Pilota memuāri.

bvā, pēc trim stundām jau jāceļas, lai ripotu uz viļņu. (ja kāds vēlas, droši var pievienoties.)
šodien kaut kā biju cerējis atgriezties no darba laicīgi, bet kā nu gadījies, kā ne, esmu mājās vien kādas pārdesmit minūtes.

vispār izskatās, ka šodien noliku galvu uz bluķa - piekritu doties uz franciju.
laikam jau laicīgi jāsāk mazgāt kaudzi ar darba drēbēm, kā arī jāvelk ārā visi vasaras ietērpi.

p.s. ak, kaimiņi, lai miegs jums stāv klāt, kad panckas sāks centēties.

Mana gardēnija vēl dzīva un smaržo kā traka!

Lasu (drīzāk pārlapoju) grāmatu "Koraļļu Pils" par Edvardu Liedskalniņu un konstatēju, ka visiem toč nevajag dot grāmatas rakstīt. :D Autors gan pats jau ievadā norāda, ka grāmatā būšot daudz "iespējams" un "nav zināms" (patiesībā viss grāmatas sākums sastāv no tekstiem "varbūt Eds tur uzzināja par šito", "varbūt Eds šeit pirmoreiz saskārās ar to"), bet nu tomēr.. Ja grāmata ir par Ed.L., tad kāda vella pēc pirmās ~ septiņas nodaļas ir ieturētas sekojošā stilā:
"Nav zināms, ko Edvards Liedskalniņš meklēja Oregonā.
Varbūt viņš tur uzturējās tādēļ, ka tieši Oregonā dzīvoja slavenais pasaules revolūcijas iedvesmotājs Džons Rīds.
[Tālāk seko četras lappuses par Džonu Rīdu un citiem revoluconāriem.]"
I mean - really?

Man te pie darba tieši aiz loga nelielajā zāles pleķītī starp šo iestādījumu un ielu ir sācis pilnībā pašorganizēties kaut kāds vietējais tirgus placis. Sākumā tā bija viena sieviete, kura laiku pa laikam tur nāca tirgot no Lietuvas tirgus atvestas zeķes, apakšbikses un legingus. Viņa te bija jau rudenī, taču tagad viņai ir pievienojusies vēl viena cītīga tirgotāja - arī ar zeķēm un apenēm, un vēl kaut kādām sintētiskām, puķainām blūzēm. Tad pirmā sieviete pazuda. Bet daba (un tirgus) jau nemīl tukšumu, un tagad te ir viss - ne tikai puķaino kreklu tante, bet arī tante ar lociņiem un dillēm un divas trīs tantes ar maijpuķīšu pušķiem (viena no viņām (vispār jau visas) šeit ir vismaz no desmitiem rītā, turklāt viņai līdzi ir aptuveni gadu vecs bērns, kurš visu dienu sēž ratiņos - saulē!). Vēl te, parasti gan rīta pusē, mēdz būt pāris vietējie makšķernieki, kuri nāk notirgot tepat Juglas ezerā saķerto lomu. Ā, vēl ir tante ar puķēm podiņos (viņu gan es te redzu pirmo reizi) un vīrs ar kūpinātām zivīm.
Un, lai šis tirgus patiešām būtu īsts tirgus, tad šeit ir sākuši apgrozīties arī vietējie bezdarbnieki un figviņzin-kādu-darbu-veicēji - cilvēki, kuriem dienas ir brīvas un laiks atļauj stāvēt ēnā pie mana darba logiem un pļāpāt. Reizēm viņi ienāk kafejnīcā iedzert kādu glāzīti. Reizēm viņi pīpē tieši pie mūsu atvērtajām durvīm.
Viņiem te ir pašiem sava komūna. No rīta līdz vakaram.

Ja tirgus ir rajona sirds, tad šim rajonam tā ir tik liela, ka pāri ielai esošajā oficiālajā tirgus laukumā (patiesībā pat divos) tai ir kļuvis par šauru. :)

"Jūsu kontaktus ieguvām no interneta vides. Ja kāda iemesla dēļ šī informācija nav Jums saistoša, jau iepriekš atvainojamies. Ja turpmāk nevēlieties saņemt informāciju, lūgums atsūtīt e-pastu. Paldies par sapratni."

Paldies, es labāk nospiedīšu podziņu "mēstule".

Hell yeah! 1. decembrī uz "Jaunu Mēnesi"!! :)

Neticēju, ka izdosies viņus visus vecajā sastāvā vēl kopā dzirdēt vecās dziesmas spēlējam. :) Šī grupa tomēr ir viena no tām, kas varētu veidot manas dzīves skaņu celiņu. Manas dzīves fona mūzika. Un atkal kopā uz skatuves! Yay! :)

Ārā karsts. Iekšā patīkami vēss.
Ēst. Peldēt. Tenisu šai karstumā nē. To rīt 9:00.

Aizgājušais laiks.
Nebija ar sajūsmu, nebija ar vienaldzību. Izpeldēju pa vidu.
( palikušais )

Zibeņo, bet no lietus pagaidām ne vēsts. Man TĀ patīk Maijs! :)

15 minūtes vēlāk: LĪST!! :) :)

"Starp trešo un ceturto stāvu kāpņu laukumiņā pie loga, satinies guļammaisā, Gustavs domāja, vai satumsis ir no tā, ka jau nakts, vai no pieaugu šo noslēpumiem, kurus viņi nespēj vai neprot atrisināt, ka varbūt tikai tādēļ pasaulē ir nakts un tumsa."

sestdien nobraucu savu pirmo velomaratonu. pirms starta vienubrīd likās, ka ar savu mtb tanku ne tur esmu nokļuvusi - visapkārt pūciņvieglie šosejnieki ar zīmuļa platuma riepiņām, krosa pedāļiem un ragainām stūrēm, braucēji nopietnām sejām un gludi skūtām kājām...
pa vidu tomēr bija arī draugi mtb entuziasti, tā ka vientuļi nejutos.
diezgan nokaitināja stumdīšanās pirms starta, kad visu satiksmi bloķēja "ģimenes brauciena" dalībnieki, kuriem starts bija paredzēts 10 minūtes pēc mūsējā, bet
starts tika dots, simtiem velosipēdu milzu masa sakustējās, ieskrējās un turpmākās divas stundas ausīs zumēja maiga riepu dūkšana pret asfaltu, braucēju elpas vilcieni un vējš ausīs.
diezgan ātri sapratu, ka nepārtraukta mīšanās pret vēju cēlā vienatnē ir lieka spēku tērēšana un, kad mēle bija pār plecu, ik pa laikam iesēdos astē kādam bariņam, kura aizvējā braucot atvilku elpu un minu tālāk.
par to, ka arī šosejas velomaratons ir ekstrēms pasākums, pārliecinājos, kad ieraudzīju, kā viņi krīt, ar 40 km/h aizšļūc pa asfaltu un vairāki citi vienam kritušajam gāžas pāri. viens norakstījās lielā barā man tieši priekšā pāris metru attālumā. strauji sabremzējos, iebraucu pļavā un savādā kārtā man pat izdevās izvairīties no masu sadursmes. kādi pieci citi braucēji gan palika turpat, sacēluši putekļu mākoni. nobrāzumi pēc tam daudziem bija diezgan briesmīgi.

uz šosejas velosipēdu fona stunda un 52 minūtes, ko veltīju 60 km distancei, izskatās diezgan čābīgi, bet teikšu, kā ir - es nezināju, ka ar savu mtb riteni varu tā dragāt. :) parasti pat uz Jelgavu 50 km knapi iekļaujos divās stundās.

un sajūta pēc tam vienkārši fantastiska.
Japiņa Tele2 velomaratonā vai nu jānopērk speciālie šorti ar dibenpolsteri un jābrauc 80 km, vai arī jāsaudzē sēžamais un jāmin krosiņā 32nieks.
un vispār. gribu uz mtb velomaratonu pa mežu.

"Loyalty is a tool to get people to do things they don't wanna do."

"Enduring pain for someone you care about. Isn’t that what life is?"

– House M.D.

(Un ej nu saproti, kurā no šīm frāzēm ir vairāk taisnības.)

Velns parāvis! Nupat sapratu, ka žēl šķirties no dažām klasēs - no 9b, 10a un 11a. Esam saraduši un labi sadzīvojuši šos 2 gadus. Šo klašu pārstāvji tiešām ir forši un gudri jaunieši! Tie ir jauni cilvēki, kurus nekaunoties jau tagad varu novēlēt jebkurai augstskolai un jebkuram darba devējam.
Par visām klasēm uun visiem skolniekiem tā teikt nevaru. Šīs klases un vēl 7b "mīļuma topā" ieņem vadošās vietas. Tā nu tas ir. Skolotāji arī tikai cilvēki ar jūtām un emocijām. Citi patīk vairāk, citi mazāk.


Es ceru, ka arī es viņiem kādu stīgu aizķēru.


No pārējiem gan nav žēl škirties. Ni, ni.

Everybody wants your time.

Dienzgan interesanta variācija par Potertēmu - "Harry Potter And The Methods Of Rationality", he.
Vispār diezgan pat asprātīgi, kad ielasās. :)

( nelielam ieskatam (komiskajā, ne racionālajā) :) )

Man patīk.
Ja neatradu šo: "tagad izdomāt desmit blēņu stāstus!"
Tad vismaz: http://youtu.be/64COePnfon0 Par kārtību.

Pēdējā laikā ik pa brīdim sanāk saskarties ar apgalvojumiem par cilvēka veselību vai diētu, kas gluži neatbilst kanoniskajām bioloģijas patiesībām.

Ir ļaudis, kas apgalvo, ka vīrusi neeksistē un tas, kas ir redzams šūnās, kas slimo ar vīrusu saslimšanām, ir vienkārši sārņi no nepareizas barības. ( Linkijs , protams, aizraujošs, bet tendenci parāda)
Tāpat arī tikko izdotā ZvaigznesABC grāmata par skābo un sārmaino ēdienu ( linkijs )
Šī raksta komentāros bija šis burvīgais eksemplārs
"Grāmata nav slikta. Turu tagad rokās. Ir radikāli jāmaina ēšanas paradumi ... to var darīt, bet tas prasa megapiepūli mūsu apstākļos. Var šo to pasmelties un atteikties no saldētas pārtikas, saldinātiem dzērieniem u.tml. par augļiem man arī bija pārsteigums - bet tiešām, ja atstājam banānu uz galda uz vairākām dienām - TAS SAPŪST. tas pats notiek arī vēderā."

Mani izbrīnīja vairākas lietas - kāpēc visi zinātnieki, kas nodarbojas ar smalkām lietām, tiek saukti par mikrobiologiem. Cien. Juris Šteinbergs ik pa brīdim par to iesmīkņā, jo viņu bieži tā sauc. Tas pats R. Jangs arī rakstā nosaukts par mikrobiologu, lai gan aplūkojot viņa izglītību, tur dominē attālinātajā apmācībā apgūti kursi par uztura zinātni un bioķīmiju. Un vienīgais kur viņš izmanto mikroskopu ir asins analīzes.

Bet vēl vairāk mani ieinteresēja kādēļ visu šo cilvēku pārliecības man atsit pašrašanās teorijas un no kurienes tam visam "aug kājas".

Tad lūk, izrādās, ka 19. gadsimta beigās, 20. sākumā bija divas konkurējošas teorijas -
viena, kuras pazīstamākie aiztāvji bija L. Pastērs un kas rezultējās Koha postulātos (ja saslimšanu izraisa mikroorganisms, to jebkurā slimības stadijā var izdalīt no organisma un ar iegūto tīrkultūru var inficēt tālākos organismus), arī tika pieņemta par vadošo teoriju un no tās tālāk tika attīstiīta medicīna un mācību grāmatas

un otra, ka mikroorganismi var ieņemt dažādas formas, dažreiz pat pazust vispār un tie tiek sintezēti organismā nelabvēlīgu apstākļu ietekmē, no jebkurā organismā esošiem enzīmiem mikozīmiem. (Pazīstamākie pārstāvji Antoine Béchamp, Günther Enderlein un Albert Calmette)

Turpat man liekas ir arī ir kāda cibiņa nesen stāstītais stāsts par Oscilococciniumu. Kur franču ārsts redzēja oscilējošas baktērijas, kas spēja augt lielākas, sarauties un pazust pavisam. Pie tam šīs baktērijas viņš redzēja paraugos no cilvēkiem, kas slimoja ar dažādām slimībām. Zīmīgi, ka neviens cits šādas baktērijas nenovēroja. Lai pasargātu cilvēci no ligām tika izveidots medikaments, kas satur homeopātiskās devās atšķaidītas zosu aknas, kurās arī tās oscilējošās bakčas varēja redzēt.

Es domāju, ka vīri no 19. gadsimta būtu priecīgi, ka viņu teorijas atkal tiek atzītas un celtas saulītē.

( apakšā aptauja, kas nenes pilnīgi nekādu intelektuālo slodzi )

Šķiet, viss beigsies tā īsti nemaz nesācies. Bet es baigi ticēju, es baigi gribēju. Neko, gadās arī tā. Kārtējais rūdījums, kārtējā kārta, kas uzaug.


Man vajag kādu labu vēsti, kādu priecīgu notikumu, lai vismaz uz brīdi liktos, ka šis gads rit pa pareizām sliedēm.

Nu, lūk, saņēmu asins ainas rezultātus. Viss normās. Tikai RDW -Er. sadalījums pavisam nedaudz pazemināts - 11,1 (norma 11,5 - 15,5 %), bet limfocītu skaits (19,6) tuvu minimālajam (18 - 42 %).
Bet kas vispār ir RDW -Er. sadalījums?

Forši. Kaimiņi nupat mums nopludināja visu koridoru, bļa.

Griestos tagad ir eleganta, slapja plaisa, vienai sienai tapetes izsaka spēcīgu vēlmi lobīties nost. Un ūdenim izdevās notecēt arī tualetē pa to vietu, kur griestos nāk ārā lampas vadi, šādi radot arī aizdomīgu deguma aromātu telpā. Es gan ceru, ka tas nav no vadiem, bet no samirkušās, karstās spuldzītes paceptā krāsojuma, jo viņa tomēr ir tonēta.

Pirkt apavus ar plānu zoli ir neprāts. Rudenī nopirku kedas un tās neizturēja visu rudeni, bet pavasarī nopirku auduma apavus ar plānu zoli un izskatās, ka tā jau atkal dalās uz pusēm. Labi vismaz, ka tie sūdi nemaksā pārāk dārgi. Turpmāk pikršu skeiteru apavus.

Ja neko nedaru, tad vismaz te ie.. .
Lai gan viss ir aizvēries.
( Līvi saknes `zāģē` )

OMG!! Kā Jums liekas, kāda ir nākamā grāmata, kuru man VAJAG?

Lūk, šodien tik attapos, ka šogad atkal jau tāds atskaites un cerams arī atspēriena punkts manā dzīvē. Vēl viens neliels, bet svarīgs posms būs noslēdzies. Ko tālāk?

viņi lika mums raudāt. :)

Hell Yeah! (rock)

Bļin, sen nebijusi sajūta - pohas. Un tas tikai no diviem aliem un ļoti nedaudz vīna.

Ripinoties pāri Vanšu tiltam, redzēju vīriņu ar maiku, kur virsū raktīts I SIRDS fitness
tas fitness bija labi saskatāms, jo bija izvirzīts vismaz 30 cm uz priekšu no pārējā ķermeņa
ar vēdera palīdzību.

400 miljonus gadu atpakaļ.. 

Šodien dabūju atteikties no brauciena kāda 8 dienas ilga projekta ietvaros uz Lietuvu. Sūdīgi :/ 

gribētos parunāties, bet kad.
pirms rīga un igaunija, tagad uz tenisu, tad lauki.
sapņos rādās nabagi.

Nu jau kādu stundu esmu atkal skaidrā. Lai man piedod Māte par neapciemojumu, bet tagad, kad beidzot izpagulēts, jāsāk lasīt mega garie teksti augstskolai.

..

Vakar kursabiedrs pateica, ka es vienmēr - neatkarīgi no tā, ko daru un kur atrodos - izskatoties abdolbījusies. Allažiņ spīdīgas acis, vijīgas kustības un pārsvarā daudz smaida. Ko tādu es dzirdu pirmo reizi! Izskatoties es nudien tā, ka visu laiku kaut ko lietotu. Viņaprāt, tā esot mana pati jaukākā īpašība :)

Man tagad ir ( gardēnija  ) , tikai vēl neziedoša. 1,49 Ls rimčikā (super netiņā laikam bija par 1 ls, bet māju tuvumā tādas bodes nav). Cerams, ka pagūs izplaukt, pirms es to nomērdēšu.
Dārzā man viss vairāk vai mazāk padodas un aug, bet mājās manas nevērības dēļ nīkuļo un pamazām nobeidzas.

Es tikko izdomāju, ka es miršu ar laimīgām beigām, cik vien tas būs iespējams, tāpat kā masāža var būt ar laimīgām beigām.

Padomāt?
Prioritātes.
( Šūpojies līdz` )