ASINSBALSS

Jā, aizmirsu padalīties.
Pēc Arthur C. Clarke stāsta motīviem veidots miniseriāls.
Ok, atzīstos, lasījusi neesmu (kauns pa visu ģīmi un tā), bet skatāmgabals, manuprāt, ir padevies visai interesants. Par pimo kontaktu, utopiju un cilvēka vietu pasaulē. Par lielajām lietām. :)

5 balles no 5

Neesmu ūber fans, bet, jā, arī es gaidu jauno Star Wars. Sci-fi, kā gan savādāk.
Un, tātad, normāli, ka noskatījos visas filmas, lai, kā saka, notikumi svaigā atmiņā.
Nebiju skatījusies viņas tā vienu pēc otras, tāpēc, secinājumi:
- vecās (Episode IV, V un VI) ir foršas tieši tāpēc, ka praktiski viss redzamais ir panāks ar reālu triku palīdzību;
- no jaunajām man tiešām patika Episode III - tēlu attīstības deļ;
- bet galvenais, ko patiesībā gibēju pateikt: nebiju pamanījusi, cik daudzi varoņi tajās filmās paliek bez rokām! I mean, laikam jau loģiski, ja visu laiku ņemies ar tik bīstamu ieroci. :D

Anyway, gadam jauno. :)

Starp citu, ja jādam gribās labu sci-fi, ļoti iesaku:

Starp citu - ļoti muļķīgi foršs komēdijseriāliņš The Neighbors. :)

Cloud Atlas (2012) - episka un krāsaina, un ar domu apakšā, bet es nevarētu teikt, ka emocionāli ļoti 'pavilka'. Bet dodu 4 balles no 5.

Moonrise Kingdom (2012) - jauka, mīlīga filmiņa, kurā visinteresantākais bija tieši kadrējumu risinājums - ļoti precīzi, ģeometriski un simetriski veidoti kadri un režisoram (Wes Anderson), šķiet, tipiskā (cik nu es viņa filmas esmu redzējusi) pabalējušo, dzeltenīgo krāsu izmantošana, kaut kāda veida old-school kičs. 4 balles no 5.

Boys And Girls (2000) - viegla romantiskā komēdija par pusi un meiteni, un par laimīgām beigām, of course. Nekas nopietns, nekas atmiņā paliekošs, bet arī nekas pārlieku salkans vai kaitinošs. 2.5 balles no 5.

( tālāk )

Labās sci-fi ziņas: 'John Carter' (2012) ir ļoti, ļoti, ĻOTI forša filma pēc klasiskā sci-fi romāna 'A Princess Of Mars' motīviem. (Vispār labrāt izlasītu, ja nu kādam ir. :)) Un tur ir viss, ko šādā darbā var gribēt, tiešām! Citas planētas un svešas civilāzijas, varoņi un princeses, humors un mīla, karš un tehnoloģijas, un pat ceļošana laikā, ja vien pietiekami uzmanīgi skatās. ;) Ļoti iesaku!
(Reku arī Richard C. Hoagland par filmu gari un praši izsakās. ;))




Sliktās sci-fi ziņas: seriālam 'Fringe' pēdējās divas sērijas iznāca. Me - sad. :(

Young People Fucking (2007) - diezgan izklaidējoša, viegla filmiņa par piecu dažādu pāru randiņiem. Nekas atmiņā paliekošs, bet neslikta izklaide vieglam vakaram. 3,5 balles no 5.

Mission: Impossible - Ghost Protocol (2011) - smieklīga. :D Nē, nu, viss kā pieklājas - daudz ekšena, daudz skriešanas, lekšanas un pakaļdzīšanās. Un galvenais varonis, šķiet, ir pilnīgi neiznīcināms un nenogurdināms. :D 3 balles no 5.

American Reunion (2012) - ēēē.. vienīgā šīs sērijas filma, ko esmu redzējusi. Nelikās ne smieklīga, ne izklaidējoša. Varbūt tāpēc, ka man trūkst zināšanu par tēliem, bet visticamāk vienkārši tāpēc, ka viņa tāda arī bija - neizstrādāta un nekāda. Kas par daudz, tas par skādi. 2 balles no 5.

( tālāk )

Eureka noskatīta. Ko tālāk?

Seriāla 'Lost' nobeigums.
Daaaudz komentāru un vēl vairāk jautājumu.

tumsa_s ieraksti par sci-fi tēmu ierosināja mani pārcilāt atmiņu vācelīti un saprast, kas no redzētā ir foršs un kas ne pārāk, un kas no vēl neredzētā būtu redzēšanas vērts. Šoreiz gan paliksim tikai pie seriāliem, jo iegrimt šajā tēmā pilnmetrāžas filmu lauciņā nozīmētu tur arī palikt. :)

Ja jau par un ap kosmosu, tad nenoliedzami seriālu trijnieks izveidojas sekojošs:
1) viss no "Stargate", protams (SG-1, Atlantis, Universe + filmas)
2) "Farscape" (+ filma)
3) "Taken" (šeit mazāk kosmosa, bet tik un tā) un "Firefly" (+ filma).
Pārējās lomās: "Odyssey 5", "Terra Nova" un "Defying Gravity" (lai gan šai bija arī savi būtiski mīnusi).

Apsveru, vai nedot vēl vienu iespēju "Battlestar Galactica" un visam ar to saistītajam + vienreiz beidzot pieķerties "Star Trek" daudzajiem ražojumiem - lai zinātu, par ko tie ļaudis tā jūsmo. (Mums ar maxd gan ir teorija, ka tas varbūt ir paaudžu jautājums. Tas, ko iepriekšējai paaudzei nozīmē "Star Trek", mums ir "Stargate".)

Ja runā par seriāliņiem, kas man viena vai cita iemesla dēļ likās nebaudāmi, tad jāmin:
"Andromeda" - tālāk par kādām desmit sērijām netiku. Kaut vai tāpēc, ka viņi tik ļoti centās tā uzreiz ielekt tajā episkumā, ko citi seriāli pacietīgi un ļoti veiksmīgi būvē vairākas sezonas. Necenšoties lieki spoilot, lūk, piemērs: jau pirmajās sērijās galvenajam varonim uz kuģa atklājas krava ar bumbām, kas ir spējīgas nonest veselu saules sistēmu (vai galaktiku?). Gribās salīdzināt kaut vai ar to pašu "Farscape", kur šāda veida episkums tiek kāpināts četru sezonu garumā.
"Space: Above And Beyond" - nevaru pat izstāstīt, kas īsti nepatika, bet kaut kas pietrūka.


Ko es esmu aizmirsusi nosaukt? Ko vēl būtu vērts pamēģināt? Ko no redzētā es neesmu pieminējusi?


/Vispār es konstatēju - pēc tam, kad ir redzēti "Stargate" un "Farscape", latiņa ir uzcelta tik augstu, ka jebkuram citam seriālam ir grūti sacensties par vietu sirdī.

Man nav pārāk daudz viedokļu attiecībā uz nupat sadalītajiem Oskariem, jo, atzīstos, lielāko daļu nominēto/ vinnējušo filmu neesmu redzējusi, bet viens 'wtf' moments man ir. Un to kāds jau ir lieliski izteicis sekojošajā bildē:

( tālāk )

The Good Girl (2002) - filma, kura 'paņem' ar to, ka ir tik vienkārša un tik ļoti patiesa. Filma par izvēli, ko izdarīt, kad iespēja piedāvā uzspļaut visam, pamest dzīvi, kas riebjas, un nebūt vairs 'labajai meitenei'. 5 balles no 5.

Going The Distance (2010) - girl meets boy, they fall in love. Viņi dzīvo katrs savā pilsētā. Viss. :D 2,5 no 5.

The Holiday (2006) - skatīt iepriekšējo filmu, tikai šeit viņi dzīvo katrs savā valstī, un fonā ir Ziemassvētki. :) 2 no 5.

( tālāk )

omg :D
http://www.imdb.com/title/tt1611224/
mūvītaim, anyome?

(Palūgšu pievērst uzmanību, ka režisors ir pats Timurs Bekmambetovs, ja!)

zaftei taisnība. 2 Broke Girls tiešām ir ļoti skatāms komēdijseriāliņš. Es gribētu sacīt, ka varbūt pat labāks/ asprātīgāks par to pašu autoru veidoto Whitney.

Defying Gravity (2009).
Jauks miniseriālinš par astronautiem, kas dodas misijā izpētīt Saules sistēmu. Daudz kosmosa vilinājuma plus mazliet mistērijas un attiecību drāmas. Kaut kādā ziņā atgādina filmu Sunshine (2007). Žēl tikai, ka seriāls tika pēc pirmās sezonas atcelts.

PS.: Palasījos, ko scenārists bija plānojis tālākajām, tā arī neuzfilmētajām epoziodēm. Nu, ziniet, fantāzija džekam strādā, bet brīžiem viņš tomēr iebrauc auzās. Ne ar galveno sižeta līniju, bet tomēr.
Bet uzfilmētajās epizodēs viss ir kārtībā. Ļoti pat skatāmas. :)

Nu tad tā. Sakautrējos, ka tik sen šeit neesmu minējusi noskatītās filmas. Vairāk jau sevis dēļ - lai tā tīri intereses pēc pasekotu līdzi tam, ko tad es skatos.
Tā kā šoreiz ir sakrājusies tāda palielāka saujiņa (nu, bet protams, ja jau tik ilgi nevarēju saņemties par tām uzrakstīt kaut vārdiņu!), tad šoreiz par katru filmu tikai īsi dažos vārdos. Ak, piedodiet jel šo manu slinkumu! :D

( tālāk )

Patīkama, varbūt nedaudz melanholiska, bet ļoti dzīvīguma pilna filma par divdesmitgadniekiem, kas meklē savu vietu dzīvē.
Dodu 5 balles no 5 - par aktieriem, stāstu, formātu un vienkāršību. Un par deviņdesmitajiem.

Es taču neesmu padalījusies ar savu pēdējo atklājumu! :D Farscape!

_____________
"Close Encounters, my ass!"

par to gluži vienkārši man kaut kas bija jāpasaka.

Tātad.
Skins ir viens īpatnēji uzbūvēts seriāls.
Pirmkārt. Katra sērija ir vairāk vai mazāk koncentrēta ap vienu konkrētu tēlu. Tas nav slikti. Tas liek katru varoni iemīlēt atsevišķi. Tas arī ļauj katru atsevišķu sēriju uztvert zināmā mērā kā īsfilmiņu.
Otrkārt. Šī koncentrēšanās uz konkrētu varoni rada subjektivitātes izjūtu. Rodas sajūta (ļoti reālo dzīvi atgādinoša sajūta) par to, ka jebkura patiesība ir realtīva; uz jebkuru situāciju var paskatīties no vairākām pusēm. Un - šajā gadījumā - tas ļauj arī labāk saprast katra varoņa individuālo motivāciju. Mēs neskatāmies no malas. Mēs nenovērojam. Mēs iepazīstam tēlu, lai varētu pēc tam labāk iepazīt arī viņa rīcības iemeslus.
Treškārt un galvenokārt. Filmā ir neparasti veidoti kāpinājumi, kas vienmēr pamanās radīt uztraucošu efektu. Epizodes beidzas ar kāpinājumu. Epizodes reizēm beidzas arī tā, it kā tām pietrūktu pēdējo dažu rindiņu scenārijā. Tās ir kā izrāvumi no dzīves - viens mirklis, kas ir kā katalizators kaut kam, kas sekos. To, kas seko, mums neparāda, taču ne tādā veidā, kā tas parasti ir redzams filmās/ seriālos - bez nolūka kaut ko speciāli noklusēt skatītājam, bez vēlmes radīt kaut kādu 'a-izdomā-ka-pats' tipa kiču. Drīzāk - tādā kā mazu novelīšu veidā. Jā, katra epizode sērijā ir kā maza novelīte, neliels izvilkums, uzplaiksnījums bez sākuma un beigām. Tas ļauj ne tikai neieslīgt liekās detaļās, bet nepārvērš arī šo jauniešu seriālu par banālu, holivudisku, pārlieku izplūdušu balagānu (un šeit palīdz arī tas, ka ik pēc divām sezonām tiek nomainīti tēli un aktieri). Un šoreiz tam nav nekāda sakara ar to, ka tie ir briti, ne amerikāņi.
Vienīgā mana pretenzinja ir tā, ka - nu, jā, visu ar mēru. Nevajag censties pārlieku saasināt situācijas, radīt mākslīgus šķēršļus, pārspīlēt. Un es nezinu - vai brīžiem pa īstam negaidītā brīdī nolikt skatījāju gandrīz vai augšpēdus ir šāda jauniešu seriāla mērķis un uzdevums?

Bet es dodu 4,5 balles no 5. Arī par vizuālo, arī par mūziku (+).
Arī par sajūtu.

( + )

Seriāliņš Odyssey 5 (2002). Aizrāvos. :)