Pastkartes no svešām valstīm
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 15 most recent journal entries recorded in adirred's LiveJournal:

    Tuesday, October 22nd, 2019
    2:28 pm
    HR jaunumi
    Starp citu, nepadalījos ar būtiskām ziņām. Proti, beidzot ir apstiprināts (precīzāk, viņš pats apstiprinājis savu gatavību) mūsu reģionālais komunikācijas vadītājs. Tā vieta bija tukša jau kopš pagājuša gada 1.septembra. Maijā pienāca ziņa, ka kandidāts ir izvēlēts. Bet, tā kā kandidāts ir no ārpuses (nestrādā mūsu aģentūrā), tad vārdu atklāj tikai pēc tam, kad šis indivīds ir apstiprinājis piedāvājumu.

    Es nezinu, kas tur notika veselus piecus mēnešus, normāli tā procedūra tiešām neaizņemt tik daudz laika.

    Taču ar to vēl stāsts nebeidzas. Kad šis jaunais darbinieks šeit faktiski ieradīsies, lūk, par to vēl nekas nav zināms.

    P.s. Džeks nule kā strādājis kaut kādā pretterorisma struktūrā - protams ar komunikāciju, bet vienalga savdabīga izvēle...
    Friday, October 18th, 2019
    11:20 am
    Status quo
    Biroja telefoniem izejošie zvani joprojām slēgti. Un tā jau vairāk kā nedēļu. Nekāda informācija darbiniekiem tā arī nav sniegta.

    Nez, cik ilgi es vēl izturēšu, pirms sākšu skatīties organizācijas priekšrakstos un regulācijās, vai šis gadījumā nav kaut kāds pārkāpums.
    Wednesday, October 16th, 2019
    12:38 pm
    Turpinu mācīties
    Biju piemirsis, ka esmu piereģistrējies mūsu organizācijas apmācību klāsta piedāvātajam "Coaching" kursam. Labi, ka e-pastā iekrita atgādinājums, ka šodien pirmais vebinārs. Pieslēdzos, noklausījos - jā, šis man ļoti patīk, un uz kopējā cinisma fona ir ļoti atsvaidzinoši.
    11:07 am
    Būtiskākie jaunumi
    Iedzēru kafiju. Divas krūzes.

    Biroja telefoniem izejošie zvani joprojām slēgti. Lai gan vispār interesanti - sākotnējais mesidžs, mēģinot zvanīt, bija, ka izejošie zvani slēgti, tagad sievietes balss zviedru valodā stāsta, ka "parole nepareiza". Viņdien no administrācijas dāmām uzzināju jaunu versiju par atslēgšanas iemeslu - mūs it kā esot uzhakojuši, tāpēc arī aizdomas par zvaniem uz dīvainām valstīm, un attiecīgi drošībai mūs esot atslēguši (neteica gan, kas to atslēgšanu veicis - telekompānija?). Uzhakošana gan skaitītos nopietns drošības incidents, par kuru jāraksta atskaites utt - bet par to gan nekas nav dzirdēts. Protams, dīvainākais tas, ka darbiniekiem joprojām nekāda informācija par notiekošo nav sniegta.
    Tuesday, October 15th, 2019
    11:46 am
    Cīņa turpinās
    Piektā diena bez kafijas. Joprojām ir ok, lai gan neesmu īsti labi izgulējies.
    Monday, October 14th, 2019
    1:01 pm
    Nozīmīga piezīme
    Ceturtā diena bez kafijas. Pagaidām ir ok.

    P.s. Arī bez alus, starp citu.
    11:17 am
    Bankrots vēl nebūs
    Ja kāds no jums arī ir redzējis ziņas par to, ka ANO nupat aptrūkšoties nauda - jo tur problēmas ar likviditāti sakarā ar valstu neveiktām iemaksām... Neuztraucieties, atsevišķas ANO aģentūras tas tieši neskar, jo tām ir savi, pilnīgi neatkarīgi budžeti. Varētu skart t.s. ANO sekretariātu un tam pakārtotās struktūras.
    10:00 am
    Nu vai dzīve nav teātris?
    Kolēģis stāsta, ka pēc viņa dzirdētā, izejošie zvani mums atslēgti, jo no mūsu biroja esot zvanīts uz "aizdomīgām valstīm".

    Kaut kā negribas ticēt šādai versijai. Joprojām sliecos ticēt, ka izskaidrojums ir vienkārši laikā nenomaksāts rēķins.

    Atbildīgā kolēģe, kura esot "risinājusi šo jautājumu", bija izlēmusi uz pāris dienām aiziet atvaļinājumā. Un tad, kāds pārsteigums, saslimusi.

    Protams, neviens cits šo jautājumu risināt nevar.

    *komēdijas pirmā cēliena priekškars aizveras*
    9:38 am
    Pirmdienas brīfings
    Biroja telefoniem izejošie zvani joprojām nedarbojas. Parasts pirmdienas rīts, nekādu ziņu par to, kas noticis un kas tiek darīts, nav.

    Savukārt manis iesniegtās pārsūdzības lietā ir apdeits. Par to drusku vairāk kaut kad šodien, ja man nebūs slinkums...
    Thursday, October 10th, 2019
    4:04 pm
    Telekomunikāciju menedžmenta 101
    Vakar gribēju zvanīt no biroja telefona, bet nekā. Laipna balss noziņo, ka izejošie zvani slēgti. Nodomāju, ka kaut kāds tehnisks gļuks, zvanīju no mobilā. Šodien mēģinu zvanīt, atkal tas pats. Prasu kolēģiem - jā, visiem tas pats.

    Neviens nekādu informāciju darbiniekiem nav par to sniedzis.

    Aizrakstīju vienam "vecākam" kolēģim, viņš apstiprināja, ka problēma esot. Viena administrācijas dāma ar to it kā strādājot, bet nu vispār viņa šobrīd esot apslimusi un tāpēc mājās. Kāpēc izejošie zvani atslēgti, kolēģis tā arī neuzrakstīja. Negribu viņu par to pratināt, galu galā, nav jau nemaz īsti mana darīšana, kā arī pārāk aktīvu šādu jautājumu cilāšanu diemžēl mēdz uztvert nevis kā labu darbinieka iniciatīvu, bet gan kā nosodāmu trobelēšanos.

    Mana vienīgā versija atslēgtiem izejošiem zvaniem ir neapmaksāts rēķins. Kas gan vēl cits?

    Lūk, tik profesionāli mēs te darbojamies.
    Wednesday, October 2nd, 2019
    3:36 pm
    Kā Porziņģis
    Ja kāds no jums nav bijis aplaimots ar krusteniskās saites operāciju, tad priecājieties. Jums nav jāizbauda aptuveni gadu ilga rehabilitācija. Un nē, līdzīgāki Porziņģim jūs nekļūsiet. Lai gan es pats to nemaz arī negribētu.

    Katrā gadījumā tagad, gandrīz 8 mēnešus pēc operācijas, beidzot varu teikt, ka sāku justies (un staigāt) kā cilvēks. Tas tiešām palīdz, jo patiesi, dažādu organisma locekļu un orgānu veselīgums un kārtībā būšana reāli ietekmē arī to, kāda sajūta ir galvā. Un tas vismaz man ir ļoti, ļoti svarīgi.

    Turpinu gan staigāt pie fizioterapeita divas reizes nedēļā, veicu dažādus vingrinājumus un tā. Kopumā progress ir tiešām liels. Vēl ļoti labi atceros pirmās pāris nedēļas pēc operācijas, kad bez kruķiem nevarēju tikt nekur, kā arī gulēt bez pretsāpju tabletēm nebija iespējams. Un vienalga gulēt bija, ne jau mokoši, bet neērti gan. Tagad es staigāju pats savām kājiņām, arī pa trepēm augšā un lejā, varu spert arī platākus soļus. Skriet gan vēl ne, un pavisam nesen tikai sāku trenēt arī lēkāšanas prasmi.

    Līdz gadumijai man būtu jābūt faktiski pilnīgā kārtībā. Par to tad arī turēsim īkšķi, jo bez veselības arī viss pārējais sāk grīļoties un brukt.

    Un sargiet ceļus, tā ir tāda visnotaļ komplicēta locītava, kuru var dažādos veidos sačakarēt - un tā jums nav roka, kuru var ieģipsēt un iekarināt saitītē. Bez normāli funkcionējošām abām kājām tu sāc justies kā tāds pensionārs. Galu galā, kā teica Vonnegūts, mēs esam dzimuši, lai pendelētos apkārt!
    11:14 am
    Pārdomu brīdis
    Šobrīd gaidu atbildi no ANO jurista, un nu jau drusku tā kā sāku nervozēt. Neba nu uztraukties, bet tā kā iekšēji, intelektuāli mīņāties. Sak', kas tad nu būs, virzamies mēs uz priekšu vai nē.

    Laikam jātrenē pacietība.

    Arī nekāds oficiāls piedāvājums par darbu Turcijā nav pienācis.

    Katrā gadījumā šeit man līgums ir līdz 31. decembrim, tā ka tiktāl viss mierīgi, varu turpināt rušināties savā vagā un brīvos brīžos drusku mazliet iedzert alu.

    P.s. Šorīt beidzot atradu, kur atrodas tas izslavētais "krievu veikals". Pēc darba iešu lūkoties, kas tur ir nopērkams. Nu, domājams, biezpiens, griķi un tamlīdzīgas ekskluzīvas lietas.
    Tuesday, October 1st, 2019
    10:06 am
    varbūt kustēsimies
    Vēl lielākai jautrībai vakar man personīgi tika nodotas baumas, ka, iespējams, man varētu tikt piedāvāts pagaidu līgums vienam darbam Turcijā. Nav tā sliktākā valsts, turklāt bēgļu tematikas ziņā tur patiešām kaut kas notiek - protams, kā gan citādi, ja tur ir kādi četri miljoni sīriešu bēgļu.

    Nekādu oficiālu piedāvājumu gan vēl neesmu saņēmis.
    Wednesday, September 25th, 2019
    5:40 pm
    Hello ieročiem!
    No Cibas pazudu pirms gandrīz precīzi četriem mēnešiem. Pauze bija patīkama. Bet tas laiks nu ir pagājis, un es esmu atgriezies, pārfrāzējot klasiku, "lai rakstītu". Par ko? Nu par to pašu ANO virtuvīti, protams. Daudzus ierakstus likšu zem atslēgas (saprotamu iemeslu dēļ), tāpēc tie, kas grib lasīt - nekautrējieties un piedraugojiet mani.

    Kas tad mums te pa šo laiku ir noticies? Stāstīt ir ko daudz, man jau vairs nav šaubu, ka šobrīd veselai grāmatai sanāktu, un ar katru nedēļu potenciālais satura materiāls nāk vēl klāt. Tas arī stimulē palikt ANO laivā. Jo kā gan tu laidīsi garām šitādus piedzīvojumus?

    Pagaidām sākumam piefiksēsim divus būtiskus notikumus. 20.jūnijā saņēmu e-pastu ar oficiālu vēstuli par manas pozīcijas "izbeigšanu" (discontinuation). Neieslīgšu te juridiskajās niansēs, bet ir jau drusku smieklīgi, ka biroja vadītāja braši prezentētais plāns par manas pozīcijas reklasifikāciju (tas nozīmē, ka to pārtaisa par kaut ko citu) neīstenojās. Jo, raugiet, nevar tā vienkārši pārtaisīt komunikācijas darbinieka pozīciju par jurista pozīciju. Izrādās, vairākus gadu desmitus organizācijā nostrādājis cilvēks, kurš sevi uzskata par pieredzējušu līderi, šo detaļu nezināja. Bet tas nekas, tas viņiem netraucēja savu plānu modificēt, un attiecībā uz mani rezultāts ir tas pats, kas bija paredzēts sākotnēji - mana pozīcija ar gadumiju beidz pastāvēt. Ā, ko es te jums patiesībā gribēju pateikt... Nu jā, datums šim e-pastam bija izvēlēts visnotaļ zīmīgi, jo tieši 20.jūnijā ir t.s. ANO Bēgļu diena. Pievienotais PDF dokuments ar oficiālo vēstuli gan bija datēts ar 18.jūniju. Atliek vien zīlēt, vai biroja vadītājs gribēja man dot kādu smalku, melnajā humorā pamērcētu signālu, vai vienkārši nebija padomājis par datumiem. Par ko gan es šaubos, jo es pats organizēju viņa viedokļraksta publicēšanu trīs Baltijas valstīs tieši 20.jūnijā.

    Otrs interesantais notikums atgadījās augusta sākumā. Proti, mums te nāk tādi e-pasti šad un tad, ar sarakstiem, kādi darbinieki kādās jaunās darba vietās nozīmēti. Šādā e-pastā es pēkšņi ieraudzīju savas kolēģes vārdu - viņa dabūjusi darbu Ženēvā, par vienu amata pakāpi augstāk. Nav pirmā darbiniece, kura arvien pieaugošo trakomājas atmosfēru nespēja izturēt, un konkrēti viņa atrada izeju šādā veidā. Piebildīšu vien, ka pēdējā pusotra gada laikā aizgājēju skaits krietni pārsniedz atnācēju skaitu, diezgan daudzi krēsli ir tukši.

    Kas īpaši interesants otrajā notikumā - konkrēti man tas nozīmē, ka paveras iespējama vakance man, mūsu pozīcijas ir faktiski identiskas, tikai manā ir (bija) Baltijas valstu valodu prasības, otrā ir ziemeļvalstu valodu prasības. Kā jau zināms, ar zviedru valodu man problēmu nav.

    Te es stāstu varētu vēl paturpināt, bet uzturēsim intrigu - pateikšu vien, ka tik vienkārši īsti nav, ka es tā uzreiz pārsēžos kolēģes krēslā. Bet par to tad jau sīkāk turpmākajās sērijās...
    Tuesday, September 24th, 2019
    5:26 pm
    Šeit būtu jābūt virsrakstam, taču man nav ne mazākās idejas, ko te rakstīt
    Es varētu arī šad tad kaut ko uzrakstīt, ja vien nevienam nav nekādu iebildumu.
About Sviesta Ciba