filmas
25.. Feb, 2010 | 13:05
No:: morphine
Izdomāju, ke beidzot ir jāpabeidz nu jau pirms kādām pāris nedēļām iesāktais apraksts par kārtējām pēdējā laikā redzētajām filmām. Tātad - kārtējā atskaite:
My Blueberry Nights (2007) - romantiska, vizuāli pietiekami gaumīga filmiņa varbūt ne īsti par mīlestību, bet drīzāk par sevis meklējumiem, tomēr sižets šķiet paredzams, galveno varoņu rīcība - kaut kādā veidā ne īsti loģiska, ne vienmēr emocionāli pamatojama. Bet jauka, ar savu odziņu - un odziņa šajā gadījumā ir tās mazās Amerikas kafejnīciņas, kas tik burvīgi rada to vajadzīgo noskaņu. Kas attiecas uz tēliem, tad interesantāki, pilnasinīgāki ir otrā plāna raksturi, galvenos abus varoņus atstājot kaut kur perifērijā. 3 balles no 5.
Jacob's Ladder (1990) - izcils kino. Karš kā fons visam tālākajam, bet karš arī kā katalizators, kā dzīves plosītājs. Un tomēr filma nav par karu, filma ir par cilvēka zemapziņu, par iekšējiem demoniem (nemitīgās, vizuāli tiešās atsauces uz dažāda veida demoniskām būtnēm ir filmas vadmotīvs). Realitātes savīšanās ar nereālo, iekšējo pārdzīvojumu ārēja materializācija. Neviļus atmiņā nāk viss par MK Ultra un līdzīgiem projektiem dzirdētais. Gan par kinematogrāfisko, gan sižetisko, gan visu citu sniegumu pilnīgi noteikti no manis nopelna 5 balles no 5.
(500) Days Of Summer (2009) - krāsaina [nu, man jau patīk krāsainas filmas :)], nesamocīta (varbūt ar to arī atšķirās no Melleņu Naktīm), sirsnīga filma NE par lielo mīlestību (un tā ir patīkama pārmaiņa īstenībā), bet to jau skatītājs tā kā aizmirst par spīti tai frāzei pašā sākumā ("This is a story of boy meets girl. But you should know up front, this is not a love story."). Un tas arī, šķiet, ir paredzēts aizmiršanai. Bet kopumā filma atstāj patīkamu pēcgaršu. Un atkal - var gadīties, ka otrā plāna tēli šķiet interesantāki. Bet arī tas ir tīri patīkami. 3 balles no 5.
The Imaginarium of Doctor Parnassus (2009) - ō, nu jā. Daudz gaidītā, daudz apspriestā. Spilgta, karnevāliska - kā jau pieklājas. Par galvenā varoņa vizuālajām transformācijām jau ir daudz runāts, un es piekrītu - tās ir ļoti organiskas, ļoti iederīgas; režisors ar tām spēlējās, un tas ir super. Varbūt kopumā viss prasījās vēl nedaudz atraktīvāk, šizīgāk, bet bija jau labi. Ā, nu, vienīgi galvenā varoņa.. dualitāte, manuprāt, netika pietiekami atklāta, izspēlēta. Nu, mazs fēlerītis visādi citādi labi sašūtajā darbā. 4.5 no 5.
Stilyagi (2008) - he, šis ir interesants gabals. Iedomājamies: Maskava, piecdesmitie un.. rokenrols. Turklāt kāds vēl! Ļoti spilgts mūzikls (īstenībā stipri neslikts tieši muzikāli - piemēram, šī dziesma!). Ja spējam ignorēt faktu, ka piecdesmitajos Padomijā ir pilnīgi neiespējami veidoties jauniešu subkultūrai, kas tik atklāti aizraujas ar amīšu mūziku un ģērbšanās stilu, tad filma ir izdevusies. 4 no 5.
Der Name Der Rose (1986) - Umerto Eko slavenās grāmatas "Rozes Vārds" ekranizācija. Normāls detektīvs, kura darbūba notiek Viduslaiku klosterī. :) Grāmatu tā arī neizlasīju, tāpēc neņemos salīdzināt, bet filmā vide ir uzburta lieliski (starp citu - tiešām komplimenti operatoram, daži kadri ir vienkārši fantastiski). 3.5 no 5.
PokahAvatar (2009) - jā, nu, kā gan bez tās, vai ne? Tātad: to cilvēku skaitā, ka šo cenšas nodēvēt par dekādes labāko filmu, mani pieskaitīt nevar, bet filma man vienalga ļoti patika. Nu, ja neskaita to būtisko faktu, ka viņai praktiski nav sižta (laikam tāpēc to bija aizliegts iepriekš izpaust! :D) Vizuāli, protams, izcili - skaisti, krāsaini, krāšņi. Ļoti, ļoti patika filmas vēstījums. 4 no 5.
Becoming Jane (2007) - biogrāfiska drāma par Džeinas Ostinas jaunību. Šis gan īsti nav mans žanrs, bet - tīri jauka kostīmfilma. Vizuāli simpātiska, literatūrvēsturiski izglītojoša. 3.5 no 5.
Thank You for Smoking (2005) - ironiska, ļoti ironiska. Pilna ar daudziem dažādiem izciliem citātiem ("I proved that you're wrong, and if you're wrong I'm right."). Atraktīva un komiska, un ļoti, ļoti patiesa. 4 balles no 5.
Against the Dark (2009) - džī, nu, šī gan bija Kaut Kas! :D Iedomājieties postapokaliptisku pasauli, kur visi cilvēki kaut kāda mistiska vīrusa rezultātā ir pārtapuši par cilvēkēdājiem-briesmoņiem. Tagad iedomājieties, ka ir palikušas vēl dažas nelielas grupiņas parasto, neinficēto cilvēku, kas tagad dienu un nakti bēg, lai netiktu apēsti. UN pielieciet tam visam klāt ādas mētelī tērptu, zobenu vicinošu, smieklīgi patētiskas frāzes bārstošu gandrīz sešdesmit gadus vecu Stīvenu Sigalu! Ko mēs iegūstam? Nenormāli lētu, praktiski bezsižetisku, kinematogrāsiki švaku, bet kaut kādā veidā arī nenormāli smieklīgu monstrufilmu, kuru es skatījos TIKAI tādēļ, ka 'novilku' viņu ar nosaukumu 'Daybreakers' :). PAr to, ka ļāva pasmieties - 1 balle no 5. :D
Tātad - beidzot īstā Daybreakers (2009) - futūristiska pasaulīte, kurā civilizācijas virzītāji (jo 90% Zemes humonoīdu) ir vampīri ar smukām, koši zaļgandzeltenām acīm (jo, - lo and behold! - jau atkal pie vainas kaut kāds mutācijas izraisošs vīruss!). Bet īstās problēmas sākas tad, kad viņiem, nabadziņiem, sāk aptrūkties dienišķo asiņu. :) Labi, īstenībā šī filma tiešām neprasās pēc ironijas - sižetiski (ticiet vai nē) un aktieriski (Etan Hawke, Sam Neill) spēcīga, vizuāli perfekta un visādi citādi ļoti kvalitatīva vampīrfima. Tiešām ļoti iesaku. 5 balles no 5.
Burn After Reading (2008) - komiski ironisks brāļu Koenu veikums ar izcilu aktieru ansambli (Brad Pitt ir absolūti lielisks!). Krāsaina kriminālkomēdija, kur īstenībā pilnīgi viss notiek pilnīgi bezjēdzīgi! :) Sižetu virza absolīti netīšas, turklāt nejēdzīgas (bet smieklīgas) notikumu virknes. Lieliska, krāsaina un asprātīga. 4.5 balles no 5.
The Lovely Bones (2009) - 'gredzenu pavēlnieka' Pītera Džeksona jaunākais veikums. Simpātiska filmiņa par to, ka mēs nekad nezinām, kas mums var dzīvot kaimiņos. Izcils aktieru ansamblis. Vizuāli - dabas skatos un krāsās in general - ļoti, ļoti skaista. Dodu 4 balles no 5.
Paldies par uzmanību! :)
My Blueberry Nights (2007) - romantiska, vizuāli pietiekami gaumīga filmiņa varbūt ne īsti par mīlestību, bet drīzāk par sevis meklējumiem, tomēr sižets šķiet paredzams, galveno varoņu rīcība - kaut kādā veidā ne īsti loģiska, ne vienmēr emocionāli pamatojama. Bet jauka, ar savu odziņu - un odziņa šajā gadījumā ir tās mazās Amerikas kafejnīciņas, kas tik burvīgi rada to vajadzīgo noskaņu. Kas attiecas uz tēliem, tad interesantāki, pilnasinīgāki ir otrā plāna raksturi, galvenos abus varoņus atstājot kaut kur perifērijā. 3 balles no 5.
Jacob's Ladder (1990) - izcils kino. Karš kā fons visam tālākajam, bet karš arī kā katalizators, kā dzīves plosītājs. Un tomēr filma nav par karu, filma ir par cilvēka zemapziņu, par iekšējiem demoniem (nemitīgās, vizuāli tiešās atsauces uz dažāda veida demoniskām būtnēm ir filmas vadmotīvs). Realitātes savīšanās ar nereālo, iekšējo pārdzīvojumu ārēja materializācija. Neviļus atmiņā nāk viss par MK Ultra un līdzīgiem projektiem dzirdētais. Gan par kinematogrāfisko, gan sižetisko, gan visu citu sniegumu pilnīgi noteikti no manis nopelna 5 balles no 5.
(500) Days Of Summer (2009) - krāsaina [nu, man jau patīk krāsainas filmas :)], nesamocīta (varbūt ar to arī atšķirās no Melleņu Naktīm), sirsnīga filma NE par lielo mīlestību (un tā ir patīkama pārmaiņa īstenībā), bet to jau skatītājs tā kā aizmirst par spīti tai frāzei pašā sākumā ("This is a story of boy meets girl. But you should know up front, this is not a love story."). Un tas arī, šķiet, ir paredzēts aizmiršanai. Bet kopumā filma atstāj patīkamu pēcgaršu. Un atkal - var gadīties, ka otrā plāna tēli šķiet interesantāki. Bet arī tas ir tīri patīkami. 3 balles no 5.
The Imaginarium of Doctor Parnassus (2009) - ō, nu jā. Daudz gaidītā, daudz apspriestā. Spilgta, karnevāliska - kā jau pieklājas. Par galvenā varoņa vizuālajām transformācijām jau ir daudz runāts, un es piekrītu - tās ir ļoti organiskas, ļoti iederīgas; režisors ar tām spēlējās, un tas ir super. Varbūt kopumā viss prasījās vēl nedaudz atraktīvāk, šizīgāk, bet bija jau labi. Ā, nu, vienīgi galvenā varoņa.. dualitāte, manuprāt, netika pietiekami atklāta, izspēlēta. Nu, mazs fēlerītis visādi citādi labi sašūtajā darbā. 4.5 no 5.
Stilyagi (2008) - he, šis ir interesants gabals. Iedomājamies: Maskava, piecdesmitie un.. rokenrols. Turklāt kāds vēl! Ļoti spilgts mūzikls (īstenībā stipri neslikts tieši muzikāli - piemēram, šī dziesma!). Ja spējam ignorēt faktu, ka piecdesmitajos Padomijā ir pilnīgi neiespējami veidoties jauniešu subkultūrai, kas tik atklāti aizraujas ar amīšu mūziku un ģērbšanās stilu, tad filma ir izdevusies. 4 no 5.
Der Name Der Rose (1986) - Umerto Eko slavenās grāmatas "Rozes Vārds" ekranizācija. Normāls detektīvs, kura darbūba notiek Viduslaiku klosterī. :) Grāmatu tā arī neizlasīju, tāpēc neņemos salīdzināt, bet filmā vide ir uzburta lieliski (starp citu - tiešām komplimenti operatoram, daži kadri ir vienkārši fantastiski). 3.5 no 5.
Becoming Jane (2007) - biogrāfiska drāma par Džeinas Ostinas jaunību. Šis gan īsti nav mans žanrs, bet - tīri jauka kostīmfilma. Vizuāli simpātiska, literatūrvēsturiski izglītojoša. 3.5 no 5.
Thank You for Smoking (2005) - ironiska, ļoti ironiska. Pilna ar daudziem dažādiem izciliem citātiem ("I proved that you're wrong, and if you're wrong I'm right."). Atraktīva un komiska, un ļoti, ļoti patiesa. 4 balles no 5.
Against the Dark (2009) - džī, nu, šī gan bija Kaut Kas! :D Iedomājieties postapokaliptisku pasauli, kur visi cilvēki kaut kāda mistiska vīrusa rezultātā ir pārtapuši par cilvēkēdājiem-briesmoņiem. Tagad iedomājieties, ka ir palikušas vēl dažas nelielas grupiņas parasto, neinficēto cilvēku, kas tagad dienu un nakti bēg, lai netiktu apēsti. UN pielieciet tam visam klāt ādas mētelī tērptu, zobenu vicinošu, smieklīgi patētiskas frāzes bārstošu gandrīz sešdesmit gadus vecu Stīvenu Sigalu! Ko mēs iegūstam? Nenormāli lētu, praktiski bezsižetisku, kinematogrāsiki švaku, bet kaut kādā veidā arī nenormāli smieklīgu monstrufilmu, kuru es skatījos TIKAI tādēļ, ka 'novilku' viņu ar nosaukumu 'Daybreakers' :). PAr to, ka ļāva pasmieties - 1 balle no 5. :D
Tātad - beidzot īstā Daybreakers (2009) - futūristiska pasaulīte, kurā civilizācijas virzītāji (jo 90% Zemes humonoīdu) ir vampīri ar smukām, koši zaļgandzeltenām acīm (jo, - lo and behold! - jau atkal pie vainas kaut kāds mutācijas izraisošs vīruss!). Bet īstās problēmas sākas tad, kad viņiem, nabadziņiem, sāk aptrūkties dienišķo asiņu. :) Labi, īstenībā šī filma tiešām neprasās pēc ironijas - sižetiski (ticiet vai nē) un aktieriski (Etan Hawke, Sam Neill) spēcīga, vizuāli perfekta un visādi citādi ļoti kvalitatīva vampīrfima. Tiešām ļoti iesaku. 5 balles no 5.
Burn After Reading (2008) - komiski ironisks brāļu Koenu veikums ar izcilu aktieru ansambli (Brad Pitt ir absolūti lielisks!). Krāsaina kriminālkomēdija, kur īstenībā pilnīgi viss notiek pilnīgi bezjēdzīgi! :) Sižetu virza absolīti netīšas, turklāt nejēdzīgas (bet smieklīgas) notikumu virknes. Lieliska, krāsaina un asprātīga. 4.5 balles no 5.
The Lovely Bones (2009) - 'gredzenu pavēlnieka' Pītera Džeksona jaunākais veikums. Simpātiska filmiņa par to, ka mēs nekad nezinām, kas mums var dzīvot kaimiņos. Izcils aktieru ansamblis. Vizuāli - dabas skatos un krāsās in general - ļoti, ļoti skaista. Dodu 4 balles no 5.
Paldies par uzmanību! :)