Sviesta Ciba |

antiprojekcija (

antiprojekcija) rakstīja,
@ 2023-01-04 17:00:00

Kodolenerģijas jaunās drēbes
Pēc kodolenerģijas slavinājumu lasīšanas cibā esmu uzzinājis ko jaunu un ļoti smieklīgu.

Mums saka, ka uz saules un vēja enerģiju nevar paļauties, jo tā esot atkarīga no laikapstākļiem. Izrādās, Francijas izslavētajiem reaktoriem nākas slēgties ārā karstuma viļņu laikā, jo citādi tie uzvārīs zivis upē or something. Much weather independence.

Un vispār, šovasar - pašas enerģijas krīzes vidū - darboties spējīgi bija tikai 24 no Francijas 56 reaktoriem. Daži nedarbojās dēļ karstuma, dažiem bija plānveida apkope, bet vēl čupa dēļ atklātiem bojājumiem drošības sistēmās (zinu, zinu, dzīves sīkumi). Vēl rudenī EDF (to operators) sita pie krūtīm, ka līdz šī gada sākumam visi atsāks darboties. Kā visi pārējie šīs industrijas solījumi, tā arī šis ir izrādījies "optimistisks" (meli).

Un tad vēl te daži atļaujas norādīt uz Šveices ierobežojumiem - kuri nebūtu nepieciešami, ja Francijas AES flote darbotos - kā uz pamatojumu, ka mums vajagot vairāk tos draņķus. Neba jau tos nemēģinātu celt - re kur vēl viens Francijā kavējas jau vienpadsmito gadu.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

begemots
2023-01-04 18:23 (saite)

Būtu interesanti redzēt, kurus reģionus un valstis viņi domāja, un cik ļoti adekvāta ir viņu prognozētie vēja, saules un hidro resursu pieejamība, piemēram, Latvijai.

Latvijā saules paneļu licēji ziemā nedabon no viņiem ārā pat ne 30% no tā, ko vasarā (salīdzīnājumam, Rīga atrodas tais pašos platuma grādos, kur Aļaska). Kas pats par sevi nebūtu nekas, bet ziemā arī hidro pie mums ir mazāk iespēju. Nu, vējš ir pats mainīgākais.

Tā jau būtu forši, galvenais lai beigās nesanāk - ups, balstoties uz mūsu modeli jums te vajadzētu pietikt ar kādu 1 miljardu ieguldījumu, lai pārietu uz 100% zaļo... a vot, laikapstākļi te pāris gadus īsti nav sekkojuši prognozēm... lai nosegtu patēriņu jums vēl tomēr kādi 3 miljardi būs jāieliek.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	zazis 2023-01-04 18:52 (saite)
	saki AES būvniecības izmaksas būvējot nepieaug dažas reizes attiecībā pret plānoto? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

begemots
2023-01-04 23:05 (saite)

Būvniecības izmaksu pieaugums var būt abiem, bet AES būvniecībā tu precīzi zini, cik tu dabūsi enerģijas pēc tam par ieguldīto.

Saules/hidro/vējam ir ne tikai būvniecības izmaksu piaugums, bet arī tieši tas ražošanas apjomu vājas paredzamības moments, ko, cerams, šāda tipa modelis vaaaarbūt risina. Bet vai risina, un kuras ir tās laimīgās 130 valstis (pēc šī modeļa), kurās viņš to risina -- tas ir sakrālais jautājums.

Nelaime ar zinātniekiem ir tāda, ka arī viņi mūsdienās ir stipri vairāk spiesti vēlamo uzdot par sasniegto. Pirms 100 gadiem zinātnē bija maza konkurence un salīdzinoši nelielas naudas. Tas bija entuziastu lauciņš. Tagad academia ir kļuvis stipri līdzīgāks darbadevējs daudzām citām profesijām, kur svarīga ir pašreklāma. Kļūst grūtāk objektīvi novērtēt lietas, ja tu zini, kādu tieši rezultātu tu vēlies kā pareizo.

Bet cerēsim. Klimats un laika apstākļu procesi ir gana sarežģītas tēmas (galu galā arī klimata pārmaiņu brīdinātāji vienbrīd sākumā bija rēķinājuši, ka šobrīd jau Rīgai būtu jābūt pāris metri zem ūdens), bet modeļi tiek veidoti un uzlaboti, gan jau kādbrīd būs adekvāti. Varbūt pat šis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

antiprojekcija
2023-01-04 23:21 (saite)

Nu, statistiski arī saules paneļa vai vēja turbīnas ieguvumu var noteikt ļoti precīzi. A par to, ka arī AES var iziet no ierindas visnevēlamākajā brīdī tieši arī bija domāts mans ieraksts. ;)

Par tiem zinātniekiem - viņiem tāpat ir 1000x grūtāk kaut ko samuldēties (jo cits var uztaisīt karjeru uz tevis atmaskošanu) nekā politiķiem vai pārdevējiem, kas muld bez jebkāda riska - pēdējā laikā sāk likties pat tieši otrādi, - jo vairāk muld, jo lielāki panākumi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

begemots
2023-01-05 12:32 (saite)

> Nu, statistiski arī saules paneļa vai vēja turbīnas ieguvumu var noteikt ļoti precīzi.

Jā, kaut kādā lieltermiņa griezumā, pa gadiem. Bet enerģijas iegūšana notiek ikdienā, un tur variācijas ir gana lielas. Tu taču nemēģināsi man tagad pateikt, ka iegūt enerģiju no, piemēram, vēja ir tikpat stabili, kā no paredzama procesa, kur mēs pilnībā kontrolējam inputu (AES). Kombinācija ar sauli un hidro, protams, padara to pašu vēju stabilāku, bet kā šovasar pat redzējām, var būt mēnešiem ilgi periodi, kad visi šie 3 elementi nosēžas.

> A par to, ka arī AES var iziet no ierindas visnevēlamākajā brīdī tieši arī bija domāts mans ieraksts. ;)

A kas nevar? Viss var iziet no ierindas, viss ir jāapkalpo, visam ir savi remonta brīži, what was the actual point?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

antiprojekcija
2023-01-05 13:40 (saite)

Nu te vienkārši tiek pasniegts tā, ka "uzcelsim AES, un par elektrību nebūs jāuztraucas". Tajā pašā laikā AES gana būtisku sava mūža daļu pavada stāvot, ļoti bieži neplānoti. Tikko bija ziņa kā viens Dienvidkorejas reaktors atkal palaists pēc 5 gadu ilgas "apkopes". Pasaules mērogā vidējais reaktors vidēji stāv 20% sava mūža - dažādās valstīs šis rādītājs (capacity factor) svārstās no 40% (Armēnija) līdz <10% (ASV, Ķīna). Tipiski tā arī ir ap 20-25% downtime (tādās valstīs kā Krievija, Kanāda, Francija, Zviedrija, utt).

Citiem vārdiem sakot - arī ar kodolenerģiju ir jāplāno alternatīvas sliktām apstākļu sakritībām (nu kā šogad Francijā).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2023-01-05 14:07 (saite)
	Nu jā tikai tur iet nost augstāk minētā atkarība no dabas apstākļiem. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

begemots
2023-01-05 12:45 (saite)

> Par tiem zinātniekiem - viņiem tāpat ir 1000x grūtāk kaut ko samuldēties (jo cits var uztaisīt karjeru uz tevis atmaskošanu)

Diemžēl zinātne šobrīd ir tik masveidīga un pētījumi nāk tādiem steriem, ka to kvalitātei izsekot nav vairs praktiskas iespējas. Īpaši ņemot vērā, ka arī žurnāli un to peer revieweri ir tai pašā procesā un arī viņu motivācija nereti ir kļuvusi merkantilāka, vai, labākajā gadījumā, "laiku taupošāka".

Tas nav nekas jauns, bet šī problēma tikai aug augumā, un, lai arī pret to cīnās, panākumi ir apšaubāmi.

Rekur, piemēram, pētījums, kas analizē falšu pētījumu atsaukšanu "krutajos" žurnālos, un secina, ka jo krutāks žurnāls un jo krutāks skaitās autors, jo lēnāk notiek atsaukšana arī pierādīti falšiem pētījumiem.

No vienas puses tas ir loģiski, jo reputācija it kā nodrošina kvalitāti. Bet izrādās, ka reputācija arī nodrošina nosacītu neaizskaramību misconductam.

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4699806/

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	antiprojekcija 2023-01-05 13:50 (saite)
	Labā ziņa gan tāda, ka neviens netaisīs triljonu vērtas investīcijas tikai balstoties uz vienu publikāciju. Tā gan arī nav vienīgā, kur nonāk pie līdzīgiem secinājumiem - ja pareizi saprotu, šobrīd diskusija ir vairāk par to kāda stratēģija ir izdevīgāka, nevis par to vai to tehniski būtu iespējams realizēt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

begemots
2023-01-05 14:27 (saite)

> Labā ziņa gan tāda, ka neviens netaisīs triljonu vērtas investīcijas tikai balstoties uz vienu publikāciju.

Jā, tikmēr tās diemžēl kalpo drīzāk kā propagandas rīks.

> - ja pareizi saprotu, šobrīd diskusija ir vairāk par to kāda stratēģija ir izdevīgāka, nevis par to vai to tehniski būtu iespējams realizēt.

Nē, nu, skaidrs, ka vienīgais iemesls, kāpēc nav saule/vējš/hidro vēl nav tik masveidīgi ir tas, vai tā enerģija, ko dabon, ir salīdzināma pēc būtiskajiem parametriem -- uzticamība, pieejamība, (enerģijas) ražošanas cena, būvēšanas un uzturēšanas izmaksas.

Latvijai dabiski ir visu laiku bijis hidro enerģijas pārsvars, gan vēsturiski, gan tāpēc, ka saule pie mums nonāk fiziski mazāk, nekā daudz kur citur. Tai pat laikā ir labi piemēri; cik atceros, Salaspils pašvaldība siltumu ražo caur saules paneļiem; noteikti ir citi.

Atkal mazās hidrostacijas tagad taisa ciet, cik saprotu. Labi, kaitējums videi. Bet no otras puses izkliedēta elektrības ģenerācija -- ideāli kara gadījumā, par kuru diemžēl arī mums tagad jādomā vairāk.

Bet tas tā. Man tikai personiski nepatīk, kad cilvēki nodarbojas ar propagandu un uzdod vēlamo par esošo. Tas nav obligāti uz tevi, bet man netīk fanātisms un hiperaizrautība nevienā dzīves jomā, jo tā ir tipiski nevēlēšanās atzīt kaut kādus faktus, kas runā pret.

Īpaši, kad runa ir par globālākiem risinājumiem. Jo ātrāk cilvēki pavelkas uz kaut kādiem saukļiem, jo mazāk ir bijis laika kārtīgi tēmu izpētīt un jo lielāks risks iebraukt auzās. Un jo globālāki risinājumi, jo globālākas auzas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

antiprojekcija
2023-01-04 19:30 (saite)

Man liekas, ka tur ir vairāku triku kombinācija parasti:
1) integrēti enerģijas tīkli - lielākā reģionā ir stabilāk prognozējami vēji
2) overbuilding - uzbūvējam nedaudz vairāk nekā vajag pie ideāliem laikapstākļiem
3) uzkrāšana - pumpējam ūdeni atpakaļ augšā HES (kur tas iespējams), ražojam ūdeņradi, utt.

Tas viss, protams, ir saistīts ar lielām izmaksām. Bet tās izmaksas ir neizbēgamas, ja esam principā nolēmuši atteikties no fosilā kurināmā (kas nozīmē izmest miskastē lielu daļu līdzšinējo ieguldījumu). Strīds tikai par to, kā to izdarīt lētāk un neuzkāpjot uz kaut kādiem jauniem (vai veciem) grābekļiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2023-01-04 19:33 (saite)
	/Tas viss, protams, ir saistīts ar lielām izmaksām./ Labrīt. Un tava raudāšana pret AES ir kāpēc? Tāpēc ka lielāklas izmaksas. Loģika: Ja lielākas izmaksas ir tāpat, tad vajag īstenot komaktāko, jaudīgāko un no apstākļiem vismazāk atkarīgo variantu. Tās ir atomelektrostacijas. Viss pārējais kā papildinājums. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

antiprojekcija
2023-01-04 19:46 (saite)

Mana raudāšana ir tāpēc, ka manā ieskatā AES izmaksas krietni pārsniedz zaļās enerģijas izmaksas, un riski arī.

Btw - kā Tu definē "jaudīgāko"? Vai jaudīgākais nav risinājums, kurš spēj saražot maksimālo jaudu par to naudiņu, ko tur ieguldi?

Par to "no apstākļiem vismazāk atkarīgo variantu" fantāziju runājot:
1) kurā novadā Latvijā plāno iegūt urāna rūdu
2) cik mums būs AES, un ko mēs darīsim, kamēr kāda no tām būs apstājusies?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2023-01-04 19:48 (saite)
	/ka manā ieskatā AES izmaksas krietni pārsniedz zaļās enerģijas izmaksas, un riski arī./ Tavs ieskats neiztur kritiku, jau runājām. Par riskiem: Tas ir tāpat kā ar aviosatiksmi, katastrofas ir retas bet skaļas, kaut gan ģenerāli tā pati aviosatiksme ir drošākais transporta veids. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	antiprojekcija 2023-01-04 19:57 (saite)
	Mans ieskats vēl pat nav saskāries ar kritiku - tikai ar emocijām (tiek piesaukti pamatīgums, knapināšanās, jauda, utt). Nē, riski nav tikai katastrofas, bet, kā jau norādīju, arī degvielas pieejamība (lasi - starptautiskā politika), single point of failure, nespēja ātri pielāgoties nākotnes vajadzībām, utt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2023-01-04 20:01 (saite)
	https://en.wikipedia.org/wiki/Uranium_mining#/media/File:World_Uranium_Mining_Production_2021.png Kasahstāna, Namībija. Nekāda vaina. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	mindbound 2023-01-04 20:04 (saite)
	Nespēja pielāgoties nākotnes vajadzībām (protams, ja runājam par tieši vajadzībām, nevis politiskajām prasībām) nu gan nav AES vājā vieta. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: