Nē. Es tomēr uzskatu, ka ārēji stimuli, uzdevumi un uzraudzība, kas notiek neatkarīgi no pragmatiskas vajadzības, trenē cilvēku labāk, nekā, ja tādas nav. Tāpat es arī uzskatu, ka izglītības lauks sniedz laiku un pieredzi domāt abstrakti un plaši, ko nesniedz pragmatiskas vajadzības vide. Un, nē, es ne visai piekrītu hipotētiskajam, ka gudrs cilvēks arī bez skolas būs gudrs, ņems grāmatu rokā, lasīs un sapratīs. Tā nebūs. Pie sevis redzu, ka - varbūt uzskatu sevi par saprātīgu, bet redzu, ka tas nav noticis vienā dienā, bet pakāpeniski visu laiku, izglītojoties un vēl joprojām turpinās. Bez ārēja stimula zināšanas un izpratne - lai arī ir uzasināta konkrētajā šaurajā jomā - tomēr ar laiku degradē. Tu dzīvo uz tām intelektuālajām iestrādnēm, kas tev ir. Jo, strādjot reālu darbu, nav laika vai spēka baigi papildināties un mācīties, turēt savus apvāršņus atvērus. Protams, profesionālajā jomā ej kādus kursikus. Pati sev, tīri, lai pavisam nenoripotu, lasu un vingrinos. Taču redzu, ka tas nav pietiekami. Prātoju iestāties augstskolā un, lai mani curriculum padzen vēlreiz - diemžēl pati uz savu roku visus tos krāšņos Prinstonas reading list u.c. es nelasu.
Tas, ka izglītība Latvijā (un citur) mēdz būt viduvēja vai sūdīga, nav par iemeslu, lai to neņemtu vērā, pretendējot uz valstiski būtiskiem amatiem. Tieši pretēji - tas būtu iesmels iespringt un pieprasīt uzlabojumus izglītības sistēmā un pieskatīt maksimālu izglītības pieejamību.
|