 Vai ķēkša vai kas? | 17. Aug 2022 @ 13:00  |
|---|
> No vienas puses augstākā izglītība - kaut vai švaka - apstākļos, kuros to ir iespējams iegūt bez maksas, liecina, ka cilvēks vismaz uz kaut ko ir saņēmies un kaut kam piespiedies.
Bet varbūt cilvēks ir saņēmies un piespiedies kam citam? Kļuvis par uzņēmēju vai par advancētu amatnieku. Ir daudz lietu ko darīt un alternatīva augstskolai nav taču tikai deguna urbināšana un dzeršana ar korešiem pagalmā.
Nē nu milzīgi jauki un tad lai viņš turpina būt uzņēmējs, advancēts amatnieks, svarcēlājs utt.
pretstatā tirliņam, kurš ir 3 gados izmācījies kaut kādus pamatus par protonu mijiedarbību kvarku laukā (insert your preferrred babble here), no dzīves neko nav redzējis, bet ir kvalificētāks spriest par politiku tikai tāpēc, ka viņam ir papīrīts. mhm, kā tad.
Jā tieši tā, jo kā jau es minēju tas nozīmē ka viņš ir uztrenējies strādāt ar datiem un informāciju. Ir lielāka šanse ka iemācīsies strādāt arī ar cita vaida datiem.
strādāt ar datiem un informāciju māk daudzi, un lai to apgūtu nav jāiet augstskolā.
un man šķiet, ka tu esi aizjūdzis ratus priekšā zirgam. varbūt būtu vērts sākt ar to, kādām kompetencēm, tavuprāt, deputātam būtu jāpiemīt, tad arī varētu vērtēt, vai augstākajā izglītībā ir kaut kas tik unikāls, ka vajadzīga tieši tā.
[kaut kā no esošās sarunas man gan šķiet, ka mēs diez vai varēsim vienoties par kompetenču sarakstu, bet būtu interesanti]
Es jau laikam vairākas reizes pieminēju, es tikai neatceros kurā debatē ka prasmju kopums kas organizatoriem ir vajadzīgs paiet zem termina statesmanship un tā apgūšana ir apmēram universitātes kursa izmērā.
Kas no tā ir jebkurā augstākajā izglītībā - tas ir šīs te prasmes darbam ar informāciju.
Zini, man šķiet, ka izglītības laiks dod cilvēkam laiku izdomāt domas krustu šķērsu, praktiskas un nepraktiskas, kamēr tie, kuriem nav šīs opcijas, var būt mērķtiecīgi, bet uztrennēti visai pragmatiskā skillsetā. Mākslas jomā labi var redzēt atšķirību, kā lai pasaka, apvārsnī, starp tiem, kas ir bijuši akadēmijā un tiem, kam pieticis ar lietišķajiem vai rozentāļiem. Un tad ir saujiņa, kuri pec lietišķajiem ir akadēmijas līmenī, bet, nu, tie tiešām ir izņēmumi reizi piecos gados. Bet principā redzējums ārpus sevis un sava tiešā aroda atšķiras gan. Politiķim ir jāspēj domāt ārpus sevis.
Lai gan principā mana pamata pretenzija ir, ka visās profesijās un amatos ir kompetences un prasības. un politiķi ir tie, kuriem, bļin, to nav nekādu! Un viņi ietekmē visu kādas valsts cilvēku dzīvi! Pilnīgi neloģiski.
Dod, neapšaubāmi. Bet tu jau pareizi norādi, ka saknē ir cilvēks, nevis vide.
Sakarīgs cilvēks attīstīsies arī ārpus akadēmiskās vides, kamēr akadēmija mēdz producēt arī tādus eksemplārus kā šaurās aprindās plaši pazīstamais M.B-K.
I mean, paņem jebkuru grāmatu, kaut vai vislabāko. Būs cilvēki, kas tajā izlasīs kaut kādu jēgu, un būs cilvēki, kas izlasīs un nesaņems neko. Un būs cilvēki, kas pārņems stilu, un mētāsies ar citātiem, bet domu nebūs uztvēruši.
Tehniski var teikt, ka tātad grāmata ir palīdzējusi. Bet vai nav tā, ka tie, kas jēgu uztvēra, jēgu būtu uztvēruši arī citas grāmatas lasot? Un nav jau tā, ka tie, kas nelasa šo [augstākās izglītības] grāmatu, obligāti nelasa kaut ko citu. Grāmatu ir kaudzēm un akadēmiskā izglītība konkrētā jomā ir tikai viens sets ar grāmatu plauktiņiem, no kuriem cilvēks var ko mācīties.
Nē. Es tomēr uzskatu, ka ārēji stimuli, uzdevumi un uzraudzība, kas notiek neatkarīgi no pragmatiskas vajadzības, trenē cilvēku labāk, nekā, ja tādas nav. Tāpat es arī uzskatu, ka izglītības lauks sniedz laiku un pieredzi domāt abstrakti un plaši, ko nesniedz pragmatiskas vajadzības vide. Un, nē, es ne visai piekrītu hipotētiskajam, ka gudrs cilvēks arī bez skolas būs gudrs, ņems grāmatu rokā, lasīs un sapratīs. Tā nebūs. Pie sevis redzu, ka - varbūt uzskatu sevi par saprātīgu, bet redzu, ka tas nav noticis vienā dienā, bet pakāpeniski visu laiku, izglītojoties un vēl joprojām turpinās. Bez ārēja stimula zināšanas un izpratne - lai arī ir uzasināta konkrētajā šaurajā jomā - tomēr ar laiku degradē. Tu dzīvo uz tām intelektuālajām iestrādnēm, kas tev ir. Jo, strādjot reālu darbu, nav laika vai spēka baigi papildināties un mācīties, turēt savus apvāršņus atvērus. Protams, profesionālajā jomā ej kādus kursikus. Pati sev, tīri, lai pavisam nenoripotu, lasu un vingrinos. Taču redzu, ka tas nav pietiekami. Prātoju iestāties augstskolā un, lai mani curriculum padzen vēlreiz - diemžēl pati uz savu roku visus tos krāšņos Prinstonas reading list u.c. es nelasu.
Tas, ka izglītība Latvijā (un citur) mēdz būt viduvēja vai sūdīga, nav par iemeslu, lai to neņemtu vērā, pretendējot uz valstiski būtiskiem amatiem. Tieši pretēji - tas būtu iesmels iespringt un pieprasīt uzlabojumus izglītības sistēmā un pieskatīt maksimālu izglītības pieejamību.
Well, there is something in what you say.
Bet ņemot vērā tavu pēdējo rindkopu, es tomēr uzstātu uz pretējo -- vispirms izglītības kvalitāti, un tad parunāt par to, vai likt to kā kritēriju (un kur). Un tas neatceļ manu apgalvojumu, ka tieši runājot par vēlēšanām un tiesībām tikt ievēlētam par deputātu, ir jābūt stipri nopietnākiem argumentiem, lai radītu kādus nebūt ierobežojumus šajās tiesībās.
Es teikšu tā, ka Tavs apgalvojums strādā tikai pie nosacījuma, ka pamata un vidējā izglītība ir laba. Runājot par to, cik sūdīga un nekam nederīga var būt augstākā izglītība, tavs noklusētais iestatījums ir, ka līdz tam izglītība ir kaut kāda laba. Bet tā jau nav. Skola taču arī ir visai viduvēja, lai neteiktu, ka daudzos gadījumos - sūdīga.
Un nekad nebūs tā, ka viena problēma atrisināsies un tikai tad mēs ķersimies pie otra jautājuma. Izglītības kvalitātes lieta ir jārisina vienlaicīgi ar politiskās pārstāvniecības diskusijām u.t.t.
Jo, kā es teicu, mans kritērijs, pēc kura es vados šajā tēmā, ir - ka politiķu lēmumi un darbības būtiski ietekmē daudzu cilvēku dzīvi. Tāpēc es gribu, lai politiķis ir "apgaismots" un pēc iespējas kompetentāks, zinošāks, saprotošāks un prasmīgāks.
Jā, es te principā vairāk runāju par izglītibu vispār, bet taisnība, ka sākotnēji bija jautājums par augstāko. Diskusijas ietvaros es to uztver kopā ar visu pārējo.
> Tāpēc es gribu, lai politiķis ir "apgaismots" un pēc iespējas kompetentāks, zinošāks, saprotošāks un prasmīgāks.
Mhm. Bet kaut kā mēs aizejam to apli, kur es atkal saku, ka tehniskus, vienkārši izmērāmus kritērijus šeit ieviest ir ļoti riskanti. Nerunājot nemaz par to, ka augstākās izglītības kritērija per se ieviešana, manuprāt, būtu tik ļoti pret 20-21. gs. demokrātijas principiem, ka droši vien ST tos vienkārši noairētu. Bet to es, protams, neņemos spriest.
Um mēs atkal nonākam pie iepriekšējā punkta, ka šobrīd prasot šo augstāko izglītību mēs diez vai ko labāku nekā esošo iegūstam.
Un viens no apstākļiem, kas to raksturo ir tas, ka nospiedošais vairākums esošo un topošo deputātu -jau ir- ar tām pašām augstākajām izglītībām.
Piemēram, iesniegtajos kandidātu sarakstos uz nākošo Saeimu, kaut kādas augstākās izglītības ir 75%. Un tas ir izdalot pa visām partijām un visiem kandidātiem. Savukārt, skatoties pēc (jūlija) ievēlēšanas prognozēm, no tām partijām, kurām paredz stabilu iekļūšanu Saeimā vismazāk augstākās izglītības ir Progresīvajiem. Un konkrēti 84% ... Pārējiem visiem (JV, Saskaņa, NA, ZZS, APar) ir ap 89% . Tad par kādu saikni starp augstākās izglītības papīru un "apgaismotību" mēs runājam?
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}