Pilnmēness nogurdinātie - Vai ķēkša vai kas?

From: begemots Date: 18. Augusts 2022 - 22:37 (Link)

Dod, neapšaubāmi. Bet tu jau pareizi norādi, ka saknē ir cilvēks, nevis vide.

Sakarīgs cilvēks attīstīsies arī ārpus akadēmiskās vides, kamēr akadēmija mēdz producēt arī tādus eksemplārus kā šaurās aprindās plaši pazīstamais M.B-K.

I mean, paņem jebkuru grāmatu, kaut vai vislabāko. Būs cilvēki, kas tajā izlasīs kaut kādu jēgu, un būs cilvēki, kas izlasīs un nesaņems neko. Un būs cilvēki, kas pārņems stilu, un mētāsies ar citātiem, bet domu nebūs uztvēruši.

Tehniski var teikt, ka tātad grāmata ir palīdzējusi. Bet vai nav tā, ka tie, kas jēgu uztvēra, jēgu būtu uztvēruši arī citas grāmatas lasot? Un nav jau tā, ka tie, kas nelasa šo [augstākās izglītības] grāmatu, obligāti nelasa kaut ko citu. Grāmatu ir kaudzēm un akadēmiskā izglītība konkrētā jomā ir tikai viens sets ar grāmatu plauktiņiem, no kuriem cilvēks var ko mācīties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: helvetica Date: 19. Augusts 2022 - 12:37 (Link)

Nē. Es tomēr uzskatu, ka ārēji stimuli, uzdevumi un uzraudzība, kas notiek neatkarīgi no pragmatiskas vajadzības, trenē cilvēku labāk, nekā, ja tādas nav. Tāpat es arī uzskatu, ka izglītības lauks sniedz laiku un pieredzi domāt abstrakti un plaši, ko nesniedz pragmatiskas vajadzības vide. Un, nē, es ne visai piekrītu hipotētiskajam, ka gudrs cilvēks arī bez skolas būs gudrs, ņems grāmatu rokā, lasīs un sapratīs. Tā nebūs. Pie sevis redzu, ka - varbūt uzskatu sevi par saprātīgu, bet redzu, ka tas nav noticis vienā dienā, bet pakāpeniski visu laiku, izglītojoties un vēl joprojām turpinās. Bez ārēja stimula zināšanas un izpratne - lai arī ir uzasināta konkrētajā šaurajā jomā - tomēr ar laiku degradē. Tu dzīvo uz tām intelektuālajām iestrādnēm, kas tev ir. Jo, strādjot reālu darbu, nav laika vai spēka baigi papildināties un mācīties, turēt savus apvāršņus atvērus. Protams, profesionālajā jomā ej kādus kursikus. Pati sev, tīri, lai pavisam nenoripotu, lasu un vingrinos. Taču redzu, ka tas nav pietiekami. Prātoju iestāties augstskolā un, lai mani curriculum padzen vēlreiz - diemžēl pati uz savu roku visus tos krāšņos Prinstonas reading list u.c. es nelasu.

Tas, ka izglītība Latvijā (un citur) mēdz būt viduvēja vai sūdīga, nav par iemeslu, lai to neņemtu vērā, pretendējot uz valstiski būtiskiem amatiem. Tieši pretēji - tas būtu iesmels iespringt un pieprasīt uzlabojumus izglītības sistēmā un pieskatīt maksimālu izglītības pieejamību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: begemots Date: 21. Augusts 2022 - 16:30 (Link)

Well, there is something in what you say.

Bet ņemot vērā tavu pēdējo rindkopu, es tomēr uzstātu uz pretējo -- vispirms izglītības kvalitāti, un tad parunāt par to, vai likt to kā kritēriju (un kur). Un tas neatceļ manu apgalvojumu, ka tieši runājot par vēlēšanām un tiesībām tikt ievēlētam par deputātu, ir jābūt stipri nopietnākiem argumentiem, lai radītu kādus nebūt ierobežojumus šajās tiesībās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: helvetica Date: 21. Augusts 2022 - 17:00 (Link)

Es teikšu tā, ka Tavs apgalvojums strādā tikai pie nosacījuma, ka pamata un vidējā izglītība ir laba. Runājot par to, cik sūdīga un nekam nederīga var būt augstākā izglītība, tavs noklusētais iestatījums ir, ka līdz tam izglītība ir kaut kāda laba. Bet tā jau nav. Skola taču arī ir visai viduvēja, lai neteiktu, ka daudzos gadījumos - sūdīga.

Un nekad nebūs tā, ka viena problēma atrisināsies un tikai tad mēs ķersimies pie otra jautājuma. Izglītības kvalitātes lieta ir jārisina vienlaicīgi ar politiskās pārstāvniecības diskusijām u.t.t.

Jo, kā es teicu, mans kritērijs, pēc kura es vados šajā tēmā, ir - ka politiķu lēmumi un darbības būtiski ietekmē daudzu cilvēku dzīvi. Tāpēc es gribu, lai politiķis ir "apgaismots" un pēc iespējas kompetentāks, zinošāks, saprotošāks un prasmīgāks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: begemots Date: 21. Augusts 2022 - 17:41 (Link)

Jā, es te principā vairāk runāju par izglītibu vispār, bet taisnība, ka sākotnēji bija jautājums par augstāko. Diskusijas ietvaros es to uztver kopā ar visu pārējo.

> Tāpēc es gribu, lai politiķis ir "apgaismots" un pēc iespējas kompetentāks, zinošāks, saprotošāks un prasmīgāks.

Mhm. Bet kaut kā mēs aizejam to apli, kur es atkal saku, ka tehniskus, vienkārši izmērāmus kritērijus šeit ieviest ir ļoti riskanti. Nerunājot nemaz par to, ka augstākās izglītības kritērija per se ieviešana, manuprāt, būtu tik ļoti pret 20-21. gs. demokrātijas principiem, ka droši vien ST tos vienkārši noairētu. Bet to es, protams, neņemos spriest.

Um mēs atkal nonākam pie iepriekšējā punkta, ka šobrīd prasot šo augstāko izglītību mēs diez vai ko labāku nekā esošo iegūstam.

Un viens no apstākļiem, kas to raksturo ir tas, ka nospiedošais vairākums esošo un topošo deputātu -jau ir- ar tām pašām augstākajām izglītībām.

Piemēram, iesniegtajos kandidātu sarakstos uz nākošo Saeimu, kaut kādas augstākās izglītības ir 75%. Un tas ir izdalot pa visām partijām un visiem kandidātiem. Savukārt, skatoties pēc (jūlija) ievēlēšanas prognozēm, no tām partijām, kurām paredz stabilu iekļūšanu Saeimā vismazāk augstākās izglītības ir Progresīvajiem. Un konkrēti 84% ... Pārējiem visiem (JV, Saskaņa, NA, ZZS, APar) ir ap 89% . Tad par kādu saikni starp augstākās izglītības papīru un "apgaismotību" mēs runājam?

(Reply to this) (Parent)