Dod, neapšaubāmi. Bet tu jau pareizi norādi, ka saknē ir cilvēks, nevis vide.
Sakarīgs cilvēks attīstīsies arī ārpus akadēmiskās vides, kamēr akadēmija mēdz producēt arī tādus eksemplārus kā šaurās aprindās plaši pazīstamais M.B-K.
I mean, paņem jebkuru grāmatu, kaut vai vislabāko. Būs cilvēki, kas tajā izlasīs kaut kādu jēgu, un būs cilvēki, kas izlasīs un nesaņems neko. Un būs cilvēki, kas pārņems stilu, un mētāsies ar citātiem, bet domu nebūs uztvēruši.
Tehniski var teikt, ka tātad grāmata ir palīdzējusi. Bet vai nav tā, ka tie, kas jēgu uztvēra, jēgu būtu uztvēruši arī citas grāmatas lasot? Un nav jau tā, ka tie, kas nelasa šo [augstākās izglītības] grāmatu, obligāti nelasa kaut ko citu. Grāmatu ir kaudzēm un akadēmiskā izglītība konkrētā jomā ir tikai viens sets ar grāmatu plauktiņiem, no kuriem cilvēks var ko mācīties.
|