ASINSBALSS

Labi, ka šodien vispirms noskatījos "Tavu māti" un tikai pēc tam internetus atvēru. Savādāk tak tāds spoileris būtu bijis, ka i Jurģis* līdzi neturētu! :D Jo šodien visur, kur vien paskaties - spoilerbilde! :D

Citās seriālu ziņās: "Doctor Who" ir dikti pat skatāms! :)



Bet tagad viss. Proletārieša nogurums ņem virsroku.
________
* Jurģim patīk spoilot filmas. Fuj pē, Jurģi. :)

Pirmā darba nedēļa, mani dārgie proletārieši.

Principā, katru vakaru ir apmēram šitā:
( bilde )
Protams, ka īpaši tad, ja no rīta ir agri jāceļās.
Un, protams, ka sapņi visādi visšizīgākie. (Bet tas tāpēc, ka pilnmēness bija; un vēl arī tāpēc, ka ledus pakusis).

Eksistenciāli vispār līdz nelabumam.

Nu tad tā. Pēc divām nedēļām morphine atkal oficiāli būs strādājošs cilvēks.

Nez. Varbūt līdz ar pēdējo sniegu arī man te ledus būs beidzot sakustējies. We shall see.

Cloud Atlas (2012) - episka un krāsaina, un ar domu apakšā, bet es nevarētu teikt, ka emocionāli ļoti 'pavilka'. Bet dodu 4 balles no 5.

Moonrise Kingdom (2012) - jauka, mīlīga filmiņa, kurā visinteresantākais bija tieši kadrējumu risinājums - ļoti precīzi, ģeometriski un simetriski veidoti kadri un režisoram (Wes Anderson), šķiet, tipiskā (cik nu es viņa filmas esmu redzējusi) pabalējušo, dzeltenīgo krāsu izmantošana, kaut kāda veida old-school kičs. 4 balles no 5.

Boys And Girls (2000) - viegla romantiskā komēdija par pusi un meiteni, un par laimīgām beigām, of course. Nekas nopietns, nekas atmiņā paliekošs, bet arī nekas pārlieku salkans vai kaitinošs. 2.5 balles no 5.

( tālāk )

Redzēju sapni, kurā mēs bijām nolēmuši sarīkot pikniku zem zvaigžnotām debesīm, bet, tā kā laiks bija apmācies, tad nolēmām, ka zvaigznes pie mākoņiem taču var pielīmēt! :)

Man nelikās, ka es esmu tik smaga, lai varētu salauzt divus krēslus ~ pusgada laikā! :D :D

Michael Tsaron - Psychic Vampirism

Laba intervija vispār.

He, he, morphine mēģināja uzspēlēt Portal 2! :D Vispār tas droši vien bija diezgan amizants skats, ņemot vērā manu vispārējo nemācēšanu apieties ar datorspēlēm un kaut vai nokontrolēt peli! Bet savādāk - asprātīgāka spēle ever. :) Un, ja vien mans kompis viņu varētu pavilkt, I would be screwed attached to another object by an inclined plane, wrapped helically around an axis! :D

Labās sci-fi ziņas: 'John Carter' (2012) ir ļoti, ļoti, ĻOTI forša filma pēc klasiskā sci-fi romāna 'A Princess Of Mars' motīviem. (Vispār labrāt izlasītu, ja nu kādam ir. :)) Un tur ir viss, ko šādā darbā var gribēt, tiešām! Citas planētas un svešas civilāzijas, varoņi un princeses, humors un mīla, karš un tehnoloģijas, un pat ceļošana laikā, ja vien pietiekami uzmanīgi skatās. ;) Ļoti iesaku!
(Reku arī Richard C. Hoagland par filmu gari un praši izsakās. ;))




Sliktās sci-fi ziņas: seriālam 'Fringe' pēdējās divas sērijas iznāca. Me - sad. :(

Kā lai tu, cilvēks, iesities atpakaļ sliedēs, ja pats nesaproti, kas notika un kā tu no viņām esi izsities laukā?

Šis gads ir sācies mazliet ar tādu mieru par to, ka iepriekšējais ir beidzies. Sācies ar apjautu, ka jāsaņem beidzot rokās dzīvi un sevi. Un brīžiem uzpeld šī apņēmība mainīties, kļūt par kaut ko citu, par kaut ko, kam nekad nav pieticis spēka. Soli pa solim, jo viss tā uzreiz jau nenāk. Katrā ziņā ne man.
Apņēmība, kas mijās ar mūžīgo, asinīs iedzīto pesimismu, neticību un nedrošību.
Šī gada laimīte vēl stāv plauktā, vēl nav izlieta, bet papīrītis tajā vēstīja mūžīgo patiesību, ka vairāk taču nožēlojam tieši neizdarīto. Patiesība, kuru, tāpat kā daudz ko citu, ar prātu apzinos, bet praksē pielietot nemāku. Tieši tāpat kā dzīvi pašu.
Un emocijas, tikpat nekontrolējamas kā dzīve, pēdējā laikā tik ļoti svārstās, ka varu smieties par sīkumiem un raudāt bez iemesla.

Šodien ieskrēju tuvējā tirdzniecības centrā, lai mēģinātu sameklēt kaut kādas nebūt dāvaniņas, bet iznācu laukā ar divām atziņām:
a) es nekādi nevarēju piespiesties kaut ko nopirkt (un man, kā jau meitenei, reizēm patīk iepirkties (bet tam laikam vajag attiecīgu noskaņojumu)), un
b) mani tik ļoti tracināja tas viss pirmssvētku ārprāts, ka, ātri apskrējusi apkārt visiem tiem brošu, adītu zeķu un piparkūku siržu stendiem, iznesos no turienes ārā, atpakaļ neatskatījusies.

Bet es lasu bozenas ieteikto grāmatu "Vakari Cirkā" - jauku, vieglu, maģiskā reālisma piestrāvotu grāmatu par cirka dzīvi 19. gadsimta beigās, un domāju, ka varbūt literatūra ir tā, kas gala beigās mani izglābs. Aiznesīs citā pasaulē un tur arī atstās.

Young People Fucking (2007) - diezgan izklaidējoša, viegla filmiņa par piecu dažādu pāru randiņiem. Nekas atmiņā paliekošs, bet neslikta izklaide vieglam vakaram. 3,5 balles no 5.

Mission: Impossible - Ghost Protocol (2011) - smieklīga. :D Nē, nu, viss kā pieklājas - daudz ekšena, daudz skriešanas, lekšanas un pakaļdzīšanās. Un galvenais varonis, šķiet, ir pilnīgi neiznīcināms un nenogurdināms. :D 3 balles no 5.

American Reunion (2012) - ēēē.. vienīgā šīs sērijas filma, ko esmu redzējusi. Nelikās ne smieklīga, ne izklaidējoša. Varbūt tāpēc, ka man trūkst zināšanu par tēliem, bet visticamāk vienkārši tāpēc, ka viņa tāda arī bija - neizstrādāta un nekāda. Kas par daudz, tas par skādi. 2 balles no 5.

( tālāk )

Ak, Mielav, Mielav. Tu joprojām esi lielisks! :)

2012, Tu mani pievīli. (Var varbūt es Tevi.) Šķiramies un viss.