Pilota memuāri.

riepu benzīns | tanka benzīns | riepu dīzelis | tanka dīzelis


Nezināmie: sēra saturs, oktānskaitlis, cetānskaitlis (MOS, POS)

Ak internet, internet.

Nekādu problēmu nonākt no dzinēja maiņas procedūras līdz bonsai kociņu cirpšanai, no tās līdz līdzatkarību ārstēšanai un nice-guy-syndrome, noslēgt ar zāģi hoķī (pat neskatoties), lai pēc tam vēl ielūrētu kaut ko par bioloģiskā pulksteņa procesiem augos un dzīvās būtnēs, yay.

Tas vecums, kad strādājot aizvien biežāk fonā sāk skanēt Latvijas Radio 3 - Klasika. Jo ZB tā tukšmuldēšana.

Tiem, kam pofig - dušas pīrāgs veidojas skaisti:



- mitrumizturīgais finieris uz latu rāmja ar kritumu ~3%
- lineārais grīdas traps
- grīdas riģipsis
- grunts
- flīžu līme knauf K4 ar stiklašķiedras sieta armējumu.

Vēl gaidāma hidroizolācijas kārta, flīzes un ūdensnecaurlaidīgais Flexfuller šuvotājs. Un tad tas arī būs līdz šim episkākais meistarstiķis. Duša grīdas līmenī, uz koka siju pārseguma II stāvā.

Ir patīkami vērot kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa nemitīgu pilveidošanos.
Viņdien šancē pieskatīju bērnus, kuri, acīmredzot, nav draugos ar stacionārajām urbjmašīnām un elementāru drošības tehnikas prasmju apjomu;
Šodien visu dienu aizņēma IKEA skapja montāža, otrdien jau EUROHEAT siltumpūtēji K&R servisā jāpieslēdz.
Un vēl. Pēc pirmajiem testiem un līdz ar WINE atklāšanu priekš paša, Windows [10] ir beidzis pastāvēt manā redzeslokā, un, parādot lielu fakuci Microsoftam, uz nākamā kompja griezīsies vai nu Zorin vai Mint.
Kapēc? Jo WINE spēj reālajā laikā tulkot WIN <---> LINUX komandas un līdz ar to ļauj griet vecos Win softus. 2006 AutoCADu, pat SprintLayout un PCAD!! Sou. Fak windoze. Fak you. I'm out. *drops mic*

We learn as we go.

Un jūs droši vien jautāsiet, kas tas tāds - NITINOLs?

Atbrauca Dūzis, atveda motoru un piesvieda ideju bonusā.

Viņam, kā jau pilsētas centrālapkures komfortā dzīvojošam, protams, šādu testa iespēju nav, taču tādam Ģerevņas pilsonim kā man, kurš kurina ar malku, šāda iespēja ir, un kāda vēl! Stāsts, protams, par ūdens piešprici degšanas procesā, kā rezultātā reakcijas rezultātā deg nevis malka, bet ūdeņradis! Un tas nu šoreiz ir vienkārši pārāk ģeniāls špļāvienc sejā, lai neizmēģinātu. Pat jādomā nav, tikai jāšpiko konstrukcija un daram!
Sekojoši sarakstam un darāmajiem darbiem piepulcējas vēl viens eksperiments! Lai nu ko, bet ūdeņraža liesmu kā rūdīts kačegars es gan pazītu jebkur.

/Music: [loop] The Who - Eminence Front

Laikam pēdējā un vissarežģītākā inženiertehniskā štelle, meistarstiķis zeļļa-autodidakta-būvnieka arodā būs izrādījusies 2. stāva vannas istabas duša grīdas līmenī.
Pārsegums no koka sijām, kas vismaz dušas daļā sastāvēs no laminētā mitrumizturīgā finiera un grīdas riģipša pīrāga, kurā jāiesmāķē, rau, šitāds lineārais traps. Protams, ka tā nekur nedara. Protams, ka visur liek uz betona, betonā un pārlej vēl betonu pāri! Bet vai nu es kāds mazais bērns, zinies!
Viņa bieži iesāk teikumus ar, "vai mēs varam... X?", un es atbildu ar "nuuu, droši vien, ka varam..". Bet šis šobrīd šķiet kas nebijis. Čehi savu brīnumu uztaisījuši tā, ka notekas izvads ir tikai māāāzlietņ virs paša atloka, un tur tajā spraugā vēl riģipsis pa starpu jādabū.
Vobšem - viss tas ir kārtīga puzzle un sasodīta ņemšanās, bet tā kā no cilvēklietām es saprotu mazāk, nekā no šī visa, tad





Tiem, kas neko nesaprata - jums, lūk, Jetija izrakts video par DIY tritija radioizotopisko fotoelektrisko bateriju! Yēs? No?

Īstā Latgalīte palēnām mirst, bet turbund veidotā, šķiet, stāsies tās vietā?

Vēlies pagriezt megaommetram izķidātu mazītiņu dinamomašīnu, iespīdināt fluorescento spuldzi? Nav problēmu!
Vizlu vajag - jā, lūdzu!
Manuālo rokas kuļmašīnu urbjmašīnu? Šeku.
Gribi redzēt, kā kuzbas no kūtinga tipa santehniķa ir paaugstinājis kvalifikāciju?

Šķiet, arī manā rīcībā esošās lietas, kas ne vienmēr šobrīd rod pielietojumu, varētu atrast savas pagaidu mūža mājas Kāmja Migā. Jo tad vienmēr būs kāda vieta, kur smelties idejas par to, kā elektroinstalācija no Ethernet kabeļu vadiem taisāma un kā koka klucī svastika frēzējama.

Un man tik ļooooooti tā visa mēdz pietrūkt ikdienas bliezienā.

Tāpēc šeku jums jau labi sens Jetija uzrakts video, par rokas CNC FRĒZI.

"On the reception and detection of pseudo-profound bulls***"

Vakardienas intelektuālā medusmaize:

Satori diskusija: Pseidozināšanas un pseidozinātnes Latvijā


/Music: Biffy Clyro - Howl (Official Video)

...jeb Reālā laika zibeņu karte.

/(C) atrasts pie Jetija

Es joprojām somewhat palieku pie saviem vārdiem - ja kāds kaut ko zinātnē izkodīs, tie būs krievi.

Workers video technology of the ancients.

Prātā joprojām spilgti palicis tas mazais fragmentiņš (aptuvens citāts) no diskusijām ar kuzbas:

- Bet zini, kas ir dīvaini?
- NjuNju?
- Viņiem tais kartēs (domātas PSRS laika kartes, dokumenti), teiksim, dzīvojamais kvartāls, kad to uzliek pa virsu GoogleMapšiem, vēl tā kā daudzmaz atbilst, bet, vot, lokatora daļa - pilnīgi garām.
- :))) :D

Tas mirklis, kad izaugusi paaudze, kura demokrātiju un informācijas patiesumu uztver kā kaut ko pašsaprotamu un fundamentālu, kas ir gan tāds mīlīgs naivums vienlaikus, gan arī apliecina, ka mēs tomēr piederam un vienmēr esam piederējuši Rietumu pasaulei - atļaušos teikt -, šīs planētas civilizētākajai daļai. Ne bez saviem zemūdens akmeņiem, protams.
Ilustrējot. J. Janševska "Bandavā" Liesmas 1983.g. versijā, citātus no kurām mēs tovakar mētājām kā granātas, iespiestas uz tik sūdīga papīra, ka to varētu spraust mazmājiņā uz nagliņas, jo kāpēc gan lai cilvēkam Padomju Savienībā būtu kāda vērtība, kamēr plakāts ar āriešu paskata jaunēkli un propogandas saukli 'Gotov ļi ti k trudu i oboroņe SSSR?' ir drukāts uz pilnīgi citas klases un kvalitātes papīra un krāsām.

Dezinformācija, meli, rietumu pūstošā kapitālisma (kuru dižā PSRS, bez šaubām, satrieks iekš WW3!) gānīšana un sociālisma slavināšana bija pilnīgi neatraujama PSRS ikdienas dzīves sastāvdaļa. Tāpēc jebkuram vecāka gadagājuma cilvēkam šo pastāstot, uzreiz dzirdama ķiķināšana. :)

Ahh, vecie, labie laiki! :)))
Kad tev PAR KATRU CENU ir jāsainstalē no lūžņiem salasīts legacy kompis ar Windows XP un Service Pack 3 kā obligātu prasību - un tas viss tāpēc, lai attālināti caur šo dzelzi no ārzemēm varētu pieslēgties speciālisti un saregulēt putuplasta rūpnīcas iekārtas.


Well.
Viss ir procesā.
Šī ir pēdējo gadu laikā vienīgā veiksmīgā WindowsXP instalācija, kas nefeilo.

#NaktsDarbi

Yup, nope, sorry. Tā ir manta.
Vakar likās, ka kaut kā īpatnēji skaidra galva un domāšana precīza, arī sūdu sliede aizmugurē neveidojas. Šodien pilnīgi skaidrs, ka tas nav tikai tā - gadījās - vai placebo.
Nekad neesmu spējis padomāt galvassāpēs (tādas vienmēr piemetas, ja par vēlu aizej gulēt), kur nu vēl koncentrēties. Un tagad, kad tas pēkšņi notiek, sajūta ir vismaz dīvaina.

Lieliska spēja atsijāt graudus no pelavām, īpaši internetā, bet arī reālajā dzīvē nesagādā problēmas nošķirt prioritātes un darbu secību. Iespējams, ka toreiz, sen, sen, kad pēdējo reizi provēju pirīti, prasības bija pilnīgi citas un uzmanību pat necentos koncentrēt uz to, ko tas dod. Taču tagad tas nu reiz ir skaidrs. Strādā.

Rīt no agra rīta pēdējais tests - tukšā dūšā ar kafiju. Predzamais rezultāts: Super-mega-giga-anti-ultra.

Vecākajam no brālēniem jau pieteicies sīkais.

A ko tas laiks tā skrien, a?

Protams, pašos pamatos ideja pielāgot miera laika sērkociņu un cigarešu fabrikas tā, lai kara laikā tajās ar tām pašām iekārtām un darbaspēku varētu ražot patronas, iespējams, kādam šķiet ģeniāla, taču, ja jāsaskaras ar operāciju zāles lampu, kurai 'tikai' jānomaina spuldzītes, izrādās ka arī tā ir bāzēta uz ģeniālas idejas - davaj, izmantosim Moskvič lukturus! Var tikai apbrīnot padomju inženieru ģenialitāti, universālo pieeju un kā-caur-dirsu ražošanas kvalitāti. Rūpnīcā droši vien pusi kontaktu alvas nozaga, tāpēc nevienai no spuldzēm tās nav gana, kontakti apdeg ka-vai-nu, un, protams, NEKO citu tur vietā iebāzt nevar. Brīnums, ka tādas spuldzes vispār vēl kaut kur var dabūt.

Labi, ka tā ir veterinārā klīnika.

Atgriežot preci uz apmaiņu, tiku pie led prožektora. Kas kopīgs polijā ražotiem ķīniešu led prožektoriem?
Tie trokšņo. Visi kā viens.

Enerģijas efektivitātes klase: A+
Trokšņu (dB) efektivitātes klase: joptvašmaš.

Citiem vārdiem sakot, iebūvētie strāvas pārveidotāji tajos mēslos rada traucējumus radiofrekvencēs un izplatīs savu sūdu visā mājas elektrotīklā, lai šņāktu ne tikai tuvējais rādžiņš, bet beigās arī tavas smadzenes.

/music: Batmetal - Murmaider, protams.

Izrādās, almigty_j ir EkoDraivists pēc definīcijas.

ņaņa-ņā,
ņaņa-ņā,

2000 a-Si solāro paneļu, hā
take one down, shove it around
1999 paneļu, ņā.

Karoč.
Amorfie. Tie, kas, kas kalkulatoros. Tie, kas ģenerē gandrīz to pašu jaudu arī mākoņainos apstākļos (lasīt - LV klimatā). Par relatīvi pusvelti. Būs jābrauc pašam notestēt.

FUCKSHITYEA!

Kopš vakardienas Sovnets pieejams arī mūsu mazajā ciematā. To pēc kolchoza direktora kuzbas iniciatīvas ievilka un uzstādīja vietējais amatierteātris: kolchoza traktoriķis katodstars, kolchoza slaucēja lenorad un lērums citu iesaistīto, pēc kolchoza dīkdieņa almighty_j jau līdzīgā manierē realizētā pilotprojekta.
Tiesa gan, kas ir pilotprojekts, neviens kolchozā tā arī nezina, jo tādi ļauno kapitālistu vārdi mūsu republikā nav cieņā.

Šovakar esmu uz viļņa.
Mikro-viļņa.
No turbund aizgūtā mikrene parādījusi vājo vietu - izblieztu augstsprieguma drošinātāju. Tik nez, vai kāds durtiņas bij' aizmirsis aizvērt, vecums vai nopietnāka problēma.


Kāpēc?
Tāpēc ka dārzeņdienās vislabākais ir nebāzt savu purnu ārā no mājas un kaut ko remontēt. Par vienu mehānisku dzīvību uz šīs planētas vairāk.

Tas neveiklais mirklis, kad 3D printera KITs maksā lētāk par jaunāko iPhone.

Nu, nevaru es nepalielīties. Nevaru! k?



/Also paldies kuzbas, turbund un Jetijam par kompāniju.

Tā kā lidojošie šķīvīši nekad nav eksistējuši, neeksistē un nevar eksistēt, un jebkurā gadījumā ir feiks, tad



spiest uz bildes, lai nokačātu video

TAS mirklis un tā sajūta, kad uzduries vecam KT940A tranzistora modelim, kuru joprojām ražo tieši tādu pašu kā 70tajos, tikai nu jau modernos virsmas montāžas korpusos un ar visu tehnisko datu lapu...

Baltkrievijā.

Neapšaubāmi - dienas ziņa ir Irbenes radioteleskopa RT-32 antenas nocelšana!! Aptuvenais svars - 70t!

VISASBILDESMAN!!!
KURIR?!?

Uz laiku laikiem man paliks prātā Floida Svīta (Floyd Sweet) papīrītis ar konceptu, ka viss ir manipulācijas ar laiku un telpu. Un nu arī NASA oficiāli izskatās, stūrē tai pašā virzienā.

Arī vecāki ir mans eksperiments. Reizēm. :) Un tikai tagad, pēc visiem šiem gadiem sāku tā pa īstam saprast, kādi viņi ir patiesībā.

Apmēram pirms mēneša izdrukāju 2 komplektus Beitsa redzes vingrinājumu. Nekas sarežģīts, četras lapas. Tikai atšķirība - Māte ņēmās pļurkstēt, ka jau visu zinot, redzi sabeigusi rakstot, lekcijas 2h garumā, nav laika, vārdu sakot...
Tēvs paķēra lapas un, tikpat kā neko nejautājis, ķērās pie lietas. Pēdējā laikā es tā kā ievēroju viņu mazāk staigājot ar brillēm, un - jā, izrādās, ir rezultāts! Varot lasīt no lapas precīzi kā Laila (Saša & Laila, to be exact), kas man to visu arī ieteica. Pagaidām vēl vajag labu apgaismojumu, bet šis ir precīzi tas efekts, ko es novēroju šiem abiem tajā stadijā.

Bet Mātei tikām joprojām "nav laika".
Tā ja.

You'll be an engineer, but you'll never be THIS good of an engineer.



No vienas puses - ārprātīgas šausmas par līdzekļiem, simtu, tūkstošu inženieru, strādnieku, konstruktoru pūliņiem masu iznīcināšanas ieroča radīšanā, kuru jeņķi esot dēvējuši par 'skalpeli' tā precizitātes dēļ, turklāt bāzētu analogajā tehnikā. Ar tiem resursiem FreeEN un alternatīvo enerģiju izpētes jomā viss būtu padarīts rīt līdz pusdienlaikam.
No otras puses - SAJŪSMA par to, kā atrisinātas inženiertehniskās problēmas!

1) Raķete neievietojas vagonā gabarītu dēļ. No problem! Pie vertikālās pacelšanas "negabarīta" detaļas sakrāmējas virsū.
2) Starta brīdī raķešdzinēja radītā vilkme rada 1.5x lielāku slodzi, nekā normatīvos paredzēts - sliedes, gulšņi un balasts neturēs slodzi. Risinājums - ar speciālu domkratu palīdzību novirzam slodzi uz blakus esošo vagonu riteņpāru asīm.
3) Raķetei paceļoties, visa izplūdes gāzu strūkla tiek virzīta tieši pretī vagonam. Risinājums - elegants, cik vien elegants tas var būt. Pie pacelšanās raķeti vispirms 'pamet' leņķī sāņus, un tikai tad ieslēdz galveno dzinēju.

aiziešu nošauties.

( Tā sajūta, kad atgriez dzīvē 25+ gadus šķūnītī gulējušu radiolampu. )

:)

Tak sitmannost, IR magnētiem sava fundamentālā rezonanses frekvence, atbilstoši tai arī (stāv)viļņa garums, kas, savukārt, nosaka to, kāds FIZISKI ir tas attālums, kurā magnēti sāks pievilkties / atgrūsties. Čalim ir taisnība.
Tāpat šīs frekvences ir atkarīgas no materiāla un batch'a, kas ir tāpat, kā ar LEDiem - skaitās, piemēram, warm white spektrs, bet precīzā krāsas temperatūra (viļņa garums) maķenīt mainās no partijas uz partiju. Nomainīšu radiatoru un rīt notestēšu visus pārējos magnētus, kas pie rokas.

We'll see.

( Es skatos uz šito un pirmā doma: bļe, pulkstenis )

un momentā atceros Antikiteras mehānismu

FUN!

Jā, nu - es domāju, ka labrīt, mhm. Jā.




[te nu viņš ir - mans mazulis. Pamatni nācās notīrīt no uzdedžiem, vecās krāsas un lakas, pārurbt caurumu spirta trauciņam, pēc tam par jaunu ietonēt, nolakot, saprast, ka nepatīk lakas spīdīgums, to visu par jaunu notīrīt, noslīpēt, pārlodēt ģeneratora gaismas diodi (sarkanā nepatika, ieliku zaļo, kas gan nav redzama, jo atrodas otrā pusē) un tad, nu, jā - te nu viņš i'].

/Music: Rise Against - Audience of One

Todien darbnīcā R. pabrīnījās, ka iespējams lodēt, divos pirkstos turot komponenti un ar trešo fīdot lodalvu. Tur nav nekā maģiska. Just skill. Kad mēs augām, gluži vienkārši nekā nebija. Nebija smalku kodināšanas 'akvāriju' ar sildītājiem un iebūvētiem termostatiem, nebija viltīgu turētāju ar palielināmajiem stikliem, nebija miniatūru skrūvspīlīšu spiesto plašu nostiprināšanai un grozīšanai pa asi 360 grādos. Nebija regulējamu lodēšanas staciju ar fēniem un temperatūras nolasīšanām no displeja. Nekā nebija. Protams, paaudze pirms mums teiks, ka atceras laikus, kad arī lodalva ar fluxi bija kaut kas 'WOOOOW!!!' un īstam radioļubiķeļam bija vienīgi vecs pajaļņiks, alvas bumba, sakausēta no pikucīšiem, kas iegūti no citām spiestajām platēm un kāds kancītis kolofonija.
Tomēr es joprojām par savu goda lietu uzskatu kodināšanas tanku konstruēt no piegrieztiem vecu logu stikliem un termostatu izgatavot no modificēta akvārija sildītāja, kurš pēc dakterēšanas spētu arī zivtiņas uzvārīt.

Sen nebiju ELFĀ bijis. Sen nebiju skatījies uz tiem plauktiem. Nedrīkst. Kā paskaties, tā siekala tek un saproti, ka iPhone ir SŪDS konkrētākais un patiesībā tu gribi tikai to vitrīnu. Un plauktus. Un noliktavu. Un vispār VISU. Ja es laupītu, es laupītu ELFU. Bez liekas domāšanas.

/Jetija spole.


es krietni iepalieku citu darbu dēļ. nu, fcuk, nu!

Izsakoties sissy vārdiem: Nu i sūdu! Lauzīšu!

Tā jau ir bezkaunība. Dienu pēc tam, kad pazūd iepriekš noskatītais signāla avots, parādās cits. Turklāt tāds, kuru ķer pat laptopša iebūvētā karte. Diemžēl, WPA2-PSK. :(
Nenāk ne prātā mest plinti krūmos! Pārāk tālu noiets, lai tagad grieztos atpakaļ. inSSIDer rāda burvīgu kopainu. Tagad tikai:

1)Atrast vājāko ķēdes posmu (švakāk aizsargāto tīklu).
2)Izrakt kādu no Aircrack supportētajām WLAN kartēm.
3)Pieslēgt aparatūru + antenu (Jetij, baidies. Tavs laptops ir laba kandidatūra).


Katra no šīm darbībām pati par sevi ir čelendžs, bet, galu galā - kāpēc ne. Tā būs arī vērtīga pieredze.

Tieši tā es to redzu nākotnē. Tā, kā bij' šodien - sabrauc visi četri, saspiežas mazajā laboratorijā un vienkārši metodiski, sistemātiski iet visam cauri. Idejas ārā nemet, vienkārši noliek plauktiņā, ja neko tālāk konkrētajā virzienā darīt nevar.
Līdztekus visam, procesā dzima arī ideja radīt sort-of vienotu online inventāra bāzi, kurā parādās, piemēram, ka ir tādi-un-tādi oscīši, signālu ģeneratori pieejami, magnēti, zobratu mehānismi and basically what have you.

Pašreizējais privāti publiskais Ķeceru jautājums - kas notiek, ja apvieno un sasinhronizē frekvencē un fāzē divus neatkarīgus, magnētiski atsaistītus signālus, no kuriem viens ir strāvas daļa, bet otrs - sprieguma daļa. Protams, pareizā topoloģija ir manā galvā un tiklīdz būs C-serdes, to arī provēsim.

/UPD. Ne sūda nebūs tik vienkārši! Signālam ta' sinusoidālam jābūt!

Būtu ārkārtīgi interesanti pabildēt cilvēku auras pārpildītā vilciena vagonā. Saspiestas, deformētas un nedabīgas.

Kā to vispār var nesajust. Kā var nesajust to, ka kāds svešs atrodas tavā biolaukā. Paiet vismaz 5-10 minūtes, līdz tā sajūta pāriet. Līdz lauks izliecas, pielāgojas un ieņem stāvokli, kurā tas ir noslēdzies ap tevi (apmēram kā pastāvīgā magnēta lauki). Kamēr tas nav noticis, ir tāda 'uzplēsta', 'vaļēja' sajūta. Nepatīkama. Nekomfortabla.

Kad Cibas lasīšana jau atkal liek murskulī sagriezties iekšām, glābiņš tiek meklēts turpat, kur vienmēr esmu slēpies.

Pārjaucu GEET reaktoru. . Viņdien pirmo reizi iedarbināju, vienlaikus atceroties savu nepatiku pret iekšdedzes dzinējiem... Tas laikam no tā, ka izpūtējam skaļi pļurkstot pie auss, smadzenes sāk vibrēt. Tā nu izpūtējs tagad ir novietots prom no vārstu puses, reaktora nūjiņa un pievadšļauciņas ir izžāvētas un, ja izdosies atrast lielāku burbuļatora burku, provēsim vēlreiz. Šoreiz jau ar dīzeļdegvielu un pēc tam atstrādātu motoreļļu, cepamo eļļu un, visbeidzot, ar ūdeni.

Jā, motors, kas darbojas ar ūdeni. Tieši tā.

Tātad. Vēl pirms viss šitais sākās, tika izlemts, ka jāoptimizē Teslas rezonatora (i.e. Teslas spoles) draiveris. Tas, kas bija redzams CFI, bija, kaut arī primitīvs, tomēr dramatiski neefektīvs un ne-fleksibls risinājums.
Noskaidrojās, ka šobrīd modernākie risinājumi nelielas un vidējas jaudas spolēm izmanto MOSFETus tilta (Full-Bridge jeb H-bridge) un pustilta slēgumā. Galvenais āķis visā tajā ir, ka tie tiek vadīti caur ferīta gredzena izolējošo transformatoru (vienu vai diviem), kas atdala signāla ģeneratora shēmu no paša MOSFETu tilta, kur jau ir dzīvībai bīstami spriegumi un strāvas. Tad nu es te ņēmos, lai uzbūvētu daudzmaz derīgu versiju, vadoties no šīs lapeles...

Brīnums uz testiem izskatās šāds:


Ar nepatīkamu pārsteigumu konstatēju, ka dzeltenie ferīta gredzeni, kādi atrodami kompju barokļos , nekam neder. Tie acīmredzot paredzēti krietni augstākām frekvencēm, tāpēc optimālākie ir pelēkie (Dievs, svētī "Svalku"!)

Analogais osciloskops tomēr rāda diezgan nepatīkamu bildi vēl uz šo brīdi:



Kā redzat, lai arī signāls atgādina smuku taisnstūri, pie ieslēgšanās un izslēgšanās tomēr ir pīķi, kuri pazūd, palielinot pretestību vai palielinot simulēto kapacitāti (tas ir, dzīvē liekot jaudīgākus tranzistorus galā). Es jau gan šito visu apcirpšu saskaņā ar vispārpieņemtajām metodēm, bet nu uzadīt daudzmaz derīgu ferīta trafiņu laikam tomēr būs izdevies. YAY. Tagad projektējam plati MOSFET tiltam un būvējam signālu ģeneratoru ar autmātisku pašregulēšanos uz rezonanses frekvences un manuāli regulējamu šo pašu opciju. Tariel, mēs nākam! :D

Beigu beigās tomēr uzliku to WindowZ 7. Čakarēšanās bija ilga un patiesībā tas sākās tā, ka vienai paziņai bija tikko iegādāts kompis ar Win7, kurš nemitīgi taisīja pekstiņus un darīja citas ēverģēlības. Tā radās izteikta nepatika pret šo izstrādājumu, līdz izdevās atrast problēmu cēloni - tā izrādījās build.7057 versija, jeb kaut kāds 'release candidate'!!!
Tad nu sev es viennozīmīgi meklēju tikai un vienīgi build.7600 jeb RTM (release-to-manufacture) versiju. Un tā no tiesas darbojas ELEGANTI!

Pats briesmīgākais Windows 7 x64 versijā nav ne izjātais Taskbar (kas patiesībā ir tīri ok), nedz jaunais Start Menu, nedz arī neciešamais Control Panel. To visu elementāri kompensē
1) ātrdarbība (jo verķis tiešām darbojas jūtami ātrāk)
2) enerģijas taupīšanas režīms (var jau būt, ka tas tikai dēļ tā, ka baterija ir jauna un es neko īpašu nedaru, taču dzelzis var griezties virs 4h (!!) bez uzlādes..

Taču PATS BRIESMĪGĀKAIS jaunā Microsoft veikuma 64 bitu versijā, ir IDIOTISKAIS 'Windows Driver Signing' (driver integrity check), kuru nevar izslēgt (nē, bcdedit /set loadopt... blā-blā-blā. nestrādā.)!!!!!!!! :@ :@ :@ Guess what!? Svarīgāko iekārtu - to pašu HANTEK DSO-2090 USB osciloskopu - uzinstalēt NAV IESPĒJAMS!!! 64bit draiveris, kas paredzēts Vistai, izrādās nederīgs. Nu, ko - vienkārši jāgaida uz ražotāju, lai uztaisa normālu, specifiski šai OS versijai paredzētu draiveri.

/UPD. Ok, draiveri dabūju! :) Tagad viss griežas!!!!! :)

Un, riskējot kļūt banāls, varu teikt, ka sava jēga šoppingam tomēr ir. Protams, ne jau kleitās, krelles & masu patēriņā/personības kultā, bet tomēr - zināmā mērā kaut kādu garīgu piepildījumu tas dod. Tad nu iepazīstieties. Viņu sauc Viktors (modelis VC2002) un viņš ir 0.2hz-2Mhz signālu ģenerators. Dzimtene - Ķīna (prrroootams!), Taivāna vai kaut kur tur pie šķībacainajiem.



Lai gan patiesībā viss nebūt nav tik spoži. Dusma aug augumā redzot, ka nav vairs PSRS industrijas. Nē, nepārprotiet, USSR bija jāizput, taču vēl līdz šai baltai dienai sajūtama savulaik ražotās tehnikas elpa - mēraparāti, kuri par spīti savam vecumam joprojām TEICAMI veic visas funkcijas un tikpat kā nav atrodami, kaut ar uguni meklē. Un tas viss republikā, kur reiz bija VEFs (šobrīd sadalīts kādos 6 zīmolos), Radiotehnika, Alfa, RER, Straume.. Un tās smalkās 'lietas', kas ir, ir pieejamas vien dažu pilsētu tehnisko augstskolu studentiem, interesentiem 'no malas' nav pieejams nekas. Rotaļu laukumi nav uzbūvēti.

Anyway. Tā pamazām tas viss man te vācas kopā. Skaidrs, ka nolupušajā dzīvoklī vietas kļūst aizvien mazāk un krāmu (parasta cilvēka skatījumā) - aizvien vairāk. Bet anyway. Vismaz mazajam laboratorijas darbgaldam būtu kādu dienu jāizskatās apmēram( ŠĀDI ). Tikai vispirms jātiek prom no šejienes.

Vakarnakt es atkal sapņoju vienu no tiem nomoda sapņiem.

Vai nav dīvaini - mēs spējam radīt putekļusūcējus, kas paši apbraukā un iztīra grīdu, izvairoties no šķēršļiem, mašīnas, kas izbrauc iepriekš pēc GPS maršruta nospraustas trases. Mēs spējam radīt Aibo un citus robotikas brīnumus, un pat sīči jau sāk ar līnijsekotāju robotiņu būvi.
Un tomēr - nevienam (nezkāpēc..?) nav ienācis prātā šo tehnoloģiju padarīt par kaut ko patiešām derīgu.

Iedomājieties, iznāk zemnieciņš no mājas, apsēžas uz soliņa, paņem savu Iphone un uzzīmē taisnstūrīti tikko kā palaistajā aplikācijā. Pārpīpē, padomā un ieraksta tajā 'burkāni'. Nospiež 'execute'. Un gandrīz vienlaicīgi no šķūnīša turpat blakām bez skaņas izbrauc motobloks un dodas uzart nupat iezīmēto teritoriju. Paņem augsnes paraugus, izanalizē sastāvu, minerālus, un datus vienlaikus nosūtot arī saimniekam. Ņem un uzjauc mēslojumu, pārrok teritoriju un iestrādā to augsnē. Pārslēdzas uz stādīšanas režīmu, no rezervuāriem ņemot izvēlētās kultūras sēklas, kuras ar tikai mašīnām raksturīgu pedantismu un precizitāti sastāda vadziņās. Dzelzim, protams, ir ieprogrammētas ūdens ņemšas vietas, taču tas mierīgi spēj atrast ūdens avotus arī pats...
Domāju, tālāk varu neturpināt. Mēs jau sen varētu audzēt paši sev pārtiku tikpat vienkārši, kā ielikt krāsaino veļu mazgāties 30C grādos. It's the same technology. Bet tā vietā mums ir smirdīgi, skaļi pukšķinoši benzīna motobloki. Nemaz jau nerunājot, ka labības laukus šitā varētu pļaut un graudus ievākt.


Nu, sanāks no manis Žils Verns vai nē? :D O_o

Nu, ko. Daudzmaz galā. Tagad man ir SE W800i dvēsele K750i ķermenī. Niice! ^-^ Vēl tik HPM-70 ausis jādabū!

Protams, NEIZSAKĀMI-MILZĪGI-LIELS-MEGAPALDIES pyro!!!! Pats jau zina, par ko. (Un kārtējie R.E.S.P.E.C.T. punkti & aliņš garantēts. =D )

P.S. Vienā brīdī pārcepot to verķi likās, ka būšu nokāvis. Bet nē tomēr. Dzīvs! ^-^

( tālāk )