Te neredzamie elektroni ietriecas luminoforā un kļūst redzami pāris skatītājiem.

About Recent Entries

TCHERNOBYL-HARRISBURG-SELLAFIELD-FUKUSHIMAJul. 20th, 2014 @ 12:29 pm
Hah, nu ir viens ķeksis dzīvē izdarāmo lietu sarakstā vēl pievelkams klāt. Kraftwerks redzēts dzīvajā. Manuprāt, koncerts bija sanācis ļoti labi, tika spēlēti labākie skaņudarbi no visa Kraftwerk pastāvēšanas laika. Un lielākais prieks bija par "The Robots", "Das Model" un, protams, "Radioactivity". Kā reiz [info]kuzbas teica, ka nu jau viņi var arī Fukušimu minēt "Radioactivity" sākumā. Un, haha, jā, tā arī notika! 3D projekcijas bija kas neredzēti episks. It īpaši tas brīdis, kad "Space lab" laikā likās, ka no ekrāna pūlī ielido kosmosa kuģis.


Par pašu festivālu. lai vai kā daži par to smietos kā par overpriced hipsteru festivālu, tomēr tajā tik tiešām bija jauka un pozitīva atmosfēra. Plaša teritorija mežā pie jūras, daudz jauku cilvēku, garšīgs ēdiens un, protams, mūzika. Krievu valodu atceros dzirdējis vien trīs reizes - vienreiz pūlī, vienreiz "Bērnu rīts" uzstāšanās laikā no plates un vēl vienu reizi, protams, Kraftwerka robotos.

Negaidītā ekskursija.Jul. 11th, 2014 @ 09:17 pm
Sadomājām te ar vienu domubiedru aizbraukt līdz Radio Merkurs raidītāja antenām. Nu, tur pastaigāt apkārt gar sētu, pamēģināt detektorutvērēju, uztaisīt kādu bildi un doties mājup. Piebraucam pie vietas X, kurā vēl aizvien ir tās pašas antenas, kuras no bērnības atceros garāmbraucot. Tur pat pie sētas gar ēku staigā kāds onkulis, kurš mums sāka jautāt kur tad mēs staigājamies. Neko, sākām stāstīt, ka meklējam kur ir Merkura antenas, gribējām paskatīties, uzzināt ko jaunu. Vārdu pa vārdam izrādījās, ka šajā teritorijā esot radioamatieru biedrība "Imanta", ka šajās brīvdienās te pat notikšot sakaru sacensības, kuru citi dalībnieki varētu būt no visas pasaules. Bet nu tā īpaši draudzīgs tas onka nebija. Kad gribējām jau doties tālāk gar sētu, parādījās vēl viens onkulis, kuram pirmais pateica, ka, redz, jaunieši par Merkuru interesējas. Viens no viņa pirmajiem jautājumiem mums - "Vai raidītājus arī gribiet apskatīt?" Vai tad mums divreiz jāprasa?
Tā nu sākās negaidītā ekskursija. Kā izrādījās, raidītājs atrodas teritorijā, kura agrāk ir bijusi kā viens no Padomju laika jūras navigācijas sistēmas raidītāju punktiem. Sistēmas princips pamatā ir līdzīgs kā GPS, tikai satelītu vietā tiek izmantotas zames raidītāju stacijas. Tuvākās divas stacijas ir bijušas Tallinā un Kaļiņingradā, Rīgas stacija ir bijusi galvenā starp šīm un devusi korekcijas signālus pārējām. Teritorija ir interesanta arī ar to, ka visā tās pāris hektāru platībā ir ierakts vara siets, kurš strādā kā elektrisks pretsvars antenām. Agrāk teritorijā ir bijuši četri antenu masti, starp kuriem ir bijusi novilkta navigācijas sistēmas antena, bet laika gaitā divi ir noņemti un nu starp atlikušajiem diviem ir novilkta Merkuru raidošā antena. Kā izrādās šī antena ir paša Jura Lapinska taisīta no diviem paralēliem trolejbusa vadiem un tai signāls no fīdera tiek pievadīts pa divem lokaniem zemējuma vadiem. Cilvēks, kurš mums tur visu rādīja, teica, ka nu ne viss te ir pareizi uztaisīts, bet tas strādā un neviens to neaiztiek. Uz paša antenas pievada ir maza neona gaismiņa, kuru tumsā var redzēt spīdot. Iesākumā Merkurs esot raidījis no Ulbrokas raiostacijas romba formas antenas, kuru uzspridzināja 2010. gadā. Cilvēks vēl pastāstīja daudz interesantas lietas, viena no interesantākajām bija iepriekš minētās jūras navigācijas sistēmas indikācijas bloks. Protams, tajā laikā (50 - 80. gadi) nebija plaši pieejamas skaitļošanas sistēmas, kuras spētu no uztvertajiem signāliem parādīt precīzu atrašanās vietu, tā dēļ to darīja cilvēks. Uz indikatora ir trīs "pulksteņi", katram ir sava "krāsa". Nolsaot katras "krāsas" vērtību, cilvēks skatās speciālā kartē ar katras krāsas lokiem un pēc to vērtību krustošanās vietām uzzina savu atrašanās vietu. Sarežģīti, bet tas strādāja!
Minētais navigācijas indikators ПИРС-1М. Katra pulksteņa vidū ir tam atbilstošās krāsas punkts.


It kā nofočēju arī Merkura raidītāju, bet tas lai paliek ārpus publiskās telpas. Lai nofočētu antenas biju pārāk sapriecājies par notiekošo, hehe.
Ak, jā, un vēl - mans detektoruztvērējs izgāzās, tā nu iet, ja nepārbauda visu pirms reālās izmēģināšanas.
Current Music: Apoptose

Weller Pyropen Piezo rīvjū.Jul. 9th, 2014 @ 07:34 pm
Ik pa laikam nākas strādāt visai urbāni mežonīgās vietās - uz jumtiem, kādā kabeļu trasē, mašīnā utt. Lieta, kura šajos darbos reizēm rada dir...galvassāpes ir lodēšana, jo lodstacija tomēr ir galda instruments un ir ķēpa to vazāt līdzi pilsētas/rūpnīcu plašumos, it īpaši, ja rokas stiepiena attālumā nav elektrības rozete. Atbilde - gāzes lodāmurs, par kura iegādi biju domājis jau pāris gadus. Kādu brīdi apdomāju Dremel Versatip, bet beigās iegādājos Weller Pyropen Piezo, jo Weller WS81 lodstacija nav vēl pievīlusi. Tā kā tam komplektā ir gāze, tas tika sūtīts kā bīstama krava, tā dēļ solītās vienas dienas piegādes vietā bija piecas. Bet tas nekas. Tā kā realitātē biju apgrābstījis tikai Weller WP60K, pirmais pārsteigums bija par lodāmura izmēru - tas ir reizi pusotru lielāks kā gaidīju. Nu, jā, hehe, uz ekrāna bildēs viss izskatās vienāds un reālos izmērus nočekot neiedomājos. Uzreiz skaidrs, ka tas nebūs miniatūrs bezvadu lodāmuriņš, kuram mētāties somā, lai būtu lodēt gatavs esot jebkur. Kādēļ izvēlējos tieši šo? Pirmkārt jau kastītes dēļ, kurā pie viena varētu glabāt citas lodēšanas lietas - alvu, kusni, lodāmura uzgaļus. Pie tam kastītē nāk līdzi švammīte liekās alvas noslaucīšanai un lodāmura paliktnis. Bez lodēšanas uzgaļa līdzi nāk arī uzgalis, lai lodāmuru varētu izmantot kā fēnu karsēšanai un vēl papildus fēna uzgalim klāt nāk karstuma reflektors, kurš ļauj ērtāk uzkarsēt uz vadiem liekamās izolācijas. Komplektā nāca arī gāze Weller baloniņā, bet drīkst izmantot arī butāna gāzi, ar kuru pilda šķiltavas.

Te tālāk ir vēl burti un bildītes. )

Jun. 30th, 2014 @ 04:38 pm
Šodienas atklājums - pulverkrāsotāji KnK Coating. Gribēju te dažus bleķus nokrāsot lai ievilktu prodžektu pārvērstu naudā, sazvanījos, tur laipni atbild latviski, izstāsta kur jābrauc. Aizvedu detaļas, viņiem plašs, tīrs, kārtīgs cehs, liela krāsu izvēle, IMHO sakarīgas cenas. Ceru, ka arī kvalitāte būs līmenī, tad pie viņiem aizvedīšu arī atjaunojamo telefonu korpusus un centrāļu daļas, kas varētu labi kickstartot vairākus iesūnojušus atjaunošanas projektus.
Current Music: Dope Stars - Theta Titanium

Šokolādes desa.Jun. 23rd, 2014 @ 09:27 pm
Šī laikam ir vislabākā šokolādes desas recepte, kuru zinu:
"Recepte ir šāda - paciņa sviesta, glāze cukura, 2 olas, kakao pulveris pēc garšas, cepumi - vismaz divas paciņas, bet drošībai labāk paņemt vēl vienu. Marmelāde, rieksti, rozīnes, uzgriežņi un skrūves - pēc vēlēšanās.
No sākuma samaisa sviestu ar cukuru - jo ilgāk, jo labāk, lai cukurs pakūst, tad pievieno olas, kakao pulveri tik daudz, lai ir kaut kāda garša. Tad liek klāt sadrupinātus cepumus un vēlamās piedevas, kamēr masa ir tāda, ka saiet lielā "klucī", bet nav pārāk sausa. Šito grūti paskaidrot, pēc kādiem pāris mēģinājumiem parasti top skaidrs, cik daudz cepumu vajag, lai nebūtu pļura un arī nelūztu gabalos. Pēc tam uz cepamā papīra vai svietspapīra vai kāda cita materiāla, kas nemirkst, izveido vēlamo "desas" formu, satin cieši, liek ledusskapī un kādas pāris stundas to apliek ar elektrisko žogu, lai rīmas netiek klāt. tas arī viss :)"
Other entries
» (No Subject)
Nopirku šodien miniatūru USB WiFi adapteri. Funkcionāli viss lieliski. Tizli tikai tas, ka tā iepakuma tilpums ir vismaz 150x (nepārspīlējot) lielāks par pašu adapteri. Dīvainā kārtā uz kastītes rakstīts "Green" un līdzi nāk CD. Nez, IMHO mūsdienās tomēr uz to vajadzēja ietaupīt. Ja jau uz kasīttes raksta, ka pasaulē mazākais adapteris, to arī ar iepakojumu varētu izcelt. Bet, nē, tad nevarētu salikt tik daudz uzrakstus uz kastītes. Mjā.

» (No Subject)
Es te vēl atcerējos ainiņu no Ikšķiles tirdziņa. Tur bija kāds ar bumeri atbraucis no Igaunijas. Uz bumera bija milzu uzlīme ar 2. pasaules kara lidotāju - varoni, viņa vārdu un varoņdarbiem. Kas interesanti - tas nebija tur tēvijas kara krievs, bet gan vācu armijas lidotājs. Nē, nu zinkā, viss ir lieliski, ja cilvēks kara varoni uzskata arī par savas dzīves varoni. Bet es tā iedomājos to pašu pie mums - ja man būtu mašīna ar milzu slavinošu plakātu par Herbertu Cukuru, domāju, ka mašīna būtu nodedzināta pirmajā naktī. It īpaši dzīvojot Ķengaragā.
» (No Subject)
Biju šodien ieskrējis Latgalītē pēc pāris arhaiskiem tranzistoriem priekš mana kārtējā bezjēdzīgā projekta. Hah, knapi atradu 3gab. Laikam jau vecās detaļas sāk beigties. Nē, nu ko var gribēt, pagājuši jau gadi 20 - 50 atkarībā no detaļas. Laikam jau nav vairs tālu līdz tam, lai kādreiz tik izplatītos KT315 tranzistorus būs jāmeklē ar uguni. Tizlākais ar retām elektronikas daļām, kuras nevar dabūt - tās nevar pasūtīt pie virpotāja Toļika un frēzētāja Šuras, kas, attiecīgi, liedz ko atjaunot autentiski.
Šņuk.

» (No Subject)
Reiz kad vēl braukāju ar savu panku vāģi - WV Jetta, kurai sānā bija ielicis bumeris, man piepilsētā beidzās benžuks. Aizgāju līdz Statoilam, nopirku kvasu, tur pat izlēju un pudeli pielēju ar benžuku. Aizgājis atpakaļ salēju vāģī, bet kamēr to startēju tam nomira aķis. OK, sliktāk nevar būt. Stūmu vāģi uz kaut kurieni, kur tas netraucētu. Mani kāds mēģināja apdzīt, bet gandrīz saskrējās ar pretī braucošo. Apdzinējs piestāja - padomāju, ka nu jau nevar būt sliktāk - tūlīt sitīs man seju. Pēc brīža sapratu, ka var gan būt sliktāk - no auto izkāpa cilvēks policijas formastērpā. Pienāca pie manis un piedāvāja aizvilkt kur vajag. Es pārsteigts piekritu. Aizvilka līdz nākošajam Statoilam un viss ko pateica: "Un nekad vairs nesaki, ka menti slikti cilvēki!"
Tā arī daru.
» (No Subject)
Šodien biju Ikšķiles retrovintidž tirdziņā, kurš notiek divas reizes gadā. Obāc, es biju domājis, ka tas ir reizes piecas mazāks un tur tā pa retam būs kāds cilvēciņš. Bet nē, šķiet, ka tirdziņa laikā Ikšķiles populācija dubultojas un auto skaits trīskāršojas. Un tur ir tik daudz kas interesants, arī pa manu tēmu šis tas atradās, bet tā kā nebija naudas, paņēmu pārdevēju kontaktus un ja nebūs pārdevuši, pēc algas kolekcijā būs šis tas jauns. Visai iespaidīgi izskatās, piemēram, fūre pilna ar retro močiem vai neskaitāmie galdi ar deaktivētiem šaujamajiem. Vienu brīdi [info]remedia brīnījās kā dēļ tur ir tik daudz patvāri par tādām cenām, vēl pēc brīža viņa man bakstīja sakot "paskat, paskat, kāds tos pērk", kad gar mums gāja tante apķērusi patvāri.
Pēc tam tur pat piestāju pie Delfīna palīdzēt viņam salāpīt vienu viņa kolekcijas verķi. Šams pamanot manu vācu jaķeli prasīja vai tad es tirdziņā nepaņēmu Ādolfa uzrunu platē. Aizmirsu palūgt iedot paspēlēt Pacmanu uz viņa kolekcijas Commodore 64, no kura šis reiz fočenes rādīja. Nekas, gan citreiz.
» (No Subject)
Kādu brīdi pa galvu jaucās doma, ka reiz, sen atpakaļ vienā forumā lasīju par velotiesībām. Kāds apgalvoja, ka var taču braukt arī ar auto tiesībām ar riteni, viss ir OK. Kāds cits teica "Sen jau vairs tā nav!". Un tagad sadomāju nolikt velo tiesības. Pāris reizes noliku virtuālo eksāmenu, uzzināju šo to jaunu un devos uz CSDD. Tur meitene ieskatījās kompītī, saviebās un teica, ka man ir B kategorija, varu braukāt bez bēdas! Kad jautāju vai tad velo nevajag atsevišķas tiesības, viņa teica "Sen jau vairs tā nav!". Bet ja jau biju tur, paņēmu tomēr arī taustāmas velo tiesības, hohoho. Pie tam es drīkstot braukāties arī ar mopēdu un kvadraciklu.
» (No Subject)
Palika visai skumīgi, ka uz Muzeju nakti gatavoto VEF torņa pulksteni nesanāks pabeigt pilnīgi līdz galam. Stundu iedaļu gaismas tomēr pats nevaru uzlikt, man nav naudas lai maksātu alpīnistam, bet VEF Kultūras Pils arī nevēlas maksāt alpīnistam par gaismu uzlikšanu, ja jau pulksteņa projekts nav plānots uz ilgu termiņu. Bet nu nekas - vismaz rādītāji spīd un pulkstenis iet uz priekšu, būs kam iespīdēties Muzeju naktī, kā jau solīts programmā.



» (No Subject)
Šodien dzīvojoties pa TV torni redzēju, ka tur pirmajā stāvā uz flīģeļa tiek filmēts balts kaķis - tas staigājās pa flīģeļa iekšpusi un pa taustiņiem. Tur izskatījās, ka ir arī kaķa dresētāji un kāda ārzemju studente. Stipri nobrīnījos, kas notiek, bet ko tad es - tehnošmurgulis ar vadu rulli azotē saprotu no mākslas un negāju tuvāk brīnīties. Kad šo pateicu [info]remedia, viņa aši saprata kas par lietu.
"Kaķi? Taustiņinstrumenti? Hmm, vai tad KO∆EK būtu pasācis taisīt klasisko mūziku?"
» Kreisās metodes.
Krāmēju garažu. Atradās kaut kur savākts it kā beigts monitors par kuru kādu brīdi domāju - vai tajā ielekt un tad izmest, vai pamēģināt salāpīt. OK, jāsalāpa. Mājās nočekoju barošanas bloku - viss it kā OK. Nez, negribas ļoti iedziļināties - darbs TV darbnīcā jau gadus septiņus aiz muguras. Meklēju risinājumus internetā. Krieviski, protams, jo tur visu uzcītīgi lāpa, kamēr rietumos beigto met ārā un nopērk jaunu. Bet, nu, jā, krievam krieva metodes. Jau TV darbnīcas laikā atceros, ka bija kaut kādi TV, kuriem viena tipiska defekta gadījumā visa labošana bija procesora pasildīšana. Darbnīcā ar fēnu, pie klienta ar šķiltavām. Šim monitoram iesaka darīt to pašu. Nu, neko, nepatīk jau man tādas metodes, bet pamēģināšu. Pēc trešās reizes to karsējot ar šķiltavām, tas tiešām nostrādāja. Šo rakstu blenžot "salabotajā" monitorā. Sviests.

» De-monstrācijas ieraksts
Es šovakar saņēmos iedarbināt VEF Siringa maģīti, kurš man te uz plaukta putekļojas. Vēl jo vairāk to gribējās izdarīt, jo dabuju VEF stereo demonstrācijas kaseti, kuru noteikti jāklausās tikai uz VEF maģīša. Nedaudz tipiskas jātnes kā ar katru veco aparātu, bet beigās atskanēja pirmās skaņas no demonstrācijas ieraksta. Nedaudz Padomju laika sintīmūzikas un laipna onkuļa balss krievu valodā stāsta par to kas īsti ir stereo un pat min ka VEF maģītī var ierakstīt bērna pirmos vārdus vai pat savu balsi un koncertus. "<-Un tagad šis ir kreisais kanāls", "->Un tagad šis ir labais kanāls." Sāk skanēt sintīmūzika. Aizveru acis un sajūtos esam 1985. gadā kāda kultūras nama ražas svētku diskotēkā. Apkārt ir smaidīgas sievietes lokainiem matiem un jauni vīrieši ar ūsām. Mirgo gaismas mūzika, no lentām skan kāds jestrs modernais izpildītājs. Nākamais skaņudarbs atgādina kādu visai universālu pamatskolas izlaiduma brīdi (nedomāju, ka mūsdienās kas mainījies), kurā uz skatuves sēž skolnieki, direktore tikko pateikusi runu un vecāki nāk apsveikt bērnus ar liecībām. Bet tik pat labi šī mūzika piestāvētu 90. gadu laika ziņām pa televizoru, brīdim pēc diktores runas kad tiek rādīti cipari ar temperatūrām pilsētās, bet fonā ir video ar pavasara strautiņu, apsnigušiem bērzniem un sniegpulkstenīšiem.

"Un tagad pārsteigums!", atskan kultūras nama skaļruņos.
Nodziest gaismas, BAH, klāt ir kapitālisms un pat sievietes ir noskuvušas ūsas.





» (No Subject)
Šodien pa lielam saliku pulksteņa mehāniku (kas patiesībā ir brutāls reduktors ar pozīcijas sensoru). Kas jauns apgūts - lai cik smuki skanētu vārds "lāzergriešana", tomēr daudz kas jāņem vērā to lietojot. Pirmkārt jaulāzergriešana nav īpaši piemērota zobratu taisīšanai, vai vismaz tas jādara citā režīmā, kurā virsmas sanāk gludākas. Zobratu zobi ir nedaudz raupji, kas griešanos padara visai skaļu. Vēl lāzergriešanas mīnuss pie bieziem materiāliem - caurumi, kurem jābūt precīziem, tomēr raupjuma un visādu nelielu metāla piļu dēļ arī nav tik gludi kā vajadzētu. Tas nozīmē - citreiz izlāzerēt mazāku caurumu un pēc tam izubt vajadzīgo diametru vai lielākiem atvērumiem - nest uz koordinātu izvirpošanu. Šo neprecizitāšu dēļ bija neliels jājiens zobratus uz asīm nocentrēt un izdarīt lai tie nestāv šķībi. Bet nu kaut kā sanāca. Vēl viena lieta - zobrati sanākuši ar nelielu brīvgājienu. Zobratus es pasūtīju nevis no 10mm bieza tērauda griezt (un labi ka tā - malas būtu vēl riebīgākas), bet pa 2gab 5mm bieziem zobratiem, kurus saliku blakus. Un te arī risinājums brīvgājienam - abus 5mm zobratus salieku ar nelielu nobīdi pa asi, saskrūvēju kopā un brīvgājiens pazudis.
Tālāk - elektronika. Vadības skripts priekš Raspberry Pi pa lielam uzrakstīts, motoru tas ik pa minūtei groza. Attālinātā piekļuve, kuru aprakstīju iepriekš strādā lieliski. Ir neliela problēma ar pozīcijas sensoru, kurš jāpielabo. Jāsakārto bildē redzamie krāsainie vadiņi. Vadība jāsakodē līdz galam. Kad būs rādītāja lampa gatava, tad arī varēs mēģināt mehāniku uzlikt pulkstenī. Baigi daudz laiks vairs nav palicis. Dienas 40.
Un vēl tizlība - tanī pat nedēļas nogalē kad būs Muzeju nakts, koncertēs Clausthome. Āāā, grr.



» Tikai enžinegriem.
Šodien pēc sarunas par lāzergriešanu kolēģis iedeva šo linku. Viena no retajām reizēm kad balsī smējos darbā. Tur lielākā daļa tehnisko ierakstu ir visai prikolīgi. Es gan neatbalstu tādu pieeju darbiem, bet zinot kā ir būt rūpnīcā, palasīt kā iet citiem ir visai smieklīgi.
http://dihalt.ru/poslednij-geroj-truda-chast-14h.html
upd:
Šis vienkārši nones jumtu:
http://dihalt.ru/poslednij-geroj-truda-chast-0eh.html
» LR1 - mūžam dzīvs.
Vakar naktī sanāca būt klāt kāda TV torņa izslēgšanā uz dažām stundām. Visai loģiski, ka viņu avārijas ģenerators nav spējīgs apgādāt visus raidītājus kamēr elektrības nav. Tomēr kā izrādās - pēc noteikumiem vienmēr Latvijas Radio 1 raidītājam jābūt ieslēgtam, lai kādas globālas trauksmes gadījumā būtu iespējams apziņot cilvēkus par briesmām. Tā arī notika - skapis ar LR1 raidītāju bija dzīvs visu "blackoutu".
Bet tā ir interesanti, kad telpās pēkšņi paliek vien dežūrgaismiņa, visos skapjos ieaurojas UPSi, aiz loga gārdz ģenerators, sajūta kā nelielā lokālā apokalipsītē, kad no visa strādā tikai svarīgākais.



» 1485000Hz
Kad Naba pazuda no viļņiem, likās, ka būs jāpāriet uz diskiem auto vai pleijerīti kad veloponijam tiks uzvilktas jaunas gumijas kurpītes. Bet nē. Ne tik sen palīdzēju iedarbināt kādu RRR aparātu lai uz tā varētu klausīties plates un radio. Tiesa gan, vienīgais radio latviski ko tas var uztvert ir vidējos viļņos raidošais Merkurs, kuru toreiz arī paklausījāmies. Ieklausoties cik šīberīgi nacionālistisks raidījums tovakar tur bija, nolēmu, ka tas radio jāklausās biežāk. Mjā, kā atklājās šī radio viesis vairākas reizes ir bijis pat [info]aivars_666, kas tomēr ko nozīmē. Un tā nu ik vakaru atceļā no darba klausos ko šovakar interesantu atnesīs vidējie viļņi.
Šorīt bija lieliska vintidž latviešu mūzika, acīmredzot, no kādas gramafona plates ierakstīta.

"Ir labi, ja sieviņai uzticēt var,
Ir labi, ja viņa tev uzticas ar,
Jo labāk ir citam, lūk, ragus še likt,
Ne pašam par raglopu nemanot tikt."


Jā, spriežot pēc šī, pa 100 gadiem laikam mainījusies ir tikai tehnoloģija, cilvēka iegribas paliek tās pašas vien, hehe.
Bet es pat nezinu, no to dziesmu vārdiem man atbilstošākais ir šis:

"Lodē šodien, lodē rīt,
Lai tie lati ķešā krīt."


Un šis ar nebūt nav slikts:

"Varen’ veikli kavalieri,
Ir tie radio amatieri,
Viļņus īsus, viļņus garus,
Laiž tie darbā ik vakarus.

Piedz.
Bulvārī bez antenas
Tie pie meičām pieslēdzas."


Ja kāds netic, ka tas ir no pagājušā gadsimta sākuma dziesmām tad lai ielūr šeit vai šeit. Pārējām dziesmām gan vārdus neatceros, bet par to šiem ierakstiem digitāli es dvēseli atdotu.

» Virtuāls metro ciparpaku vagoniem.
OK, pietiks rakstīt sviestu.
Paturpinot par Raspberry Pi kompīti - šķiet, ka man priekš sevis ir izdevies paliels solis linux laušanā. Izdevās izveidot visai drošu veidu kā avenei tikt attālināti klāt principā nezinot tās tīkla parametrus. Doma ir tāda, ka man ir avene, kurai var būt dinamiska mobilā interneta adrese vai pat tā var stāvēt aiz kāda rūtera bez iespējas uztaisīt portforwardu uz to, bet vajag no ārpasaules tikt klāt. Iesākumā izmēģināju vienkāršu revero SSH tuneli caur savu serveri ar statisko IP un pēc nelielas kļūdas atrašanas tas arī strādāja! Tiesa gan, kas notiek, ka SSH konekcija no avenes uz serveri apraujas? Sāku jau domāt kādu skriptu, ar kuru to noskaidrot un konekciju atjaunot, bet meklējot materiālus atradu jau gatavu risinājumu - autossh paka, kuru uzliekot un palaižot autossh komandu ar tipiskiem ssh parametriem + vēl dažiem sīkumiem konekcija atjaunojas lai kā es mēģinātu to salauzt - restartēju serveri, rāvu nost strādājošu 3G modemu no avenes,  visādi restartēju pašu aveni, bet pēc laiciņa SSHojoties uz servera adresi specifiskā portā iekļuvu atpakaļ avenē. Lieliski, slēdzoties pie sava servera, es varu tikt avenē lai vai kā tā būtu tikusi pie tīkla! Tiesa gan, gadījumam, ja nu tunelis tomēr aizgrūzt, uztaisīju plānu B - avene esot pie tīkla ik pa pusstundai uz FTP uzmet failu ar 3G modema IP adresi lai varētu tai pieslēgties pa tiešo. Lai gan ikdiena paiet tīkla štābā, tomēr esot tur dzelžu cilvēkam, šis priekš manis ir sasniegums.
Tālāk - drošs skripts mehānikas vadīšanai caur GPIO un laika sinhronizēšana no GPS.

Kā dēļ es to rakstu? Cerot, ka kādam noderēs.
Top of Page Powered by Sviesta Ciba