 Vai ķēkša vai kas? | 17. Aug 2022 @ 13:00  |
|---|
es tev nepiekrītu. ņemot vērā cik ļoti daudz jau ir augstākās izglītības (piem. nodarbinātajiem Latvijā 42% gadījumu pēc 2021. gada datiem), tas ko tu redzi jau IR vidējais. tu vnk varbūt vairākus cilvēkus iedomājies, ka viņiem nav... a īstenībā tā tā pati gaļas mašīnas produkcija vien ir. :P
un tikko mēs runājam par aizliegumiem te mēs atkal nonākam pie aizliegumu jēgu un atļaujamību, fundamentālajām demokrātijas īpatnībām, kas laika gaitā jau iznākušas (cf. manu komentāru pie tava ieraksta)
Tā nianse kuru es nesaprotu ir kāda ir atšķirība starp ``taisa ķirurģiju`` un ``veido likumus``. Abos gadījumos cilvēks izejot no savām prasmēm veic darbības kuras ir svarīgas un no kurām ir atkarīgi citi. Kāpēc vienā gadījumā mēs izvirzam kontroles kritērijus bet otrā gadījumā aktīvi oponējam tādiem kritērijiem. Drusku nekonsekvence.
vienkārši ir citi kritēriji.
viens no likumu veidošanas kritērijiem demokrātijā mēdz būt tas, lai likumi atspoguļotu vairākuma vēlmes. un līdz ar to elitārismu var uzskatīt par saknē nedemokrātisku, jo vairākuma vēlmes tiek pakārtotas (supposedly) labāk kvalificēto viedokļiem un vēlmēm.
tur ir veselas teorijas un paveidi apakšā, vari pats palasīt. sabiedrības uzbūve un demokrātijas paveidi ir tonnām pētīti un par tiem ir rakstīts.
atvaino, bet es neiešu tev atreferēt politoloģijas vai sabiedrības uzbūves ievadmateriālus, to tu vari izdarīt pats, lai tavi spriedumi par tēmu būtu ar kaut kādu saikni ar jau noskaidroto.
Tas viss ir milzīgi jauki, tikai jāņem vērā ka vairākuma viedokļa kvalitāte un vispār drošība tam pašam vairākumam ir atkarīga no šitā paša vairākuma izglītotības. Ja tā ir līmenī, okej problēmas nav. Ja nav līmenī - vajag elitārismu, vismaz sākumā - citādi pasākums noies pa burbuli.
un te mēs apejam apli un nonākam atkal pie izglītības kvalitātes. ja izglītības kvalitāte nav labā līmenī, tad izglītības līmenim strauji zūd jēga.
Laba izglītība > slikta izglītība > nav izglītības.
Uzdevums: Atlasīt labākos = domājošākos.
Metodes:
a) paskatīties uz papīriem [mazāk droša bet ātrāka]
b) eksaminēt katru atsevišķi [drošāk, lēnāk]
Nope. Nepiekrītu tēzei.
Pirmkārt kaut vai tāpēc, ka lai arī mēs intuitīvi runājam par "labu" un "sliktu" izglītību, te ir pietiekami grūti definēt kritērijus, lai tas, ko mēs ar tevi personiski vienotos uzskatīt par "sliktu" izglītību, mums oponētu un norādītu, ka pēc citiem kritērijiem "sliktā" izglītība ir ļoti pat ok.
Otrkārt, slikta izglītība nav vienkārši "mazāk izglītības". Tā ir degradācija, savtīgu motīvu kultivēšana (jo cilvēks uz tādu parakstās, jo viņam svarīgāks ir papīrs), egoistiskas personības attīstība. Slikta izglītība < nav izglītības. Kur nu vēl statesmanship sakarā, kur pēc definīcijas būtu jāraugās uz kopējo labumu, ne savu personisko.
Pie dajebkādas kvalitātes izglītības (okej ja nu diploms nav tupo nopirkts vai uzdāvināts dzimšanas dienā) tas subjekts ir bijis spiests kaut ko palasīt, atrisināt kādus uzdevumus, sameklēt kādus datus, apkopot kādus materiālus. Viņš vismaz kādā mērā , t.i. vairāk par zero būs ar visu šito pazīstams, nu un analīze, secināšana, izvērtēšana , prognozēšana, domas izteikšana jau arī ir tas, kas lielā mērā sastāda daudz ko, t. sk. valsts pārvaldi.
Personīgi pazīstot cilvēku, kurš jau vairāk nekā 10 gadus piepelnās, rakstot dažāda līmeņa darbus visdažādāko augstskolu studentiem (nu vienīgi doktora disertācijas nav sanācis rakstīt, līdz tam, šķiet, tomēr atsijājas tie, kam grādu nevajag ķekša pēc), un nojaušot, cik tas ir izplatīti, varu teikt, ka šādi uzskati ir visai naivi.
Ir dzirdēts par naudas viltotājiem. Nu jā ir, viņus ķer. Izķer droši vien ne visus. Bet ne jau tāpēc atsakās no naudas lietošanas un nauda nepārstāj pildīt savu funkciju.
Tāpēc, ka naudas viltošana skaitās kaut kas ļoti bīstams visos laikos un visās vietās. Viltotu augstāko izglītība nav pat krimināli sodāma, atradis ar ko salīdzināt.
Okej tad jēgpilni varētu būt to kriminalizēt? Nu izglītības viltošanu t.i.
Tehniski to var izpētīt. Bet atšķirībā no naudas viltošanas to būs stipri grūtāk pierādīt.
Kā arī pamatproblēma ir sabiedrības nenosodījumā. Pat ja kādu pieķer viltotā izglītībā, tas nevienu īpaši neuztrauc.
Kas rodas, tai skaitā, no esošās nicinošās attieksmes pret lielu daļu izglītības.
Kas rodas, tai skaitā, no šīs izglītības zemās kvalitātes.
Kas rodas, tai skaitā, no esošās augstskolu administrācijas, kuras sastāvā nereti ir tie paši padomjlaiku vēži vai viņu sekotāji, kuri optimizē un shēmo. Es vēl atceros Eiropas fondu naudas dalīšanu akadēmiskā tīkla izbūvei. Jēziņ, kādi purni tur daži sēdošie no augstskolām un institūtiem.
Es arī atceros :D
kgan nu PhD līmenī par visādu muhļīšanos vainīgajiem mēdz atņemt grādus, msc arī ir dzirdēti keisi par bsc laikam nē vai nezinu.
jā, bet tu mēģini sapludināt nosacīti akadēmisku vidi (izglītības kritērijs) ar zoon politikon. Savukārt ārpus akadēmiskās vides politikā precīzi nevienu nep*š, vai ir kādam PhD vai nav. Ja ir atņemts, tad tik vien p*š, kā tas, ka konkurenti uz norādot, akcentēs viņa personiskās īpašības (blēdīgumu šinī gadījumā), kuru dēļ viņš ir padzenams.
Jā mēģinu. Pareizi saprati. Es gribu lai visa vide - gan politikā gan biznesā gan citur - kļūst līdzīga augstas kvalitātes akadēmiskai.
Inteliģences dominēta sabiedrība saucas.
Savukārt diplomu viltus ieguvējus ķer ļoti minimāli, ja vispār.
Ja naudu viltotu tādos apmēros, kā augstskolu darbus, tad no naudas nāktos atteikties.
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}