau gara acīm redzu vidusskolas absolventa - bet cīši izdarīga veča - pārdomas par humanitārajiem jautājumiem (sabiedrību), vērtību bīdīšanu, lēmumu pieņemšanu (un pašapmiernāto statusgozēšanos pieņemšanās) un čakarēšanos ar dokumentu aprites procedurālās kārtības izpratni arī 100. dienā pēc stāšanās darbā. Esmu pasēdējusi klāt pāris komitejās, kur šādi gaiļi noštopē visu procesu tikai tāpēc, ka vispār nezina, kur nokļuvis un kas viņiem jādara. Vai arī paklausieties Saeimas sarunas, smadzenes izkūst, kādi argumenti un retorika tiek lietota. Vīriņi, kuri saka "sievietes ir skaistākas, kad sievišķīgas, un tā tam būs būt" un lemj par olšūnām, kamēr ginekologi, ģenētiķi, bioētiķi sausām mutēm cenšas līdz viņam danest medicīniskus faktus un sociālus datus.
Vai arī varbūt kaut kā citādāk jārisina, tipa, visiem, kas grib startēt politikā, ir jāiziet kaut kādi diplomātiskie kursi (par saviem līdzekļiem) vai tml. Līdzīgi, kā, ja gribi strādāt par skolotāju, ir jāiziet pedagoģiskais kurss un jāsaņem sertifikāts. Citādāk manā ieskatā ir nedaudz absurda situācija, ka ikviens miķelis no ielas var iesēsties tribīnē un bez mazākās izpratnes ietekmēt un regulēt citu cilvēku/sabiedrības/tautas/valsts dzīvi...
(Reply to this)
Jā otrs variants bez izglītības cenza varētu būt obligātā izglītība tieši politiķiem, kamēr nenoliec eksāmenu - netiec pozīcijā, tieši tāpat kā ar auto vadīšanu vai ieroča atļauju vai ārsta rezidentūru.
Varbūt strādātu arī abu pieeju kombinācija.
kaut ko tādu kā obligātie ievadkursi deputātiem gan varētu derēt.
bet manā uztverē tam būtu jābūt pamatskolas jau mācību materiālam.
PSRS laikos bija lielisks mācību priekšmets "Padomju valsts un tiesību pamati".
Nesaku, ka to vajag kopēt, bet kaut kādu priekšstatu par to, kur un kādā sabiedrībā cilvēks ir nonācis, ko viņš var no tās gribēt, un ko tā var gribēt no viņa, UN KĀPĒC, vajadzētu sniegt.
Jā, tikai šķiet ka tam jābūt diezgan sarežģītam un intensīvam kursam, nu ``padomju valsts un tiesību pamati`` ir apmēram lidmašīnas pasažiera drošības kartes līmenis, kamēr vadītājam ir pilota līmenis.
> No vienas puses augstākā izglītība - kaut vai švaka - apstākļos, kuros to ir iespējams iegūt bez maksas, liecina, ka cilvēks vismaz uz kaut ko ir saņēmies un kaut kam piespiedies.
Bet varbūt cilvēks ir saņēmies un piespiedies kam citam? Kļuvis par uzņēmēju vai par advancētu amatnieku. Ir daudz lietu ko darīt un alternatīva augstskolai nav taču tikai deguna urbināšana un dzeršana ar korešiem pagalmā.
Nē nu milzīgi jauki un tad lai viņš turpina būt uzņēmējs, advancēts amatnieks, svarcēlājs utt.
pretstatā tirliņam, kurš ir 3 gados izmācījies kaut kādus pamatus par protonu mijiedarbību kvarku laukā (insert your preferrred babble here), no dzīves neko nav redzējis, bet ir kvalificētāks spriest par politiku tikai tāpēc, ka viņam ir papīrīts. mhm, kā tad.
Jā tieši tā, jo kā jau es minēju tas nozīmē ka viņš ir uztrenējies strādāt ar datiem un informāciju. Ir lielāka šanse ka iemācīsies strādāt arī ar cita vaida datiem.
strādāt ar datiem un informāciju māk daudzi, un lai to apgūtu nav jāiet augstskolā.
un man šķiet, ka tu esi aizjūdzis ratus priekšā zirgam. varbūt būtu vērts sākt ar to, kādām kompetencēm, tavuprāt, deputātam būtu jāpiemīt, tad arī varētu vērtēt, vai augstākajā izglītībā ir kaut kas tik unikāls, ka vajadzīga tieši tā.
[kaut kā no esošās sarunas man gan šķiet, ka mēs diez vai varēsim vienoties par kompetenču sarakstu, bet būtu interesanti]
Es jau laikam vairākas reizes pieminēju, es tikai neatceros kurā debatē ka prasmju kopums kas organizatoriem ir vajadzīgs paiet zem termina statesmanship un tā apgūšana ir apmēram universitātes kursa izmērā.
Kas no tā ir jebkurā augstākajā izglītībā - tas ir šīs te prasmes darbam ar informāciju.
Zini, man šķiet, ka izglītības laiks dod cilvēkam laiku izdomāt domas krustu šķērsu, praktiskas un nepraktiskas, kamēr tie, kuriem nav šīs opcijas, var būt mērķtiecīgi, bet uztrennēti visai pragmatiskā skillsetā. Mākslas jomā labi var redzēt atšķirību, kā lai pasaka, apvārsnī, starp tiem, kas ir bijuši akadēmijā un tiem, kam pieticis ar lietišķajiem vai rozentāļiem. Un tad ir saujiņa, kuri pec lietišķajiem ir akadēmijas līmenī, bet, nu, tie tiešām ir izņēmumi reizi piecos gados. Bet principā redzējums ārpus sevis un sava tiešā aroda atšķiras gan. Politiķim ir jāspēj domāt ārpus sevis.
Lai gan principā mana pamata pretenzija ir, ka visās profesijās un amatos ir kompetences un prasības. un politiķi ir tie, kuriem, bļin, to nav nekādu! Un viņi ietekmē visu kādas valsts cilvēku dzīvi! Pilnīgi neloģiski.
Dod, neapšaubāmi. Bet tu jau pareizi norādi, ka saknē ir cilvēks, nevis vide.
Sakarīgs cilvēks attīstīsies arī ārpus akadēmiskās vides, kamēr akadēmija mēdz producēt arī tādus eksemplārus kā šaurās aprindās plaši pazīstamais M.B-K.
I mean, paņem jebkuru grāmatu, kaut vai vislabāko. Būs cilvēki, kas tajā izlasīs kaut kādu jēgu, un būs cilvēki, kas izlasīs un nesaņems neko. Un būs cilvēki, kas pārņems stilu, un mētāsies ar citātiem, bet domu nebūs uztvēruši.
Tehniski var teikt, ka tātad grāmata ir palīdzējusi. Bet vai nav tā, ka tie, kas jēgu uztvēra, jēgu būtu uztvēruši arī citas grāmatas lasot? Un nav jau tā, ka tie, kas nelasa šo [augstākās izglītības] grāmatu, obligāti nelasa kaut ko citu. Grāmatu ir kaudzēm un akadēmiskā izglītība konkrētā jomā ir tikai viens sets ar grāmatu plauktiņiem, no kuriem cilvēks var ko mācīties.
Nē. Es tomēr uzskatu, ka ārēji stimuli, uzdevumi un uzraudzība, kas notiek neatkarīgi no pragmatiskas vajadzības, trenē cilvēku labāk, nekā, ja tādas nav. Tāpat es arī uzskatu, ka izglītības lauks sniedz laiku un pieredzi domāt abstrakti un plaši, ko nesniedz pragmatiskas vajadzības vide. Un, nē, es ne visai piekrītu hipotētiskajam, ka gudrs cilvēks arī bez skolas būs gudrs, ņems grāmatu rokā, lasīs un sapratīs. Tā nebūs. Pie sevis redzu, ka - varbūt uzskatu sevi par saprātīgu, bet redzu, ka tas nav noticis vienā dienā, bet pakāpeniski visu laiku, izglītojoties un vēl joprojām turpinās. Bez ārēja stimula zināšanas un izpratne - lai arī ir uzasināta konkrētajā šaurajā jomā - tomēr ar laiku degradē. Tu dzīvo uz tām intelektuālajām iestrādnēm, kas tev ir. Jo, strādjot reālu darbu, nav laika vai spēka baigi papildināties un mācīties, turēt savus apvāršņus atvērus. Protams, profesionālajā jomā ej kādus kursikus. Pati sev, tīri, lai pavisam nenoripotu, lasu un vingrinos. Taču redzu, ka tas nav pietiekami. Prātoju iestāties augstskolā un, lai mani curriculum padzen vēlreiz - diemžēl pati uz savu roku visus tos krāšņos Prinstonas reading list u.c. es nelasu.
Tas, ka izglītība Latvijā (un citur) mēdz būt viduvēja vai sūdīga, nav par iemeslu, lai to neņemtu vērā, pretendējot uz valstiski būtiskiem amatiem. Tieši pretēji - tas būtu iesmels iespringt un pieprasīt uzlabojumus izglītības sistēmā un pieskatīt maksimālu izglītības pieejamību.
Well, there is something in what you say.
Bet ņemot vērā tavu pēdējo rindkopu, es tomēr uzstātu uz pretējo -- vispirms izglītības kvalitāti, un tad parunāt par to, vai likt to kā kritēriju (un kur). Un tas neatceļ manu apgalvojumu, ka tieši runājot par vēlēšanām un tiesībām tikt ievēlētam par deputātu, ir jābūt stipri nopietnākiem argumentiem, lai radītu kādus nebūt ierobežojumus šajās tiesībās.
Es teikšu tā, ka Tavs apgalvojums strādā tikai pie nosacījuma, ka pamata un vidējā izglītība ir laba. Runājot par to, cik sūdīga un nekam nederīga var būt augstākā izglītība, tavs noklusētais iestatījums ir, ka līdz tam izglītība ir kaut kāda laba. Bet tā jau nav. Skola taču arī ir visai viduvēja, lai neteiktu, ka daudzos gadījumos - sūdīga.
Un nekad nebūs tā, ka viena problēma atrisināsies un tikai tad mēs ķersimies pie otra jautājuma. Izglītības kvalitātes lieta ir jārisina vienlaicīgi ar politiskās pārstāvniecības diskusijām u.t.t.
Jo, kā es teicu, mans kritērijs, pēc kura es vados šajā tēmā, ir - ka politiķu lēmumi un darbības būtiski ietekmē daudzu cilvēku dzīvi. Tāpēc es gribu, lai politiķis ir "apgaismots" un pēc iespējas kompetentāks, zinošāks, saprotošāks un prasmīgāks.
Jā, es te principā vairāk runāju par izglītibu vispār, bet taisnība, ka sākotnēji bija jautājums par augstāko. Diskusijas ietvaros es to uztver kopā ar visu pārējo.
> Tāpēc es gribu, lai politiķis ir "apgaismots" un pēc iespējas kompetentāks, zinošāks, saprotošāks un prasmīgāks.
Mhm. Bet kaut kā mēs aizejam to apli, kur es atkal saku, ka tehniskus, vienkārši izmērāmus kritērijus šeit ieviest ir ļoti riskanti. Nerunājot nemaz par to, ka augstākās izglītības kritērija per se ieviešana, manuprāt, būtu tik ļoti pret 20-21. gs. demokrātijas principiem, ka droši vien ST tos vienkārši noairētu. Bet to es, protams, neņemos spriest.
Um mēs atkal nonākam pie iepriekšējā punkta, ka šobrīd prasot šo augstāko izglītību mēs diez vai ko labāku nekā esošo iegūstam.
Un viens no apstākļiem, kas to raksturo ir tas, ka nospiedošais vairākums esošo un topošo deputātu -jau ir- ar tām pašām augstākajām izglītībām.
Piemēram, iesniegtajos kandidātu sarakstos uz nākošo Saeimu, kaut kādas augstākās izglītības ir 75%. Un tas ir izdalot pa visām partijām un visiem kandidātiem. Savukārt, skatoties pēc (jūlija) ievēlēšanas prognozēm, no tām partijām, kurām paredz stabilu iekļūšanu Saeimā vismazāk augstākās izglītības ir Progresīvajiem. Un konkrēti 84% ... Pārējiem visiem (JV, Saskaņa, NA, ZZS, APar) ir ap 89% . Tad par kādu saikni starp augstākās izglītības papīru un "apgaismotību" mēs runājam?
Toties praksē esam pierādījuši, ka Ļeņins kļūdījās - var! ;)
Kuŗta? :) Es būtu ļoti izbrīnīts, ja esošajā Saeimā būtu vairāk par 4-6 deputātiem bez augstākās. Un starp ministriem kādi varbūt 1-2 pēdējo 10 gadu laikā.
|
|