Būvniecības izmaksu pieaugums var būt abiem, bet AES būvniecībā tu precīzi zini, cik tu dabūsi enerģijas pēc tam par ieguldīto.

Saules/hidro/vējam ir ne tikai būvniecības izmaksu piaugums, bet arī tieši tas ražošanas apjomu vājas paredzamības moments, ko, cerams, šāda tipa modelis vaaaarbūt risina. Bet vai risina, un kuras ir tās laimīgās 130 valstis (pēc šī modeļa), kurās viņš to risina -- tas ir sakrālais jautājums.

Nelaime ar zinātniekiem ir tāda, ka arī viņi mūsdienās ir stipri vairāk spiesti vēlamo uzdot par sasniegto. Pirms 100 gadiem zinātnē bija maza konkurence un salīdzinoši nelielas naudas. Tas bija entuziastu lauciņš. Tagad academia ir kļuvis stipri līdzīgāks darbadevējs daudzām citām profesijām, kur svarīga ir pašreklāma. Kļūst grūtāk objektīvi novērtēt lietas, ja tu zini, kādu tieši rezultātu tu vēlies kā pareizo.


Bet cerēsim. Klimats un laika apstākļu procesi ir gana sarežģītas tēmas (galu galā arī klimata pārmaiņu brīdinātāji vienbrīd sākumā bija rēķinājuši, ka šobrīd jau Rīgai būtu jābūt pāris metri zem ūdens), bet modeļi tiek veidoti un uzlaboti, gan jau kādbrīd būs adekvāti. Varbūt pat šis.