Pilota memuāri.

Ā, un vēl.
Pieņemsim, ka morphine atrada rednekus, kas spēlē AC/DC un es esmu šovinists.

Bet jūs neņemiet to vērā. Jūs klikšķiniet uz linka. I dare you

- Uz šosejas satikts termostats. Hellow, Dawg! :)

Vienvārdsakot, tas modelis ir reti pretrunīgs auto. Slavēts, pelts, lamāts, gānīts, slavēts. Vienaldzīgo nav. Un šī ir iespēja aplūkot leģendu tuvplānā, ikdienā.

Vispār, ja uz auto skatās utilitāri - tā ir viena lieta, ja kā uz gāžamo - kaut kas cits. Un ja kā uz prieka avotu, tad darbs vispār bezgalīgs. Bet. Laikam paša sirdī vistuvākais paliek fakts, ka tik ļoti, ļoooooti daudz kas šajā auto ir skrūvējams paša rociņām.
Es tā arī nesapratu, kas kaitēja aizmugurējo durvju centrālās atslēgas aktuatoram, bet nu izjaucot un saliekot sāka strādāt. Un strādā vēl šobaltdien, ja nav nomiris! (kā jau pasakās ar laimīgām beigām).

Jāstarpcitu. Izskatās tas tā:
Un gūtā mācība - 94.g. kupejas priekšējo durvju centrālās atslēgas bīdītājs (aktuators) neder vēlāka gada un citas virsbūves aizmugurējām durvīm. Pat ne tā, ka varētu iekšas pārmest.

Reti kad kaut kas tik labi palīdz pret tarakāniem galvā, ka zvans uz AAE, kur šobrīd nobāzējies pyro

-Lidojuma augstums: 11 049m
-Lidojuma ātrums: 900km/h
-Temperatūra aiz borta: -43C
-Intereses: Tās pašas, kas vienmēr - tehnika, vēsture, zinātne, arhitektūra, kaut kas no kultūras arī reizēm.

Un tā, četras dienas tūrista acīm:

Vācu utilitārisms! Nevienas liekas kustības!! Ne_iš sūdu! Apgaismes stabā ir arhaiskas dienasgaismas spuldzes?! Deg? Super! Atstājam! Vecs Mersis? 2.8L? Iet?! Zjbs - braucam!
E-talons? WAS SAGST DU?!?! Kein e-talons, parasta papīra biļete! Bet mēs tev to kompensēsim ar biļešu automātiem uz katra stūra, Ū-bāhni ik pēc 2 minūtēm visos virzienos un CHEAAAAAP ASSS FOOOD!
Visa mūsu muldēšana par zemo darba produktivitāti & zemajām algām rezultātā ir huiņa. Mums vienkārši nav cilvēku tirgum - tie 300 000k izbraukušie ļoti būtiski skādē. Un vēl kaut kas ar birokrātiju un nodokļiem nav kārtībā. Citādi mums arī katrā stacijā no Lielupes līdz Slokai būtu pa 3 ēdiena bodītēm, kur par 4eur pierīties līdz nāsij un gardu muti, ne lielveikaliem un Mahimām katrā miestā.

Vēlamais operēšanas virziens Berlīnē - viena diena, viens muzejs + nakts lai meklētu papildinformāciju. Papildinformācija: luksofori ar 'Ampelmännchen' jeb zaļo un sarkano cilvēciņu ir austrumvācijas/DDR artefakts, kas kā kultūrvēsturisks piemineklis un Ostalgie atbalss saglabāts līdz mūsdienām.
Mūri uzceļ 1961.g., jo no PSRS kontrolētās teritorijas caur Berlīnes Chekpoint Charlie pirmajos gaidos aiz_š ~20% visas austrumvācijas iedzīvotāju un komuņizm ņepraiģot, ja nebūs, kas strādā. Hence - mūris.
Charlie Chekpoint muzejs savu ekspozīciju turpina papildināt arī mūsdienās - notikumi Ukrainā, politiskās represijas un bardaks Krievijā ir viena un tā paša stāsta nākamās nodaļas. Tas, kas reiz notika Berlīnē, notika Baltijā, turpina notikt citur.

Ja negribas tērēt žūksni naudas muzeju maksām, ļudz - Reihstāgs, Opera, Brandenburgas vārti, Tiergarten, darīt ko ir krietni vairāk, kā iespējams izdarīt. Un, starp citu, man nekad nebūs skaidrs, uz ko tie cilvēki tur lūr iekš to zoodārzu, ja tas ir tikai liels, melnbalts lācis, kas maksimāli neērtā pozā & poooooooooofigā guļ, un neko nedara. Bet amizanti bezgala! ^_^

:) Sou.
Be like pandas - they don't give a shit.

Nu lūk tā.
Rīt pirmais lidojums [šai] mūžā.


Jo tuvāk stratosfērai, jo labāk. :)

Vārdi nenāk, jocīgi. Kādreiz varēja palagus klāt, tagad nekā. Viss šķiet tāds tukšs, aizpildīts ar politkorektu sevis cenzēšanu, mazliet kautrēšanos no cilvēkiem un varbūt pat sava viedokļa. Kas par stulbumu! Kas par stulbu piegājienu! Nesaprotu, kas ar mani notiek - sajūta kā vienam pašam ierakumos. Labi, "Viens pats" sajūta ir sena kā pasaule, bet tā vairs nav tā vienatnes sajūta, drīzāk pamestības sajūta. Kas ir vēl dīvaināk. Kaut ko dari, bet pazūd jēga un tūlīt tai seko arī iekāriens. Jā, pārjaucu ventilatoru, buksītes saeļļoju, griežas skaisti un klusi žūžo. Salaistīju siltumnīcu, iesēju rukolu par jaunu. Apčamdīju malkas pagales, kas žūst, gaidot ziemu. Abi dzelzs rumaki nomazgāti tīri, var laist asfalta pļavās ganīties. Kakls saārstēts, vairs īpaši nesāp.
Tomēr visā visumā - ne uz ko īpaši nevelk. Vienīgā vēlme - nebūt vienam. Dīvaini. Tā agrāk nebija.
Bet es vispār vairs neatceros, kā dzīvoju agrāk, viens pats. Kaut kā. Vells viņu zina kā. Smadzenes atkal taisa tos pekstiņus, nepatīkamās atmiņas noslēpjot vai aizmiglojot un norokot.

Uz osciloskopiem un signālu ģeneratoriem krājas putekļi, bet es nespēju sevi piespiest. Liekas, ka nebūtu jāspiež, būtu jānāk tā viegli tai vēlmei. Bet nenāk.
Wat. Da. Fak.

Dzenītim taisnība. Es nenopirku auto, es nopirku projektu.
Nē, protams, vāģis teju sterils un neapšaubāmi ar plašu praktisko pielietojumu, taču patiesībā tik un tā konstruktors, gadžets, rotaļļieta un skola vienlaikus.
Kas var būt vēl foršāks, kā mācīties braukt pilnīgi citā stilā, apzināt gāzes iekārtu uzstādītājus, meklēt un ošņāties pēc visa, kas saistīts ar pilnā borta kompja uzstādīšanu, sensoriem un pieslēgšanos pašas mašīnītes sirdij (ko, kā runā, var izdarīt tikai caur reālu fizisko COM portu un ADS interfeisu, respektīvi vajadzēs gana vecu pīsli ar RS232 portu). Eļļas maiņas skaitītāja resetošanu.
Un Robim bij' taisnība, vismaz pilnīgi savādāku attieksmi pret šo auto arī no viņa puses var just nepārprotami,
- tev tur pakaļējā bukse čīkst, būtu forši samainīt.

Pēc rakņāšanās pa interneta dzīlēm un lietotāja instrukcijas izlasīšanas kļūst skaidrs, ka REIZ BIJA tāda auto zelta ēra, kaut kur 90to vidū / beigās, kad cilvēki paši varēja skrūvēt savus auto, ja vēlējās. Kad kāds bija sēdējis un izdarījis savu mājas darbu attiecībā uz to, kā tikt klāt katram mezglam, vadam un spuldzītei.

</i>iSkas</i> (M42B18 / M44B19) meklējumi. Viena jau hipotētiski aizrunāta. Un kā ne, ja par labu motoru grib zem pāris simtiem.
Skaņa.
Skaņa pēc 3000RPM!

Tā, lūk, dzīvē viss mainās.

https://www.facebook.com/BuzzFeedVideo/videos/2264040093736860/

Gribētos, lai nav tā, ka dzīve paskrien garām strādājot.

Vēstures romānu sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" klajā laists Kristīnes Ulbergas romāns "Tur".

“Šī ir grāmata par teritoriju, kur pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados — okupācijas stagnācijas zenītā – bija iespējams uzturēties ikvienam. Ja vien cilvēks spēja izdarīt izvēli. Alternatīvā dzīve kā brīvības ilūzija, iekšējā dzīve — kā brīvības slēdzene. Grāmata, kas nerotaļājas ar laikmeta ainiņām un butaforiju, bet ietiecas cilvēka pamatos, būtībā.
Gundega Repše

“Padomju Latvijas laiks atstājis ne tikai anekdotes, bet arī mītus. Tostarp par to, ka cilvēks arī krātiņā var būt brīvs, ja viņš vēlas tāds būt. Doma, protams, ir universāla visiem laikiem un vietām, vien dažbrīd tā īpaši aktualizējas. Tomēr — vai cilvēks, atsakoties no krātiņa, no kura viņš turklāt atkarīgs, īstenībā nebūvē sev visriņķī vēl biezākus mūrus? Un, ja tā, ko šajā mazajā brīvības pleķītī vispār iesākt?”
Guntis Berelis

“Astoņdesmitajos gados, Padomju Savienības norieta posmā, oficiālo ideologu radītie teksti arvien vairāk atgādināja ar realitāti nesaistītu mitoloģisku konstrukciju, parodiju par mītu. Starp jauniem cilvēkiem, kuri izvēlējās nepiedalīties, bija arī garīgo meklējumu ceļu gājēji. No valstiskajiem mītiem viņi norobežojās ar savējiem, pēc patiesības tiekdamies ne vien ārpus iekārtas uzspiestā dzīvesveida, bet arī ārpus ikdienišķās materiālās un racionālās pieredzes. Izvēlēdamies no vēstures līkločiem atšķirīgu garīguma vektoru, viņi tāpat kļuva par vēstures daļu.”
Vents Zvaigzne

Savā ziņā Šmucspainava ar visu, kas aiz muguras, man atgādina kaut ko līdzīgu. Kad pielaikojot neder ne šis dzīves ceļš, nedz arī tas tur, rodas vēl kaut kas pa vidu. Tā, šķiet, notiek visos laikos.

/P.S. Dažas Linux fīčas man patīk tik ļoti, ka ne nopriecāties! Piemēram, ekrānšāviņa radīšana, kur uzreiz tiek piedāvāts to apšņikāt un augšupielādēt. Vot, tā vaJg dragāt!

"Solipsist" by Fredric Brown (1954)

Walter B. Jehovah, for whose name I make no apology since it really was his name, had been a solipsist all his life. A solipsist, in case you don't happen to know the word, is one who believes that he himself is the only thing that really exists, that other people and the universe in general exist only in his imagination, and that if he quit imagining them, they would cease to exist.
One day, Walter B. Jehovah became a practicing solipsist. Within a week, his wife had run away with another man, he'd lost his job as a shipping clerk and he had broken his leg chasing a black cat to keep it from crossing his path. He decided, in a hospital, to end it all. Looking out the window, staring up at the stars, he wished them out of existence, and they weren't there anymore. Then he wished all other people out of existence, and the hospital became strangely quiet, even for a hospital. Next the world, and he found himself suspended in a void. He got rid of his body quite easily and then took the final step of willing himself out of existence.

Nothing happened. Strange, he thought, can there be a limit to solipsism?

"Yes," a voice said.
"Who are you??" Walter B. Jehovah asked.
"I am the one who created the universe which you have just willed out of existence. And now that you have taken my place"---there was a deep sigh---"I can finally cease my own existence, find oblivion, and let you take over."
"But---how can I cease to exist? That's what I'm trying to do, you know."
"Yes, I know," said the voice. "You must do it the same way I did. Create a universe. Wait until someone in it really believes what you believed and wills it out of existence. Then you can retire and let him take over. Good-bye now."
And the voice was gone. Walter B. Jehovah was alone in the void an there was only one thing he could do. He created the heaven and the earth.

It took him seven days.

Remontkarma: karma, kas parūpējas, lai tu dzīvotos mūžīgos remontos.

*def.
Lietoto preču veikals ir vieta, kur sajusties ļooooooti labi situētam.


/muzīk: "Alice Merton - No Roots"

Tātad, ir tāds SIA "Cīši Gords". Un viņiem ir Svīkstmaižu Špeks (cīši gords ar rudzu maizi).
Un man tas špeks jādabū!
Kaut šaujies, jādabū.

Nekas garšīgāks savu mūžu nav ēsts.

Ak internet, internet.

Nekādu problēmu nonākt no dzinēja maiņas procedūras līdz bonsai kociņu cirpšanai, no tās līdz līdzatkarību ārstēšanai un nice-guy-syndrome, noslēgt ar zāģi hoķī (pat neskatoties), lai pēc tam vēl ielūrētu kaut ko par bioloģiskā pulksteņa procesiem augos un dzīvās būtnēs, yay.

The Devil is in the details!

"Profesionālajām montāžas putām, atšķirībā no putām ar caurulītes aplikatoru, ir augstāks sākotnējais izplešanās koeficients un zems sekundārais [izplešanās] koeficients". Praksē tas nozīmē - steigsies, iepūtīsi tikko ieliktā durvju kārbā parastās putes un šamās tev TĀ to kārbu izdeformēs izplešoties, ka [par ātru izraujot ķīlīšus] durvis noķīlēs. Ar pistoļu putām ir otrādi.

Tikai mazliet veldzējošās zinātnes, puikas un meitenes, that's all. :)

Atslēgmūķēšana. Adīšanas vīriešu ekvivalents. Konta stāvoklis: pagaidām 4 piekaramās slēdzenes un viena aptieciņas skapīša atslēga. Tādi tie hobiji domu aizgaiņāšanai.

/Music: Schiller mit Heppner - Dream of You

Rere,
Kā neraksti, tā ierūsē.

Ignorance is bliss.
Kolīdz sāc kaut ko saprast no Pasaules, tā aizvien mazāk atgādina karalauku un aizvien vairāk sāk ost pēc ne pārāk jaukiem cilvēkiem. Skaudīgiem, snobiskiem, slēpti augstprātīgiem, un downright ļauniem. Pirksti gaisā, es esmu pats krutākais, jūs salašņas! Pelniet naudu, nevis esiet pavāri un tirgojiet skrūves!
Atklāsme, ka viņu TIEŠĀM ir ne mazums, un ka tie var izrādīties ne tikai tavi vecāki, bet pat dažs labs, kuru reiz esi uzskatījis par draugu, var darīt diezgan nomāktu.
Bet, kā reiz man kāds(-a!) teica: "tas bija sen un tā vairs nav taisnība." Yup. Taisnība. Tā vairs nav.
Toties tagad jēgu iegūst piezīmes par braucošu tabureti, pārvietošanos ar velo un vilcieniem. Arī pastāvīga cilvēka izvēle par labu luksusa klases bmw un pat dzīvesvietas izvēle. Ka tikai pavicināt pirkstiņus.
Droši vien man aiz muguras ierēkts ir ne reizes vien, bet kas par to. Manā žoga pusē vienmēr svarīgāka bijusi ideja, ticība labajam un viegla piešprice zinātnisku pekstiņu ar mērķi izpētīt, kas vēl tāds labs un foršs darāms šaipusē.

"Pastāvēs, kas parakstīsies"
/Rainis/

Principā visus dzīves sarežģījumus un izaicinājumus var noreducēt līdz 2 kategorijām:

- nevari saņemties
- nav laika.

Nu, viedie un zinošie, stāstiet!
Kāds ir auto gultņa aptuvenais resurss un kādi ir galvenie faktori, kas iznīcina šo rotējošo detaļu? Sāls, agresīva vide, Planned obsolescence!?
Kā tas var būt, ka pat Pensionār-mode braucot, gultnis noiet knapus 25 000 un alles!?!?

No autoservisa izripoju diezgan pikts un ar pamatīgu neplānotu robu kabatā. Vispār, man sāk rasties nu jau diezgan konkrētas, pamatotas aizdomas. VW grupas skandāls ar dīzeļdzinēju izmešiem, visa K&R servisa neglaimojošā izteikšanās par VAG grupas autiņu (Seat, Škoda, Audi, VW, whatnot) konstruēšanas kvalitāti.. Vēlīnie Pumpe Duse dzinēji un to sprauslu problēmas.. Un nu jau arī gultņi, kas mirst pēc knapiem 20k?!?? Nopietni?! It kā varētu vainot Latvijas ceļus un bedres. Bet, ja jau defaultā velcies uz ~80 un slalomā, bet starpības nav, kāpēc maksāt mazāk [teiktu jetijs]?

Respektīvi, vēl bišķiņ vilkšu. Bet nu ir cauri - ja vēl kaut kas turpinās atgadīties, tad Škodrouds meklēs jaunu saimnieku.
Ā, jā. Un, pārautājot gan Kārlim, gan Robim, viņi, saviem BīEmm-iem, protams, gultņus nav mainījuši. Pēdējās cerības uz Dzenīti, ja viņa jauniegādātajam agregātam dikti ātri nenobirs kāds gultnis, tad tā būs tikai vēl viena pazīme.

Respektīvi.
Man ir ļoooooooti augsts pacietības slieksnis. Ļoti. Man vajag vairākus gadus, līdz beidzot PATS SEV esmu apkopojis faktus un prezentējis secinājumus, lai vienu otru fenomenu spētu pierādīt... Bet tas vienmēr iesākas ar nepatiku, turpinās ar aizdomām, aizvien pieaugošu besīšanos un beidzas ar neskaitāmu atļauju saņemšanu, lai drīkstētu beidzot atklāt uguni un noslaucīt problēmu no zemes virsas!! Tieši tā sākas epopeja ar Linux'i - vienkārši tālab, ka man noriebās problēmas ar operētājsistēmu, mūžīgiem sistēmas ātrdarbību palēninošiem atjauninājumiem, vārdu sakot, veco drazu jaunā kulītē. Un - suuuuuprise - tā izrādījās taisnība.

Ko es ar to gribēju teikt. Ja jau reiz grūst naudu tačkā (kas, manuprāt, ir pilnīgi normāli), tad tādā, kas pašam vismaz patīk līdz sirds dziļumiem.T
Tāda, vot, dieniņa.

TAS mirklis, kad pēc pusnakts darbā tev pēkšņi piedāvā uzspēlēt šahu.

^__^

WOOOOOOOOOhOOOOO!!! Man ir šaha sparinga partneris!!! Daaaaaaamn, son!

Šis ir tas scenārijs, kas gadiem mums vilcies līdzi.

[...]Tas ir, vecāki uzskata, ka bērna dzīvē jāīstenojas VECĀKU sapņiem, jārealizējas VECĀKU plāniem. [..]But, well - FCK, no. [...]

P.S.

Apsveicam visus ar jetijs reģistrēšanos

\M/

Un tikai [nosacīti] pašos pēdējos metros, kad jau bīš par daudz aknās tas remonts sēž, nāk apziņa, ka DAS IST NICHT EIN REMONT! Kapitālā būvniecība, vot, kas tas ir! Tāpēc tik ilgi, lēni un besīgi. Arī tāpēc, ka sen gribas citas lietas dzīvē darīt. Protams, māksla ir apgūta. Protams, mazliet meistarstiķis arī - jo kāpēc gan neiebūvēt piekārto podu jumta slīpnes daļā un neizvilkt stāvvadu pa siju starpu un to dušu neiemočīt OSB grīdā ar visu kritumu un hidroizolāciju, un SAKRETam ar jautājumiem neuzplīties.

Kāpēc, kāpēc.
Kā teiktu daži mani draugi: "jo VAR."
ENGINEERING IS EVERYTHING.

Bilde.

Jetij, vells parāvis, Tu negribi vienreiz reģistrēties?! Aiziet ieraksti atslēgās zem tēmas, bet Tu nemaz neredzi.

FYI.

Kur mēs būtu, ja es laiku pa laikam neiegrieztos Tvaika ielā un turbund darnīcā, kur nedzirdētu tur skanam šo - nefolk+?

"Garīgā izaugsme" kā kritiskās domāšanas trūkums (c)Ksenija.

Viss kas dzirdēts - ka tā esot diagnoze, priekš kam to vajag, yada-yada. Un, atzīšos, pats tā arī kādreiz uzskatīju, ka maaan? NUNEKAD.
Bet nu jau jūt - karma panāks līdz ar vecumu un širmītis aizvērsies.

Vakarden ielīdu e36, šodien ielīdu e36, kas būs rīt?

..kur atrast var te touringu,
kur atrast var te touringu..

:)

Tas mirklis, kad Džirts ierosina: "Davaj, braucam uz Černobiļu ar manu vazni!" (pilnībā restaurēts ķiršu krāsas VAZ 2101).

Ansis@Laivā ar lidojošu stropu.

- Paaugsies, sapratīsi, - māte allaž sacīja.

Paaugos. Nesapratu.
Gaidīju vēl brītiņu, pusaudžu gadus, nākamo dekādi.. Sak', nu, kad tad būs tas laiks, kad viss sāksies (tāpat kā citiem) un es skaitīšos (un, pats galvenais - jutīšos!) pieaudzis, ar visām no tā izrietošajām sekām, izpratni par dzīvi, cilvekiem, yada....??
Haaahahaha. Total bullšit. Vēl vienas muļķības no cilvēka puses, kuram būtu pieklājies zināt labāk. Tāda vecuma nav! Ir vecums, no kura pēc papīriem var nopirkt cigaretes un apmeklēt striptīzklubus, bet ar būšanu pieaugušam un prasmi dzīvot pašam savu dzīvi tam nav nekāda sakara. Šobrīd vienīgā pie horizonta peldošā atklāsme ir tā, ka bioloģiskajam vecumam ir visai maz saistības ar īsto, sajūtu vecumu. Varbūt pat, ka ķermenis savos hormonālajos procesos un sejas vaibstos atspoguļo to iekšējo stāvokli, kas ir tuvāk reālajam.
No tā man nākas secināt, ka
A) Piemkārt - bērns nav koks un neaug pats, atstāts savā vaļā, maģiski attīstot sociālās un citas prasmes, kas ierakstītas ģenētiskajā kodā. Vai kāds, pie velna, arhaisks priekšstats tev bija, ja vispār. Pat koki ir jālaista, doh!
B) Otrkārt - Conscious observer, jeb man tik ļoti mīļā Biocentrisma teorija, kura šajā gadījumā nozīmē, ka, ja mežā krīt koks, bet neviena [ar savu dzirdes orgānu] nav klāt, tad skaņas nav, ir tikai gaisa molekulu retinājums un sabiezinājums. Respektīvi - tu pats esi aktīva savas dzīves sastāvdaļa, fundamentāla sastāvdaļa, bez kuras dzīve gan var notikt, bet ne tavējā.

Līdz ar to viss sākas ar jautājumu, kam nav nekāda sakara ar vecumu:

Ko mēs gribam?



Atbilde? Visai vienkārši. Dekādē pēc tricāra es gribu:

Kopīgi ar Jetiju - vienu šitādu JaunŠmucenes pārvēršanai par ManCave


Un vienu šitādu vepri sevi. Lai var akmeņogles vest, un ne ar 47kW motoru.



Kāpēc? Jo vēlmēm nevar pārlēkt. Un tā ir vēl viena atskārsme. Tām nav sakara un līdz ar to piesaistes bioloģiskajam vecumam. Un, ja neesi jaunībā slīpējis ledu un tā vietā brauc ar traktoru, tad vēlme pacietīgi gaidīs savu izdevību, lauzīsies un lauzīsies uz āru. Kamēr izlauzīsies. & life shall be fun anew.

Bišķin tāda sajūta, ka viss ir totālā d_rsā un abas kājas kreisās.

TANČIKI.

Būs jāatsāk rakstīt.
Jo tālāk, jo trakāk. Jo vairāk šķiet, ka tiek zaudēta identitāte. Nav vairs mana un tava, labā un ļaunā, pareizā un nepareizā, gribu un negribu. Ir tikai bezgalīga notikumu virkne, milzīga pasaule, cilvēku masa, caur kuru nākas manevrēt, cenšoties neaizķert un nenolauzt kādu korpusa detaļu. Taču virzienu KURĀ notiek šī kustība UN UZ KO, vairs nav iespējams identificēt. :// Un es saku - to hell with that!
Pat ja tā ir melnbaltā domāšana, šobrīd tā šķiet pievilcīgāka par krāsaino vai pelēko domāšanu. Melnbaltajai piemīt identitāte. Precīza, pat ja maldīga. Pelēkā ir vienāda, krāsainā - ļaļaļa, kaut kāda ahreņeķ puķu pļava un poniji with no regard to real life.

Brr.
Man sāk apnikt pasaules lāpīšana, kompromisi, piekāpšanās. Vienīgais, kas vēl katrā tādā gadījumā attur, ir seku apzināšanās. Bet reizēm, kad jau šķiet, katliņš tūdaļ, tūdaļ ies pāri, kļūst vienalga. Nekādu seku iestāšanās nevar būt briesmīgāka par to, ka pats nezini vairs, kas esi. Taustīšanās nepalīdz. Visa izmēģināšana nepalīdz. Tumsā iztaustot 15 tukšus ledusskapjus, pēkšņi neradīsies ledusskapju fetišs, gluži tāpat kā spēcīgā magnētiskajā laukā no kompasa nav jēgas.
Notīrīt visus bitus, nonullēt lauku, ārējo ietekmi, visu tuvinieku, radu, draugu, paziņu ietekmi, visu līdz nullei. Un tad par jaunu mēģināt saklausīt sevi.


Šobrīd almighty_j ir bezvēsts prombūtnē. Cenšos viņu atrast.

http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/646371-gulbenes_novada_demontes_kadreizejo_kodolrakesu_bazi/gallery/28716/?gallery_image=4

Smējos, smējos, bišķiņ savācos, noslaucīju asaras, nenoturējos, sāku smieties atkal.

Tas vecums, kad strādājot aizvien biežāk fonā sāk skanēt Latvijas Radio 3 - Klasika. Jo ZB tā tukšmuldēšana.

Tiem, kam pofig - dušas pīrāgs veidojas skaisti:



- mitrumizturīgais finieris uz latu rāmja ar kritumu ~3%
- lineārais grīdas traps
- grīdas riģipsis
- grunts
- flīžu līme knauf K4 ar stiklašķiedras sieta armējumu.

Vēl gaidāma hidroizolācijas kārta, flīzes un ūdensnecaurlaidīgais Flexfuller šuvotājs. Un tad tas arī būs līdz šim episkākais meistarstiķis. Duša grīdas līmenī, uz koka siju pārseguma II stāvā.

Varētu šķist, ka zoodārzs ir tāda mīlīga vieta, kur mīt daži eksotiskāki zvēriņi, un tādās naktīs kā pagājusī, ielaiž pa kādam cilvēkam. Un ka vēl daži citi cilvēkveidīgie to visu apsaimnieko.
Patiesībā tās ir muļķības. To visu apsaimnieko kaķi! Labi kopti, visnotaļ sabiedriski un draudzīgi kaķi. Viņi ir visur. Melns, visnotaļ staipīgs pensionārs pieskata behemota zemūdeni, kas kustinot austiņas peld savā hipopotamu mājā.
Mīlīga kaķu dāma labākajos gados sastādīs kompāniju žirafju mājā. Hobiji - patīk paijāties un vērot tos lēnos lopiņus staipām savus garos kaklus.
Kaut kur tuvāk tiltiņam mīt viens dīīīīīīīīīīkti kupls minka, kas, ja vien viņam iepatīcies, luncina asti kā suns, taču lekt ar ķepām atlikušajā sniegā, aj, tā negribas, negribaaaas! Cilvēk, ja jau reiz tā - nāc šurp! Mjau?
Flamingo mājā ir viens - viņi tur strādā! Katram savs amats un postenis. Viens, īsspalvains, ar sarkanu siksniņu, tup uz sētas galvenajā ceļā un inkongnito vēro garāmejošos. Rokā gan nedosies, neietilpst darba līgumā.

Vienīgi ne tik veiksmīgi ir tad, ja esi bengālijas tīģeris un atnāc palūrēt uz aploka malā sanākušo medījumu, bet kāda asprātīga, vēl staigājoša ribiņa tev sejā iespīdina mobilā telefona gaismu! Un kviec un spiedz, un priecājas. Kur te ir tas īstais zvērudārzs, a?

Random dialogs starp almighty_j un emiilia

- Tev ir skaidra nauda?
- Bet mūs izmetīs no baseina 22:00!
- Nekas, nopirksim sieru.

Kā ir, jums skolā mācīja statistiku?


Nez. Tas droši vien ir kompulsīs mirkļa aptumsums smadzenēs, kas liek "dalīties" ar iespēju laimēt bezmaksas suši komplektu vai jaunu HTC telefonu. Laba, lēta reklāma, jā saprotu! Izlozi un/vai tās notikšanu neviens nepārbauda un nekontrolē. Un statistiski iespēja laimēt ir, hmm, cik? 1:5000? Labi, ja tā. Arī 1:500 būtu pietiekami sūdīgi.

Eh.

Citās ziņās: "Meiteni ar cūķa tetovējumu" ir tā kā piebeigta. Bet tā ir triloģija. :)

Varētu jau sacīt, ka humors ir visai specifisks, bet Shameless ir kas tāds, kā neapzināti ir ļoti pietrūcis. Skaties, smejies un priecājies! :)

"The series depicts the dysfunctional family of Frank Gallagher, a single father of six children. While he spends his days drunk or in search of misadventures, his kids learn to take care of themselves.

The show's producers sought to distinguish it from previous American working-class shows by highlighting how Frank's alcoholism affects his family."

Ēēēēē... jo VAR?



Īsi?
Šo dienu, ja reiz tā jāpavada darbā, nolēmu beidzot veltīt sev un kam tādam, kas iepriecina. Un iepriecina parasti spītīgi parādīts fakucis. Kā no garāžas pēc 10 gadu dīkstāves izvilkts Opelis, kam tā tik vien akumulators jānomaina, lai viss rūktu un grieztos - tā arī manā gadījumā rūc un griežas dualbootā Win7 un Linux Mint. Un uz tā - 'miris' AutoCADs, kas pareizos apstākļos izrādās dzīvāks par dzīvu un ātrāks par ātru, tā simbolizējot kaut ko tīru un nesadirstu, tuvu pilnībai, kas vienkārši ņemts un aizslaucīts vēstures mēslainē. Bet nafigam?!
Manu kompi tieši tāpat varētu norakstīt jau kā lūzni. Veselu dzīves posmu varētu norakstīt bet nē.

tikām citā, paralēlajā Desktopā, atvērta šī grāmata (kā runā, ar Cibiņa_X pasvītrotām vietām, so we are not alone, after all):

Sajūta par padirstu desmitgadi, kas noslēgusies ar apziņu, ka nevar izglābt tos, kuri nevēlas tikt izglābti. Stulbi! Un tagad kompasi ne X, Y, ne Z-asīs neko nerāda. Virziena, kurā doties, nav, vienīgi sajūta, ka jāsāk viss no jauna, gandrīz vai no nulles. Varbūt jācer uz brīnumu. Apmēram. Tā kaut kā jūtos.

Un ko tagad darīt?
A nezinu. Neko.
Tagad lai Augša dod ziņu, un kamēr tas nav noticis:

Ir patīkami vērot kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa nemitīgu pilveidošanos.
Viņdien šancē pieskatīju bērnus, kuri, acīmredzot, nav draugos ar stacionārajām urbjmašīnām un elementāru drošības tehnikas prasmju apjomu;
Šodien visu dienu aizņēma IKEA skapja montāža, otrdien jau EUROHEAT siltumpūtēji K&R servisā jāpieslēdz.
Un vēl. Pēc pirmajiem testiem un līdz ar WINE atklāšanu priekš paša, Windows [10] ir beidzis pastāvēt manā redzeslokā, un, parādot lielu fakuci Microsoftam, uz nākamā kompja griezīsies vai nu Zorin vai Mint.
Kapēc? Jo WINE spēj reālajā laikā tulkot WIN <---> LINUX komandas un līdz ar to ļauj griet vecos Win softus. 2006 AutoCADu, pat SprintLayout un PCAD!! Sou. Fak windoze. Fak you. I'm out. *drops mic*

We learn as we go.

Un jūs droši vien jautāsiet, kas tas tāds - NITINOLs?

/Atrada (c) emiilia

Ja lenorad kaut ko klausās, better watch yo' ASS!!