Pilota memuāri.

Advancēta veļasmašīna jeb "you don't need to fear the machines"

Advancēta veļasmašīna jeb "you don't need to fear the machines"

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Vakarnakt es atkal sapņoju vienu no tiem nomoda sapņiem.

Vai nav dīvaini - mēs spējam radīt putekļusūcējus, kas paši apbraukā un iztīra grīdu, izvairoties no šķēršļiem, mašīnas, kas izbrauc iepriekš pēc GPS maršruta nospraustas trases. Mēs spējam radīt Aibo un citus robotikas brīnumus, un pat sīči jau sāk ar līnijsekotāju robotiņu būvi.
Un tomēr - nevienam (nezkāpēc..?) nav ienācis prātā šo tehnoloģiju padarīt par kaut ko patiešām derīgu.

Iedomājieties, iznāk zemnieciņš no mājas, apsēžas uz soliņa, paņem savu Iphone un uzzīmē taisnstūrīti tikko kā palaistajā aplikācijā. Pārpīpē, padomā un ieraksta tajā 'burkāni'. Nospiež 'execute'. Un gandrīz vienlaicīgi no šķūnīša turpat blakām bez skaņas izbrauc motobloks un dodas uzart nupat iezīmēto teritoriju. Paņem augsnes paraugus, izanalizē sastāvu, minerālus, un datus vienlaikus nosūtot arī saimniekam. Ņem un uzjauc mēslojumu, pārrok teritoriju un iestrādā to augsnē. Pārslēdzas uz stādīšanas režīmu, no rezervuāriem ņemot izvēlētās kultūras sēklas, kuras ar tikai mašīnām raksturīgu pedantismu un precizitāti sastāda vadziņās. Dzelzim, protams, ir ieprogrammētas ūdens ņemšas vietas, taču tas mierīgi spēj atrast ūdens avotus arī pats...
Domāju, tālāk varu neturpināt. Mēs jau sen varētu audzēt paši sev pārtiku tikpat vienkārši, kā ielikt krāsaino veļu mazgāties 30C grādos. It's the same technology. Bet tā vietā mums ir smirdīgi, skaļi pukšķinoši benzīna motobloki. Nemaz jau nerunājot, ka labības laukus šitā varētu pļaut un graudus ievākt.


Nu, sanāks no manis Žils Verns vai nē? :D O_o
  • ehh... kaut kā mierīgi ap sirdi paliek, zinot, ka tādi spečuki kā Tu par to domā. :) it īpaši tāpēc, ka nemaz nešaubos, ka Tu spētu šīs idejas ieviest dzīvē.
  • Feina ideja. Man vienmēr ir licies, ka dzīvošanai laukos nav jābūt vergošanai no rīt līdz vakaram. Šis piemērs vienkārši burvīgi uzskatāmi to pierāda. ^_^
  • Tas ir nenormāli sarežģīti - reālā laikā analizēt apkārtējo vidi un jēdzīgi reaģēt, piemēram, uz govi, kas nevietā vazājas (vispār, knapi ir iemācījušies atšķirt objektus no backgrounda, kur nu vēl noteikt objekta sugu un tā paredzamo rīcības modeli). Progress ir, bet īpaši tālāk par šādiem pagaidām nav tikuši.
    Kad putekļusūcējs sapišas savos algoritmos un dauzās pret sienu vai nolido no kāpnēm, tad visiem par to pajāt. Ja pāris tonnu smaga mašīna sāk haotiski uzvesties, tad gan ir ziepes.
    • :PP

      Nav jāanalizē apkārtējā vide reālajā laikā - tikai reljefs, un tas notiek pēc satelīta datiem vai iepriekš izveidotas topenes. Ņemot vērā, ka es atceros vienu no tiem japāņu brīnumiem - fočuku, kas spēja atpazīt smaidus cilvēku sejās un pašas sejas, tad atpazīt govi no cilvēka vai elektrolīnijas staba, piedod, ir vieglāk kā 2 pirkstus apčurāt.
      Tāpat elementāri var iestrādāt drošības mehānismus tāda automatizēta labības pļāvēja apturēšanai (i.e. 'nospied sarkano podziņu'). Neviena no šīm problēmām nav īsti nopietni ņemama, salīdzinot ar šobrīd komerciālos un eksperimentālos nolūkos izgatavotajām iekārtām. Es ticu, ka varētu pat nezāļu ravēšanu nodrošināt!!

      Btw, [info]barvins, Tu zini, ka Mārupes siltumnīcās hidroponiski audzētos tomātus un gurķus uzrauga datorprogramma, kas čeko barības šķīduma minerālvielu sastāvu, slēgā lampas iekšā ārā un regulē ventilēšanu? And it's happening RIGHT NOW right at this point in time! :PP
      • Re: :PP

        Uzraudzīt minerālvielu sastāvu ir vienkārši - pāris sensori un maza programmiņa. Atpazīt sejas ir par kārtu sarežģītāk, kaut arī ir iespējams un, šķiet, amīšiem lidostās jau vajadzētu būt sistēmām, kas novērošanas kameru attēlos mēģina atpazīt melnajā sarakstā ieliktos ģīmjus.
        Bet zemē guļošs cilvēks, vienalga, ir vai nav viņam seja redzama, priekš datorsistēmas pagaidām nav atšķirams no baļķa vai pērnā gada lapu čupas (kaut, infrasarkanajā spektrā cilvēkus vajadzētu varēt diezgan viegli atšķirt, jo tie parasti ir karstāki par apkārtējo vidi, izņemot gadījumus, kad ir tērpušies ziemas mēteļos un nerāda sejas).
        Es domāju, ka mierīgi varētu uztaisīt automatizētu zemes apstrādes traktoru, kas vadās pēc satelītiem un pats čolē apkārt, bet neviens neriskēs to palaist pilnīgi savā vaļā. Nožogotā teritorijā gan varētu, pieņemot, ka vietējos sīčus var pārliecināt nelīst spēlēties žoga otrā pusē. Nu, patreizējie rūpnieciskie roboti arī ir bīstami, bet tie darbojas slēgtās rūpnīcas teritorijās, ķipa četrās sienās, un tiem tuvumā pārsvarā apgrozās cilvēki, kas zina, ko dara. Tas nav tas pats, kas būtu, ja zemnieki klajā laukā palaistu automātisku iekārtu, kas pēc gabarītiem atgādina tanku.
        • Re: :PP

          Tu pārāk satraucies par to, kas varētu būt. Ja veļasmašīnā ieliksi kaķi uz skalošanu, rezultāts būs tāds, kāds tas būs. 'Iemācīt' mehānismu atpazīt dzīvas būtnes nav nekādu problēmu - ne tikai pēc infrasarkanā spektra. Var arī pēc krāsām, apveidiem, formām. Mēs tak esam nejēdzīgi tālu tajā jomā.
          Un kolīdz šāds objekts ir tuvāk par noteikto robežu, apturēt programmas izpildi jebkurā ciklā (pie reizes izvairīsies no iebraukšanas ugunskurā :D).

          Tos pašus piesardzības pasākumus mēs cenšamies veikt arī šodien, sīkajiem kartupeļu talkās (ja zini, kas tās tādas.. :D :P) neļaujot skriet traktoram priekšā vai vilkt ārā kartupeļus no 'kratekļa'..
          • Re: :PP

            Pēc krāsām, apveidiem un formām - cilvēki ģērbjas visdažādākajās krāsās, apveidi mainās atkarībā no tā, no kuras puses skatās un vai cilvēks stāv, sēž, guļ vai brauc ar motociklu vai invalīdu ratiņiem, vai ir paslēpies aiz stūra un izbāzis vispārējai apskatei tikai vienu kāju - neticu, ka kāds algoritms māk attēlā atpazīt cilvēku, izņemot triviālos gadījumus, kad cilvēks stāv, skatās tieši kamerā, un tam aiz muguras ir balts fons.
            Noteikt attālumu pēc vienas bildes - šaubos, vai patreiz to vispār kāds algoritms spēj - ja ir divas kameras blakus, tad gan var noteikt attālumu pēc atšķirībām abu kameru attēlos, bet precizitāte vēl pieklibo. Tās autonomās mašīnas, uz kurām ielinkoju, šķiet noteica attālumu ar kaut kādiem radariem vai lāzeriem. Anyway, lai tas daudzmaz droši strādātu, jākombinē kopā visas pieejas, un protams vēl ir problēma, ka ir vajadzīga diezgan liela datoru jauda, lai tos datus paspētu izanalizēt pirms sadursmes, kas atkal nozīmē papildus kilogramus, kas jāvadā līdzi, papildus elektrības patēriņu un papildus izmaksas.
            Nē, nu skaidrs, ka jau tagad var iebūvēt n-tos drošības mehānismus, bet šaubos vai pietiekami, lai iztiktu bez cilvēka, kas skatās, kas notiek un ir gatavs jebkurā brīdī nospiest sarkano podziņu.
            • Re: :PP

              Nē, nu tur jau tā doma - cilvēks to procesu PIESKATA. Sēž uz tā paša soliņa un bakstās pa to pašu iPhone, pa brīdim pametot aci, ko tā skrūvju čupa tur dara. :D Vnk procesoru jaudas mums ir vairāk nekā pietiekamas (8 kodolu Xeon'u esi redzējis?), gan materiāli, gan zināšanas, gan viss. Tikpat labi tas robots pats varētu norobežot sev teritoriju un tā tālāk.

              But that's not the point. Kā parasti, mani aizdomīgu dara fakts, ka nav pat īstu iestrādņu šajā (un citos) cilvēcei KARDINĀLI svarīgos laukos. Kopš pašiem primsākumiem (ja var ticēt meinstrīma vēsturei), cilvēce vienmēr cīnījusies par izdzīvošanu, vai nav tā kā pienācis laiks BEIGT šo ciklu?
              • Re: :PP

                Kaut kādas iestrādes jau ir, piemēram, kaut kur lasīju, ka džeki tagad vadot kombainus pēc GPS datiem - normāli vadītājs nevar īsti redzēt, kas notiek pļaujamā ruļļa galā, tāpēc brauc tā, ka kāds metrs pļaujamā ruļļa atrodas jau nopļautā teritorijā un darbojas pa tukšo - ar GPSu šie varot precīzāk noteikt trajektoriju, pa kuru jābrauc, tāpēc varot nopļaut lauku ar mazāk piegājieniem.
                Tobiš, sanāk, ka to tehnoloģiju liek klāt pa maziem gabaliņiem, nevis ar lēcienu - un tas ir arī saprotams - izstrādāt kaut ko kardināli jaunu nozīmē lielas izmaksas un lielu risku neatpelnīt ieguldītos līdzekļus/laiku.
                • Re: :PP

                  Pakāpeniskums ir redzams jau pat ar aizvērtām acīm - pa visām vīlēm spiežas ārā. Teju visā elektronikas industrijā viss virzās aizdomīgi 'lēni', kādreiz tas gliemeža temps bija vēl pamanāmāks. Gan barokļos, gan procesoru arhitektūrā, displejos, mikročipos, VISUR. FTW. Un, protams, ir skaidri zināms, kas pie vainas.
                  Es tikai brīnos, cik maz laika vajadzēja, līdz man tas noriebās.
      • Re: :PP

        P.S. Pirms pāris gadiem paviesojos vienā smilšpapīra ražošanas rūpnīcā Somijā - tur bija liels angārs, kurā izvietoti milzīgi stendi, no kuriem nāca ārā lieli gatavā smilšpapīra ruļļi. Mazi elektromobiļi automātiski braukāja apkārt, savāca gatavos ruļļus un veda uz noliktavu. Tās mašīnas brauca tikai pa līnijām, kas uzzīmētas uz grīdas, cilvēki zināja, ka no tām trasēm ir jāizvairās, tās mašīnas nebrauca diez ko ātri un pie sadursmes apstājās, nevis mēģināja braukt tālāk. Bet tomēr diezgan baisi palika paskatoties uz to mašīnīšu priekšgaliem - katra no tām bija cietusi vismaz vienā sadursmē. Bail iedomāties, kas būtu, ja tās mašīnītes būtu divreiz smagākas vai brauktu divreiz ātrāk.
        • Re: :PP

          Nūū, vec - tagad līnijsekotājus jau katrā robotikas pulciņā māca būvēt, tas tiešām ir relatīvi vienkārši. Padomājies, kādas iestrādnes ir speciem robotikas jomā.
          Es pat pieļauju, ka tās buktītes radušās cilvēku neuzmanības dēļ, nevis mašīnu pieļauto kļūdu dēļ.
Powered by Sviesta Ciba