mazliet par filmām
2.. Mar, 2013 | 13:52
No:: morphine
Cloud Atlas (2012) - episka un krāsaina, un ar domu apakšā, bet es nevarētu teikt, ka emocionāli ļoti 'pavilka'. Bet dodu 4 balles no 5.
Moonrise Kingdom (2012) - jauka, mīlīga filmiņa, kurā visinteresantākais bija tieši kadrējumu risinājums - ļoti precīzi, ģeometriski un simetriski veidoti kadri un režisoram (Wes Anderson), šķiet, tipiskā (cik nu es viņa filmas esmu redzējusi) pabalējušo, dzeltenīgo krāsu izmantošana, kaut kāda veida old-school kičs. 4 balles no 5.
Boys And Girls (2000) - viegla romantiskā komēdija par pusi un meiteni, un par laimīgām beigām, of course. Nekas nopietns, nekas atmiņā paliekošs, bet arī nekas pārlieku salkans vai kaitinošs. 2.5 balles no 5.
The X Files: Fight The Future (1998) - pirmā no divām pilnmetrāžas filmām no slavenās franšīzes. Sižetiski iekļaujas starp divām sezonām, bet skatāma arī atsevišķi. Viss, kā jau piederās - citplanētieši un valdības noslēpumi, Maldera 'I Want To Believe' un Skallijas 'a man pofig, ka pati redzēju; tik un tā neticu' dinamika. Beigas stipri tādā 'Neiespējamās Misijas' stilā ar bēgšanām, sprādzieniem un nereālistiskiem varoņdarbiem no Maldera puses. :) 3 balles no 5.
Looper (2012) - ar šo viss būtu labi, ja vien viņi būtu kārtīgāk pārdomājuši sižetu un kaut kādā veidā atrisinājuši tās ļoti redzamās, neloģiskās lietas, kas saistītas ar visu to laikā ceļošanas paradigmu. Daudz caurumu tieši šajā ziņā. Man jau vispār dikti patīk visādas mindfuck filmas, bet tikai tad, ja tas viss beigās loģiski savelkās kopā. Šeit tā īsti nenotiek. 3 no 5?
Tomorrow Never Dies (1997) - pirmā un vienīgā Bonda filma, ko esmu redzējusi. Izklaidējoša un tā, bet savos pārspīlējumos mazliet smieklīga. Īpaši tas pat attiecas ne tik daudz uz viņa visvarēšanu, cik un gadžetiem. Bet laikam jau tas viss piederās pie lietas. :D 3 balles no 5 kā nekaitīgai vakara izklaidei.
John Carter (2012) - ļoti, ļoti patika, bet to es jau vienreiz teicu. Šajā filmā ir viss, ko tādam kosmosa sci-fi sāgu cienītājam kā man vajag, turklāt vēl sava deva reālu faktu (believe it of not!) un senās civilizācvijas. Episka kombinācija! Ļoti subjektīvi, protams, bet absolūtas 5 balles no 5.
The Perks Of Being A Wallflower (2012) - ļoti, ļoti mīlīga, dzejiska filmiņa par vidusskolēniem. Paņēma tieši ar to, ka galīgi nav tāda tipiskā jauniešu filma - šeit nav ne amerikānisko stereotipu, ne visādu tādu muļķību, tikai ļoti cilvēcisks stāsts par jauniešiem deviņdesmito gadu sākumā, par draudzību un savas vietas meklējumiem. Par to, cik forši ir būt savādākam. :) Gribās tagad izlasīt grāmatu, pēc kuras šī filma ir veidota. 5 balles no 5.
Deconstructing Harry (1997) - asprātīga un neirotiska kā jau visas Vudija Alena filmas. Stāsts par rakstnieku, kurš piedzīvo radošo krīzi, bet stāsts, kas jauki savīts no viņa dzīves notikumiem kopā ar stāstiem, ko viņš ir uzrakstījis. Filma veidota gandrīz vai kā tāds epizožu savirknējums. Ļoti forši, ļoti smieklīgi. 5 balles no 5.
John Dies At The End (2012) - šī filma būtu tikai un vienīgi ieguvusi, ja scenāristi būtu pie tās pasēdējuši vēl kādu mēnesi un noslīpējuši savu darbu. Premisa ir ok, un kaut kādā savā ironiskā, inčīgā veidā filma velk uz Hičhaikera pusi, tikai šausmu, ne sci-fi žanrā. Jā, velk, bet galīgi nedavelk. Sižetā ir pārāk daudz robu; pārāk daudzas būtiskas lietas netiek atrisinātas, radot tādu sasteigtības un nepabeigtības sajūtu, it kā viņa būtu kaut kā nepareizi samontēta, it kā kaut kas būtu netīšām izgriezts no filmas. Tieši tāpēc dodu ne vairāk kā 2 balles no 5.
A Young Doctor's Notebook (2012) - šī nav filma, bet miniseriāliņš (4 epizodes), bet tomēr man likās, ka ar šo ir jāpadalās. Veidots pēc Bulgakova darba motīviem un apvienots ar foršo, melno, skarbo angļu humoru. Stāsts ir par jaunu ārstu, kuru pēc universitātes beigšanas aizsūta strādāt uz mazu, sniegotu miestu kaut kur Krievijas vidienē. Ļoti asprātīgi un skarbi vienlaicīgi, bet pilnīgi noteikti ir vērts redzēt! 5 balles no 5.
Moonrise Kingdom (2012) - jauka, mīlīga filmiņa, kurā visinteresantākais bija tieši kadrējumu risinājums - ļoti precīzi, ģeometriski un simetriski veidoti kadri un režisoram (Wes Anderson), šķiet, tipiskā (cik nu es viņa filmas esmu redzējusi) pabalējušo, dzeltenīgo krāsu izmantošana, kaut kāda veida old-school kičs. 4 balles no 5.
Boys And Girls (2000) - viegla romantiskā komēdija par pusi un meiteni, un par laimīgām beigām, of course. Nekas nopietns, nekas atmiņā paliekošs, bet arī nekas pārlieku salkans vai kaitinošs. 2.5 balles no 5.
The X Files: Fight The Future (1998) - pirmā no divām pilnmetrāžas filmām no slavenās franšīzes. Sižetiski iekļaujas starp divām sezonām, bet skatāma arī atsevišķi. Viss, kā jau piederās - citplanētieši un valdības noslēpumi, Maldera 'I Want To Believe' un Skallijas 'a man pofig, ka pati redzēju; tik un tā neticu' dinamika. Beigas stipri tādā 'Neiespējamās Misijas' stilā ar bēgšanām, sprādzieniem un nereālistiskiem varoņdarbiem no Maldera puses. :) 3 balles no 5.
Looper (2012) - ar šo viss būtu labi, ja vien viņi būtu kārtīgāk pārdomājuši sižetu un kaut kādā veidā atrisinājuši tās ļoti redzamās, neloģiskās lietas, kas saistītas ar visu to laikā ceļošanas paradigmu. Daudz caurumu tieši šajā ziņā. Man jau vispār dikti patīk visādas mindfuck filmas, bet tikai tad, ja tas viss beigās loģiski savelkās kopā. Šeit tā īsti nenotiek. 3 no 5?
Tomorrow Never Dies (1997) - pirmā un vienīgā Bonda filma, ko esmu redzējusi. Izklaidējoša un tā, bet savos pārspīlējumos mazliet smieklīga. Īpaši tas pat attiecas ne tik daudz uz viņa visvarēšanu, cik un gadžetiem. Bet laikam jau tas viss piederās pie lietas. :D 3 balles no 5 kā nekaitīgai vakara izklaidei.
John Carter (2012) - ļoti, ļoti patika, bet to es jau vienreiz teicu. Šajā filmā ir viss, ko tādam kosmosa sci-fi sāgu cienītājam kā man vajag, turklāt vēl sava deva reālu faktu (believe it of not!) un senās civilizācvijas. Episka kombinācija! Ļoti subjektīvi, protams, bet absolūtas 5 balles no 5.
The Perks Of Being A Wallflower (2012) - ļoti, ļoti mīlīga, dzejiska filmiņa par vidusskolēniem. Paņēma tieši ar to, ka galīgi nav tāda tipiskā jauniešu filma - šeit nav ne amerikānisko stereotipu, ne visādu tādu muļķību, tikai ļoti cilvēcisks stāsts par jauniešiem deviņdesmito gadu sākumā, par draudzību un savas vietas meklējumiem. Par to, cik forši ir būt savādākam. :) Gribās tagad izlasīt grāmatu, pēc kuras šī filma ir veidota. 5 balles no 5.
Deconstructing Harry (1997) - asprātīga un neirotiska kā jau visas Vudija Alena filmas. Stāsts par rakstnieku, kurš piedzīvo radošo krīzi, bet stāsts, kas jauki savīts no viņa dzīves notikumiem kopā ar stāstiem, ko viņš ir uzrakstījis. Filma veidota gandrīz vai kā tāds epizožu savirknējums. Ļoti forši, ļoti smieklīgi. 5 balles no 5.
John Dies At The End (2012) - šī filma būtu tikai un vienīgi ieguvusi, ja scenāristi būtu pie tās pasēdējuši vēl kādu mēnesi un noslīpējuši savu darbu. Premisa ir ok, un kaut kādā savā ironiskā, inčīgā veidā filma velk uz Hičhaikera pusi, tikai šausmu, ne sci-fi žanrā. Jā, velk, bet galīgi nedavelk. Sižetā ir pārāk daudz robu; pārāk daudzas būtiskas lietas netiek atrisinātas, radot tādu sasteigtības un nepabeigtības sajūtu, it kā viņa būtu kaut kā nepareizi samontēta, it kā kaut kas būtu netīšām izgriezts no filmas. Tieši tāpēc dodu ne vairāk kā 2 balles no 5.
A Young Doctor's Notebook (2012) - šī nav filma, bet miniseriāliņš (4 epizodes), bet tomēr man likās, ka ar šo ir jāpadalās. Veidots pēc Bulgakova darba motīviem un apvienots ar foršo, melno, skarbo angļu humoru. Stāsts ir par jaunu ārstu, kuru pēc universitātes beigšanas aizsūta strādāt uz mazu, sniegotu miestu kaut kur Krievijas vidienē. Ļoti asprātīgi un skarbi vienlaicīgi, bet pilnīgi noteikti ir vērts redzēt! 5 balles no 5.