ASINSBALSS

Visiem te ir visādas gada dziesmas un grupas, un tā.
Man, savukārt, ir gada filma un gada seriāls. Atklājumi iz kino pasaules, kas iegūti šajā gadā. (Vot, patīk cilvēkiem reflektēt gadā pēdējā dienā, ne? :D )

Gada seriāls: protams, ka tas ir Stargate SG-1! :)
Gada filma.. Nē, man ir pat gada filmu top 3 top 5, baby! (Es nespēju atlasīt trīs, kur nu vēl tikai vienu vienīgu filmu!)
Tātad. Gada filmu tops:
2001: A Space Odyssey
Sunshine
Lost Highway
Mission To Mars
Harry Potter And The Deathly Hallows: Pt.1

And that's that, dārgie!

Eu, klau - iesakiet kādu labu sci-fi filmu! Vēlams kaut ko episku. :) Man pēkšņi aptrūkās idejas.

Nu tad beidzot tas prieciņš ir klāt - poteriādes pēdējās grāmatas pirmā daļa ir iznākusi uz ekrāniem, un - kas vēl svarīgāk - es šodien to noskatījos! Lūk, mani iespaidi.

NU, PROTAMS, KA MAN PATĪK!! :D Tas ir - savādāk nemaz nevarētu būt, vai ne? :)

Bet, konstruktīvāk runājot: tā kā, gaidot filmu, pārlasīju grāmatu, tad tās notikumi man ir svaigā atmiņā. Varbūt tāpēc vairāk interesēja tas, kā tieši tie tiks pārnesti uz ekrānu un cik liela atbilstība redzamajam būs ar lasīto. Jāsaka, vīlusies neesmu. Ja neskaita dažas nenozīmīgas neprecizitātes, kas saistāmas ar absolūti loģisko faktu, ka katru sīko detaļu taču filmā ietvert nav iespējams un nemaz nevajag , tad nekādu būtisku sižetisku 'gļuku' šajā filmā nav. [Salīdzinājumam ar iepriekšējās filmas attiecīgo epizodi ar 'Midzeņu' nodedzināšanu.] Turklāt dažas epizodes tieši pārveidotajā - filmas - versijā pamanījās iegūt savu īsto šarmu.
Vēl - šī filma ir gaišāka par iepriekšējām - par spīti tam, ka stāsta kulminācija nāk arvien tuvāk; par spīti tam, ka tieši "Nāves Dāvesti" ir ne tikai pēdējā (un tātad arī sižetiski izšķirošā) un pēc konstrukcijas arī vispilnīgākā poteriādes daļa, kas savelk kopā visus 'brīvos galus' un atbild uz visiem neatbildētajiem jautājumiem, tās ekranizācija neatstāj nomācošu iepaidu par neizbēgamās pēdējās cīņas tuvošanos. Lai arī režisors (David Yates) šai daļai ir tas pats, kurš strādājis arī pie divām iepriekšējām - visdrūmākajām - poteriādes filmām, tad šoreiz stāsts tiek stāstīts viegli un raiti, spriedzes un skumju momentus meistarīgi papildinot un sajaucot ar jaukiem un bieži pat ļoti komiskiem brīžiem. Turklāt šī pāreja šķiet ļoti dabiska un pašsaprotama.

Ticiet vai nē, bet publika zālē applaudēja! ;)
Un - ticiet vai nē, bet filmiņa tiks, protams, skatīta atkārtoti! :)

Ā, pareizi. Vērtējums. Es lieku 4,5 no 5 un ceru, ka otrajai daļai varēšu ielikt apaļu 5.

Sen, ļoti sen nebiju skatījusies nevienu filmu, tāpēc vakar nolēmu beidzot noskatīties Deivida Linča 'Lost Highway' [1997].
Lieliska.
Es nezinu, precīzi kas tas bija, kas tik ļoti pavilka - varbūt tā sižetiskā psihodēlija, kur sapnis un vīzija sajaucas ar reālo pasauli, kur cilvēki no ikdienas dzīves saplūst un/vai pārmorfējas par tēliem ne no šīs realitātes.
Varbūt tā ir Linča spēja iedziļināties cilvēka psihē un nojaukt to šķietamo robežu starp indivīdu un pasauli tam apkārt.
Varbūt - mūzika.
Bet varbūt tās bija stilistiskās spēles ar tīrām līnijām un krāsām, un tempu.
Visticamāk - viss kopā.
Un mūžīgās sarkanās drapērijas, bez kurām, man ir aizdomas, Linčs neiztiek nevienā savā filmā.
Jebkurā gadījumā - filma bija īsts kinematogrāfisks baudījums tādam indivīdam kā es, kurš reizēm gluži vienkārši nez kā pamanās piemirst, cik fantastiska un fascinējoša taču ir kino pasaule.

Hā-hā! Es beidzot skatos 'Stargate'! Jap, pielauzāt mani. :D

Crazy Heart (2009) - jauki izstāstīts stāsts par norietējušu country mūziķi un viņa dzīvi pēc - pēc slavas zenīta, pēc kārtējās viskija pudeles, pēc iepazīšanās ar jaunu sievieti (kuru, btw, tēlo Megija Gilenhola). Forša mūzika, jauka noskaņa. 4 balles no 5.

Fantastic Mr.Fox (2009) - patīkami ir tas, ka šī ir leļļu filma - pēdējā laikā tādu negadās daudz. Asprātīgi dialogi. Bet man kaut kā pietrūka; prasījās vairāk darbības varbūt. Šī neiekļūst manu mīļāko pilnmetrāžas multeņu vidū. Dodu 3 no 5 laikam par tehnikso pusi un ierunātājiem vairāk kā par ko citu.

Repo Men (2010) - futūristiska sci-fi filma tādās nedaudz '1984' noskaņās (sižetiski), kas sajauktas ar pēdējo divu dekāžu labākajām action filmu tradīcijām (noformējumā). Atgādina kaut ko jau vairākas reizes ļoti redzētu. 3 no 5.

( tālāk )

Eu! The IT Crowd" tak, izrādās, ir viens riktīgi kruts britu komēdjgabals! Žēl tikai, ka maz sēriju.

Iron Man (2008) - skatījos pamatā tikai Roberta Daunija Jr. dēļ, protams. :) Iepriekš nebija ne jausmas, par ko īsti stāsts (izņemot to, ka galvenais varonis valkā dzelzs apģērbu, un viņam ir kaut kas spīdīgs uz krūtīm). Daudz specefektu, daudz ekšena, bet nekas īpašs. Viduvēja filma dažāda vecuma puiku auditorijai. 2,5 balles no 5.

Dune (1984) - grāmatas neesmu lasījusi, atzīstos, bet tieši tas arī pamudināja skatīties. Ļoti atgādina Zvaigžņu Karus - ne tikai forma, bet arī pats stāsts kaut kādā ziņā. Ļoti pieklājīgs sci-fi ar ļoti jaunu Kailu Maklahlanu galvenajā lomā; perifērijā, bet pieminēšanas vērts - Stings ļoti dīvainās drānās. :D Ā, jā, un režisors ir Deivids Linčs, kas piešķir filmai vēl papildus noskaņu (vai sarkani aizkari ir Linča firmas zīme?). Dodu 3,5 no 5.

The Quiet Earth (1985) - stāsts par vīrieti, kurš kādu rītu pamostas pasaulē, kurā viņš ir palicis vienīgais cilvēks, visi pārējie ir vienkārši - pazuduši. Apokaliptiska refleksija par to, ko nozīmē palikt pēdējam. Un, galvenais - kāpēc? Kas ir licis visiem cilvēkiem vienkārši pazust? Kas ir licis viņam palikt? Un - ko darīt tālāk, kā tikt ar to galā. Skaisti. 4 balles no 5.

( tālāk )

Par šo man ir jāpasaka daži vārdi, kamēr iespaidi vēl svaigi.
Pirmkārt, negaidiet tipisku kosmosa sāgu. Negaidiet 'Zvaigžņu karus'. Negaidiet pat 'Moon'. Šī drīzāk ir Stenlija Kubrika ('A Clockwork Orange' un 'The Shining') kino balāde par evolūciju, par visumu, par cilvēci.
Ļoti lēna, pat pārspīlēti lēna. Sižets tiek atstāts otrajā plānā. Un tomēr filma ir sava žanra klasika. Tehniski perfekta (1968.gads, un tomēr), vizuāli skaista. Uz katra soļa redzamas ietekmes, ko šis darbs ir atstājis nākamajām kino paaudzēm - jebkurā jomā. Varbūt man trūkst īsta kinomāna rūdījuma un zināšanu, bet šķiet, ka tieši šī filma ir ietekmējusi arī tik ļoti daudzus scenāristus. Spēcīga, kad pierod pie lēnā tempa, pie cītīgās iedziļināšanās detaļās. Īpatnēja, lai arī mūsdienu skatītāju ne ar ko konkrētu nepārsteidz. Ļoti daudzslāņaina, ļoti spēlējas ar zemapziņu.
Nekādā gadījumā negaidiet tipisku sci-fi.

Fuckin' weird. Nemaz negaidīju, ka tik ļoti spēlēsies ar prātu. Vērtējumu dot neriskēju.

Hairspray (2007) - muzikāla komēdija par sešdesmito gadu sākumu, par populārās mūzikas vilinošo spožumu, par popkultūras šarmu. Travolta apaļīgā māmuķīša lomā ir fantastisks, bet tas laikam arī ir labākais šajā košajā, priecīgajā mūziklā, kurš mani tomēr tā īsti 'nepavilka'. 3 balles no 5.

The Fountain (2006) - intersanta filma, kurā savijās trīs pasaules. Mazliet futūristikas (drīzāk stilistikā, ne kaut kā citādi), mazliet vēsturiska mitoloģiskuma, mazliet indivīda personīgie, garīgie ceļojumi. Ļoti jauka, ļoti skaista - gan stāstā, gan izpildījumā. 4.5 no 5.

Big Fish (2003) - nujā, Bērtons. Ko gan te vēl piebilst? To, ka filma ir fantastiski krāsaina un karnevālistiska. Labākais, ko iespējams paņemt no cirka dzīves, ir iepīts šajā stāstā. Spilgti tēli, krāšņi vizuālie momenti. Aizraujoša pasaka, kur sajaucas reālais ar izdomu (un kurš gan tos spēj atšķirt, vai ne?). 4.5 no 5.

( tālāk )

Izdomāju, ke beidzot ir jāpabeidz nu jau pirms kādām pāris nedēļām iesāktais apraksts par kārtējām pēdējā laikā redzētajām filmām. Tātad - kārtējā atskaite:

My Blueberry Nights (2007) - romantiska, vizuāli pietiekami gaumīga filmiņa varbūt ne īsti par mīlestību, bet drīzāk par sevis meklējumiem, tomēr sižets šķiet paredzams, galveno varoņu rīcība - kaut kādā veidā ne īsti loģiska, ne vienmēr emocionāli pamatojama. Bet jauka, ar savu odziņu - un odziņa šajā gadījumā ir tās mazās Amerikas kafejnīciņas, kas tik burvīgi rada to vajadzīgo noskaņu. Kas attiecas uz tēliem, tad interesantāki, pilnasinīgāki ir otrā plāna raksturi, galvenos abus varoņus atstājot kaut kur perifērijā. 3 balles no 5.

Jacob's Ladder (1990) - izcils kino. Karš kā fons visam tālākajam, bet karš arī kā katalizators, kā dzīves plosītājs. Un tomēr filma nav par karu, filma ir par cilvēka zemapziņu, par iekšējiem demoniem (nemitīgās, vizuāli tiešās atsauces uz dažāda veida demoniskām būtnēm ir filmas vadmotīvs). Realitātes savīšanās ar nereālo, iekšējo pārdzīvojumu ārēja materializācija. Neviļus atmiņā nāk viss par MK Ultra un līdzīgiem projektiem dzirdētais. Gan par kinematogrāfisko, gan sižetisko, gan visu citu sniegumu pilnīgi noteikti no manis nopelna 5 balles no 5.

(500) Days Of Summer (2009) - krāsaina [nu, man jau patīk krāsainas filmas :)], nesamocīta (varbūt ar to arī atšķirās no Melleņu Naktīm), sirsnīga filma NE par lielo mīlestību (un tā ir patīkama pārmaiņa īstenībā), bet to jau skatītājs tā kā aizmirst par spīti tai frāzei pašā sākumā ("This is a story of boy meets girl. But you should know up front, this is not a love story."). Un tas arī, šķiet, ir paredzēts aizmiršanai. Bet kopumā filma atstāj patīkamu pēcgaršu. Un atkal - var gadīties, ka otrā plāna tēli šķiet interesantāki. Bet arī tas ir tīri patīkami. 3 balles no 5.

( tālāk )

District 9 (2009) - Pītera Džeksona producēts īsfilmas pārnesums uz lielajiem ekrāniem. Filma nevis par citplanētiešiem, bet par mums pašiem - par mūsu aizspriedumainību, cietsirdību, necilvēciskumu. Ineresanti, ka filma daļēji veidota kā dokumentāls kino (Bet, godīgi sakot, dokumentē jau arī. Visas tās nejēdzības, uz ko cilvēks ir spējīgs.) Sarp citu, pievērsiet uzmanību - galveno varoni lieliski tēlojošais Sharlto Copley nav profesionās aktieris! Filmai dodu 4.5 balles no 5.

9 (2009) - postapokaliptiska filmiņa par visādā ziņā cilvēciskām lellītēm, kas nezina, no kurienes radušās, bet kuras cīnās ar ļaunumu mašīnu pasaulē. Diemžēl nepamet sajūta, ka sižetam pietrūkst konkrētības - tas nešķiet izstrādāts; tas beidzas tad, kad, šķiet, visam tikai vajadzētu sākties. Bet filma ir vizuāli perfekta, krāsas un noskaņas lieliskas. Bet man viņa nestāv ne tuvu kaut vai tās pašas komopānijas ražotajai šīgada, manuprāt, izcilai veiksmei Coraline. " 9" no manis nopelna 3 balles no 5. Galvenokārt par vizuālo.

25th Hour (2002) - Montijs zina, ka pēc diennakts viņam jāiet cietumā. Un Montijs zina, ka viņš ir vainīgs. Un Montijam paliek mīļotā meitene, kas viņu solās gaidīt. Un pēdējo nakti brīvībā Montijs pavada kopā ar saviem bērnības draugiem. Ā, un vai es teicu, ka Montiju tēlo Edvards Nortons? :) Un viņš, kā vienmēr, ir lielisks, lai arī filma pat bez viņa būtu bijusi laba. Jo filmai piemīt kaut kāds dīvains šarms. Varbūt tas slēpjas ritmā, varbūt pašā stāstā, varbūt vēl kaut kur - nezinu, bet filmai es dodu 5 balles no 5.

( tālāk )

Skatos "Volver" (2006) oriģinālvalodā. Un atsevišķas frāzes pat saprotu! :D Yay!

Beidzot! Man jau likās, ka šogad nebūs, bet, nē, IR!
LKA studentu filmu skate.
Ejam?
Ejam!
(Pagājušogad btw bija riktīgi, riktīgi forši!)

Tā kā šobīd ir tāds pabrīvāks brītiņš, tad nolēmu, ka jau sen ir pienācis laiks atskaitīties par dažu labu pēdējos mēnešos redzētu filmu - tīri tā atsaukt sev atmiņā, kas un kā. Nu tad, lūk.

Serenity (2005) - jauka, nenopietna filmiņa par kosmosa kontrabandistiem, kuras pamatā ir 2002-tā gada seriāliņš Firefly. Ja patīk tāda nenopietna 'tā taču nenotiek' tipa fantastika, tad patiks. Bet sākumā iesaku noskatīties seriālu. Filmai dodu 3.5 balles no 5.

Stranger Than Fiction (2006) - forša filma par to, kā tas ir, ja tavu likteni raksta kāds cits. Galvenais varonis atklāj, ka ir galvenais tēls romānā, kurš tiek rakstīts, un.. nolemj satikt šī topošā romāna autori. Asprātīgi un stilīgi. Kaut kādā veidā noskaņa atgādina vai nu Everything's Gone Green vai The Big White, vai kaut ko tamlīdzīgu. 3.5 no 5.

Underworld: Evolution (2006) un Underworld: The Rise Of The Lycans (2009) - jeb, respektīvi, otrā un trešā triloģijas filma. Jāsaka, ka trešā, manuprāt, ir visforšākā - atgriežoties pie pamatiem, tā rāda sāgas aizsākumu. Kaut arī abas (nē, visas trīs) ir stilistiski perfekti nostrādātas, elegantas sava laika un žanra liecības. Pirmajai - 4, otrajai - 4.5 balles.

( tālāk )

Kādā no šīm dienām jāatrod laiks noskatīties leģendāro "Dirty Dancing" (nē, es tik tiešām neesmu redzējusi!). Lai arī Patriks Sveizijs (18.08.1952.-14.09.2009.) varbūt nav viens no maniem top5 mīļākajiem aktieriem, viņā tomēr bija kaut kas riktīgi foršs. :)

Guess what. Es beidzot skatos "Twin Peaks". :))

Sestā poterfilma izraisīja nelielu nepietiekamības sajūtu. Treileri bija nu tiiik kārdinoši, un gaidīšana sakāpināja emocijas līdz baltkvēlei, bet sagaidītais kaut kādā ziņā nespēja solītajam līdzināties. Īpaši beigās kaut kā pietrūka. Bet žetons veidotājiem par atjautīgajiem komiskajiem elementiem.
Šajā brīdī es, protams, varētu izplūst garās ja-mani-pielaistu-pie-režisora-pults tipa fantāzijās par to, kur, ko un kā vajadzēja. Bet nevajag. Poterfilma tik un tā ir dārgums. Jebkura no viņām. Un, tāpat kā jebkura no viņām, arī šī tiks skatīta atkal un atkal.

Labvakar! Es beidzot atkal par filmām:

Transamerica (2005) - sirsnīga un krāsaina filma par vīrieti-sievieti transseksuāli, kuram/kurai gaidāma pēdējā operācija, kad viņa/viņas dzīvē ienāk jau pieaudzis dēls. Spilgts, gaumīgs un emocionāls roadtrips. Lieliska Felicity Huffman galvenajā lomā. Lieku 5 balles no 5.

The Bourne Supremacy (2004)- reti kura filma-turpinājums ir tikpat izteiksmīga kā oriģināls, bet šajā gadījumā - filma veksmīgi tur līdzi triloģijas pirmajai daļai. Iespejams, 'Borns' ir mana mīļakā šāda žanra filma (lai arī trešā joprojām nav noskatīta). Smuki un profesionāli. 4,5 no 5.

Choke (2008) - ziniet, es vīlos. Vājāka, nekā gaidīts. Filmas pamatā Čaka Palanjuka tāda paša nosaukuma romāns (kuru, jāatzīst, lasījusi gan neesmu), un tieši tāpēc tika gaidīts vairāk. Pārāk vienkārša likās. Par maz šizīgā. 3 no 5.

Angel-A (2005) - smuks, eiropeisks, melnbalts Luka Besona stāsts par parastu, depresīvu 'neveiksminieku' un eņģeli vārdā.. Andžela. Skaisti kadri, skaistas kompozīcijas. Piesātināti, strauji dialogi. Ļoti labi. 4 no 5.

Dogma (1999) - ļoti smieklīga, bet ļoti gaumīga. Sava laika, sava žanra klasika, man liekas. Forša. :) 4,5 no 5.

No Country For Old Men (2007) - neesmu šāda tipa filmu cienītāja, bet esmu gatava skatīties jebko, kur spēlē Vudijs Harelsons. ;) Nē, īstenībā, filma ļoti priecē ar izcilo operatora darbu - nevar ne nopriecāties. Izcili aktieri. Bardēns - vienkārši kolosāls. 3,5 no 5.

Tumšie Brieži (2006) - ja godīgi, tad galīgi nepatika (ja neskaita varbūt pāris vietas + atzinība operatoram). Raksturi likās pliki, situācijas nedzīvas. Sorry, bet 2 no 5.

Requiem For A Dream (2000) - pirmkārt, lieliska mūzika. Otrkārt, spilgtas vizuālās spēles. Stāsts gan salīdzinoši 'klasisks' (daudz redzēts) - par narkotikām; toties izpildījus ir uz goda - vizuāli krāšņs, mazliet psihodēlisks. Interesanti. 3,5 no 5.

Barfly (1987) - Mikijs Rurks. Astoņdesmitie. Kas vēl? Bāru bohēma. Mazliet literatūras. Mazliet kautiņi. Mazliet poēzijas, bet pavisam mazliet. 3,5 no 5.

Twilight (2008) - tiem, kas redzējuši, nav daudz, ko teikt - sen jau būs pašiem savs viedoklis par šo jauko kases grāvējiņu. Tiem, kas nav redzējuši, varu pateikt, ka man patika. Mīlīga, simpātika filmiņa par jauniešu mīlestību. Smuki tiek apspēlēta Tumsas pievilcības tēma. Vizuāli perfekta. 4 balles no 5.

Another Day In Paradise (1997) - vēl viena filma par narkotikām, vēl viens roadtrips. Gan sižetiski, gan stilistiski mazliet atgādina Spun. 3 no 5.

Underworld (2003) - pagaidām esmu noskatījusies tikai pirmo. Ja patīk fantastika ar mazliet matriksveidīgu kiču - šī būs īstā. Tumša, mazliet pārspīlēti 'stilīga' - lateksa tērpi, gotiskas celtnes. Viss, kas pieklājas. 4 no 5.

Happy-Go-Lucky (2008) - man bija vajadzīgs mazliet laiks, lai pierastu pie tempa un stila. Krāsaina, dīvainā veidā eklektiska, dīvainā (ne-tipiskā) veidā eiropeiska. Ir vērts ieklausīties dialogos. Patīkama filmiņa īstenībā. 3 no 5.

The Day The Earth Stood Still (2008) - filma, kuras forma šķietami ir par vienu, bet saturs - par kaut ko pavisam citu. Es savā prātā salieku kopā The Day After Tomorrow (forma!) ar Baraka (saturs!) un iegūstu kaut ko līdzīgu šai. Vietām gan šķita neizstrādāta, sižeta līnijas likās nepilnīgas, bet kaut kas tajā filmā ir. Un tomēr - 3 no 5.

The Crow (1994) - viena no visu laiku stilīgākajām, superīgākajām, fascnējošākajām filmām! Nopietni. Tā ir klasika. Gan vizuāli, gan muzikāli, gan visādi citādi skaists stāsts. Burvīgi. Jāredz! 5 balles no 5.
(dziesma ne no saundtreka: Brandon Lee)

The Crow: City Of Angels (1996) - kā jau sīkvels, vairs ne tik satriecoši laba, bet joprojām skaista. Mūzika, krāsas - viss. Plus vēl tādi prieciņi kā Igijs Pops visā sava godībā! Lai jau būtu 4,5 no 5.
(dziesma no saundtreka: Hole - Glod Dust Woman)

The Crow: Salvation (2000) - lūk, šī jau bija vilšanās. Pēc divām iepriekšējām šajā filmā bija daudz trūkumu gan no sižeta, gan no vizuālā (skatītājs tomēr - varu galvot - gaidīja stipri līdzīgu noformējumu un atmosfēru kā pirmajās divās filmās) viedokļa. Arī galvenais varonis - nebija īsts Krauklis; nebija. 2,5 no 5, vairāk nesanāk. Pēdējo - The Crow: Wicked Prayer pat bail skatīties.