Te neredzamie elektroni ietriecas luminoforā un kļūst redzami pāris skatītājiem.

About Recent Entries

Vējamāt, cīņai sveiks.Oct. 10th, 2014 @ 10:10 pm
Mēs te skatamies multeni, kurā punduris (?) nonāk pie sadista, kurš šamējam iepiš rokā adatu "līdz acij", iebāž viņa roku krāsnī un beigās vēl notecina suliņu kā bērzam. Kas ir trakākais šajā? Uz to visu noskatās teleportēties spējīgs hardcore BDSM fetišists, kurš pundurim par performaci piešķir halucinogēnu gredzenu. ПРУФЛИНК
Man tas sadists kaut kādu cilvēku reāli atgādina bet nezinu kuru. Un vēl kaut kā šo skatoties prātā nāk reize, kad no kolbas dzerot Sambuku, fonā skanot Lustmord, skatījāmies multeni Bruņurupuči (kuru gan tīklā vairs nevaru atrast). Tā bija visai tumša skarbne. Latviešu multenes vispār laikam ir šizīgas līdz kaulam.
--
Šī bija skarba nedēļa. Viens Nr1. uzdevums mijas ar citu līdz tuvam deadlinam jāizvāc kāda noliktava, skriešana, plēšanās uz pusēm un vēl nedēļas beigās pasākums ar socializēšanos. man šķiet, ka esmu pelnījis kādu šķidru mierinājumu, uz kuru gan tieku ierobežots, grr.
--
Un šīs dziriņas garša laikam vienmēr atgādinās dzīvi šizomidzenī Visvalža ielā, Kebabnīcu, [info]turbund mūžam skarbo ūdenspīpi un trīs skaņudarbus, kurus cerēju laika gaitā paplašināt līdz kādiem desmit un visiem tur mītošajiem uzdāvināt izlasīti ar atlasītām bildītēm uz vākiem zem nosaukuma Visvalža Ielas Tautas Republika ar blakus pagalma dzirnaviņām uz vāka. Bet tā arī nesanāca, bišķi pašķīdām un vispār mūs no tā mitekļa izmeta.
Lai dzīvo vecie laiki, lai lieliski ir jaunie!

[bildē pietrūkst kaut kas muzikāls, kas ar bija daļa veco laiku]
Current Music: Ashley Eriksson - Island Song [Adventure Time end theme]

Oct. 3rd, 2014 @ 09:59 pm
Kaut kā pēkšņi atausa prātā tas koncerts Čomskī, kad haotisko mūziku spēlējošie puiši pirms koncerta (?) sākuma visiem izdalīja Hesburgera kuponus un paziņoja, ka tie ir dziesmu vārdi. Tad man nācās skatīties visšizīgāko uzstāšanos vispār, kurai var būt stāv blakus tikai Tankista gabalu griešana no sevis un ēšana uz skatuves pie mūzikas ar vārdiem "mēs esam tas, ko mēs ēdam".
Āhh, blārgh.
Current Music: Letarģija

Sep. 25th, 2014 @ 10:28 pm
Atceros, kā VEF torņa pulkstenim taisot varības skriptu, līdz vēlām nakts stundām būros pa pitonu, lai saprastu kā nianses saprogrammēt tā, kā gribas. Pa retam kādu ašo ideju pulksteņa skriptā pielaboju arī darba laikā. Tagad ļoti līdzīga līmeņa projekts pitonā jātaisa darbam un pulksteni programmējot apgūtais ir nenovērtējami noderīgs. Ja nu es kādreiz būšu kādam priekšnieks (par ko es ļoti šaubos) tad ļaušu pa reizei padotajiem padarīt ko savu - ja nu tas darbiniekam atnāk atpakaļ kā darbā pielietojamas zināšanas, kā man tas ir tagad.

Svētdienas nekodarīt.Sep. 14th, 2014 @ 06:03 pm
Bāc, es aiz neko darīt uz sava galda esmu uzbūvējis pusi dial-up līnijas. Jāsavāc no darba mans otrs modems, jāuzbaksta dialup serveris un jāmēģina uztaisīt pilnu līniju, lai zinātu kā tad bija internetot 90. gados, hehehe. Sīkāks stāsts būs kad tas viss strādās.
Current Music: Enigma THC

Aug. 16th, 2014 @ 10:28 pm
Kad vakara panīkums pār mani ņēma virsroku, [info]remedia ieteica pa seniem laikiem kopā dzert alhōlu un izvilka no skapja manis aizmirstu tilpumu ar brūno. Tagad meš abi dzeram kokteili "Emulsija". Tā tik ir sieviete.
Tā nu situācijas snapšots:
Mēs abi spēlējam Angry birds un es viņai paralēli ar pirkstu bakstot kartē stāstu stāstus par to, kā gāja ārpus mācībām koledžā: "Te mēs apgāzām plostu (es tad vēl nemācēju peldēt) un pēc tam visi saģērbušieses tikai siltajās garajās armijas apenēs ar akumulatoru un lampu uz mocīša bez motora gājām meklēt kurpi grāvī", "Te es nopirku savu mocīti. Tad vēl nemācēju braukt ar to", "Te es tanī pat dienā pirmo reizi avarēju ar mocīti".
--
Un vēl pie viena.
Bija tolaik viens reāli sakarīgs kursabiedrs, kurš līdz niansēm saprata elektroniku. Bet sociālos priekšmetus nīda tā pat kā es. Tad nu reiz kādā literatūras kontroldarbā šams bija iezīmējis puķi. Kad skarbā skolotāja šos kontroldarbus vērtēja visiem priekšā, kā vakar atceros:
"Jums, L, kontroldarbs uz trīs sanācis, bet par to puķi beigās..."
No blakus solā sēdošā L atskan klusināts "Jess!!"
"Divi."
Telpā atskan klusināti smiekli.
--
Bet beigās čalis uztaisīja savu interneta firmu, kurā bezvadu internetu dalīja caur cantenām (links izpratnei), sapirka daudz pareizā izmēra alus bundžas un lai fiksi iztukšotu bundžas uztaisīja dzerstiņu ar norunu, ka bundžas netiek traumētas. Bet var būt tā ir tikai leģenda, žēl, ka ar to čali kontakts aprāvies.
Current Music: PRODIGY
Other entries
» Raššan bīznes
Atplēsu darbā vaļā vienu vienu ciparu centrāli, kura kaut kādu kļūdu sākusi rādīt. Atslēgteikums - centrāle ražota Krievijā. Kļūdas risinājums vienkāršs - ventilators nosprūdis, no atvilktnes izvelku piemērotu ventilatoru, nobrīnos par dīvaino ventilatora stiprinājumu, par nosaukuma plāksnīti, kura atgādina plāksnīti no elektromotora, par askētisko gravēto paneli, bet tad atceros - Krievija. Tā tīri intereses pēc apskatu kā tad aparāts uzbuvets, nu, tur 80386 procītis - ai, nostaļģija, bija man reiz kompītis ar tādu pat procesoru, helikopterīšus uz tā spēlēju. Tālāk tur centrālē visas vajadzīgās lietas, RAMs, CPU, ciparu kanālu transīveri, bet kur...glabājas programma priekš CPU? Skatos uzmanīgāk - nē, otra plates pusē nav, nē, nav atsevišķa bloka ar FLASHiem. Bet uz plates ir 48T128 RAMs ar iebuvetu bačeni, kas ir vienīgā vieta, kur programma glabajas. Tas tik ir biznesa plāns - Tu ieliec programmu tādā RAMā, pēc gadiem beidzas bačene, programma pazūd, ļautini nesaprotot, kas notiek, biezā slānī nes uz remontu "beigtos" aparātus. Nu, neko, lai nodrošinātos pret dienu X, nolasīšu šo RAMu un saturu došu pasaulei, lai citi neuzkāptu uz šī grābekļa.
Sviests. nekad nevar zināt cik smalki kāds Tevi gribēs appist.
» TCHERNOBYL-HARRISBURG-SELLAFIELD-FUKUSHIMA
Hah, nu ir viens ķeksis dzīvē izdarāmo lietu sarakstā vēl pievelkams klāt. Kraftwerks redzēts dzīvajā. Manuprāt, koncerts bija sanācis ļoti labi, tika spēlēti labākie skaņudarbi no visa Kraftwerk pastāvēšanas laika. Un lielākais prieks bija par "The Robots", "Das Model" un, protams, "Radioactivity". Kā reiz [info]kuzbas teica, ka nu jau viņi var arī Fukušimu minēt "Radioactivity" sākumā. Un, haha, jā, tā arī notika! 3D projekcijas bija kas neredzēti episks. It īpaši tas brīdis, kad "Space lab" laikā likās, ka no ekrāna pūlī ielido kosmosa kuģis.


Par pašu festivālu. lai vai kā daži par to smietos kā par overpriced hipsteru festivālu, tomēr tajā tik tiešām bija jauka un pozitīva atmosfēra. Plaša teritorija mežā pie jūras, daudz jauku cilvēku, garšīgs ēdiens un, protams, mūzika. Krievu valodu atceros dzirdējis vien trīs reizes - vienreiz pūlī, vienreiz "Bērnu rīts" uzstāšanās laikā no plates un vēl vienu reizi, protams, Kraftwerka robotos.

» Negaidītā ekskursija.
Sadomājām te ar vienu domubiedru aizbraukt līdz Radio Merkurs raidītāja antenām. Nu, tur pastaigāt apkārt gar sētu, pamēģināt detektorutvērēju, uztaisīt kādu bildi un doties mājup. Piebraucam pie vietas X, kurā vēl aizvien ir tās pašas antenas, kuras no bērnības atceros garāmbraucot. Tur pat pie sētas gar ēku staigā kāds onkulis, kurš mums sāka jautāt kur tad mēs staigājamies. Neko, sākām stāstīt, ka meklējam kur ir Merkura antenas, gribējām paskatīties, uzzināt ko jaunu. Vārdu pa vārdam izrādījās, ka šajā teritorijā esot radioamatieru biedrība "Imanta", ka šajās brīvdienās te pat notikšot sakaru sacensības, kuru citi dalībnieki varētu būt no visas pasaules. Bet nu tā īpaši draudzīgs tas onka nebija. Kad gribējām jau doties tālāk gar sētu, parādījās vēl viens onkulis, kuram pirmais pateica, ka, redz, jaunieši par Merkuru interesējas. Viens no viņa pirmajiem jautājumiem mums - "Vai raidītājus arī gribiet apskatīt?" Vai tad mums divreiz jāprasa?
Tā nu sākās negaidītā ekskursija. Kā izrādījās, raidītājs atrodas teritorijā, kura agrāk ir bijusi kā viens no Padomju laika jūras navigācijas sistēmas raidītāju punktiem. Sistēmas princips pamatā ir līdzīgs kā GPS, tikai satelītu vietā tiek izmantotas zames raidītāju stacijas. Tuvākās divas stacijas ir bijušas Tallinā un Kaļiņingradā, Rīgas stacija ir bijusi galvenā starp šīm un devusi korekcijas signālus pārējām. Teritorija ir interesanta arī ar to, ka visā tās pāris hektāru platībā ir ierakts vara siets, kurš strādā kā elektrisks pretsvars antenām. Agrāk teritorijā ir bijuši četri antenu masti, starp kuriem ir bijusi novilkta navigācijas sistēmas antena, bet laika gaitā divi ir noņemti un nu starp atlikušajiem diviem ir novilkta Merkuru raidošā antena. Kā izrādās šī antena ir paša Jura Lapinska taisīta no diviem paralēliem trolejbusa vadiem un tai signāls no fīdera tiek pievadīts pa divem lokaniem zemējuma vadiem. Cilvēks, kurš mums tur visu rādīja, teica, ka nu ne viss te ir pareizi uztaisīts, bet tas strādā un neviens to neaiztiek. Uz paša antenas pievada ir maza neona gaismiņa, kuru tumsā var redzēt spīdot. Iesākumā Merkurs esot raidījis no Ulbrokas raiostacijas romba formas antenas, kuru uzspridzināja 2010. gadā. Cilvēks vēl pastāstīja daudz interesantas lietas, viena no interesantākajām bija iepriekš minētās jūras navigācijas sistēmas indikācijas bloks. Protams, tajā laikā (50 - 80. gadi) nebija plaši pieejamas skaitļošanas sistēmas, kuras spētu no uztvertajiem signāliem parādīt precīzu atrašanās vietu, tā dēļ to darīja cilvēks. Uz indikatora ir trīs "pulksteņi", katram ir sava "krāsa". Nolsaot katras "krāsas" vērtību, cilvēks skatās speciālā kartē ar katras krāsas lokiem un pēc to vērtību krustošanās vietām uzzina savu atrašanās vietu. Sarežģīti, bet tas strādāja!
Minētais navigācijas indikators ПИРС-1М. Katra pulksteņa vidū ir tam atbilstošās krāsas punkts.


It kā nofočēju arī Merkura raidītāju, bet tas lai paliek ārpus publiskās telpas. Lai nofočētu antenas biju pārāk sapriecājies par notiekošo, hehe.
Ak, jā, un vēl - mans detektoruztvērējs izgāzās, tā nu iet, ja nepārbauda visu pirms reālās izmēģināšanas.

» Weller Pyropen Piezo rīvjū.
Ik pa laikam nākas strādāt visai urbāni mežonīgās vietās - uz jumtiem, kādā kabeļu trasē, mašīnā utt. Lieta, kura šajos darbos reizēm rada dir...galvassāpes ir lodēšana, jo lodstacija tomēr ir galda instruments un ir ķēpa to vazāt līdzi pilsētas/rūpnīcu plašumos, it īpaši, ja rokas stiepiena attālumā nav elektrības rozete. Atbilde - gāzes lodāmurs, par kura iegādi biju domājis jau pāris gadus. Kādu brīdi apdomāju Dremel Versatip, bet beigās iegādājos Weller Pyropen Piezo, jo Weller WS81 lodstacija nav vēl pievīlusi. Tā kā tam komplektā ir gāze, tas tika sūtīts kā bīstama krava, tā dēļ solītās vienas dienas piegādes vietā bija piecas. Bet tas nekas. Tā kā realitātē biju apgrābstījis tikai Weller WP60K, pirmais pārsteigums bija par lodāmura izmēru - tas ir reizi pusotru lielāks kā gaidīju. Nu, jā, hehe, uz ekrāna bildēs viss izskatās vienāds un reālos izmērus nočekot neiedomājos. Uzreiz skaidrs, ka tas nebūs miniatūrs bezvadu lodāmuriņš, kuram mētāties somā, lai būtu lodēt gatavs esot jebkur. Kādēļ izvēlējos tieši šo? Pirmkārt jau kastītes dēļ, kurā pie viena varētu glabāt citas lodēšanas lietas - alvu, kusni, lodāmura uzgaļus. Pie tam kastītē nāk līdzi švammīte liekās alvas noslaucīšanai un lodāmura paliktnis. Bez lodēšanas uzgaļa līdzi nāk arī uzgalis, lai lodāmuru varētu izmantot kā fēnu karsēšanai un vēl papildus fēna uzgalim klāt nāk karstuma reflektors, kurš ļauj ērtāk uzkarsēt uz vadiem liekamās izolācijas. Komplektā nāca arī gāze Weller baloniņā, bet drīkst izmantot arī butāna gāzi, ar kuru pilda šķiltavas.

Te tālāk ir vēl burti un bildītes. )
» (No Subject)
Šodienas atklājums - pulverkrāsotāji KnK Coating. Gribēju te dažus bleķus nokrāsot lai ievilktu prodžektu pārvērstu naudā, sazvanījos, tur laipni atbild latviski, izstāsta kur jābrauc. Aizvedu detaļas, viņiem plašs, tīrs, kārtīgs cehs, liela krāsu izvēle, IMHO sakarīgas cenas. Ceru, ka arī kvalitāte būs līmenī, tad pie viņiem aizvedīšu arī atjaunojamo telefonu korpusus un centrāļu daļas, kas varētu labi kickstartot vairākus iesūnojušus atjaunošanas projektus.

» Šokolādes desa.
Šī laikam ir vislabākā šokolādes desas recepte, kuru zinu:
"Recepte ir šāda - paciņa sviesta, glāze cukura, 2 olas, kakao pulveris pēc garšas, cepumi - vismaz divas paciņas, bet drošībai labāk paņemt vēl vienu. Marmelāde, rieksti, rozīnes, uzgriežņi un skrūves - pēc vēlēšanās.
No sākuma samaisa sviestu ar cukuru - jo ilgāk, jo labāk, lai cukurs pakūst, tad pievieno olas, kakao pulveri tik daudz, lai ir kaut kāda garša. Tad liek klāt sadrupinātus cepumus un vēlamās piedevas, kamēr masa ir tāda, ka saiet lielā "klucī", bet nav pārāk sausa. Šito grūti paskaidrot, pēc kādiem pāris mēģinājumiem parasti top skaidrs, cik daudz cepumu vajag, lai nebūtu pļura un arī nelūztu gabalos. Pēc tam uz cepamā papīra vai svietspapīra vai kāda cita materiāla, kas nemirkst, izveido vēlamo "desas" formu, satin cieši, liek ledusskapī un kādas pāris stundas to apliek ar elektrisko žogu, lai rīmas netiek klāt. tas arī viss :)"
» (No Subject)
Nopirku šodien miniatūru USB WiFi adapteri. Funkcionāli viss lieliski. Tizli tikai tas, ka tā iepakuma tilpums ir vismaz 150x (nepārspīlējot) lielāks par pašu adapteri. Dīvainā kārtā uz kastītes rakstīts "Green" un līdzi nāk CD. Nez, IMHO mūsdienās tomēr uz to vajadzēja ietaupīt. Ja jau uz kasīttes raksta, ka pasaulē mazākais adapteris, to arī ar iepakojumu varētu izcelt. Bet, nē, tad nevarētu salikt tik daudz uzrakstus uz kastītes. Mjā.

» (No Subject)
Es te vēl atcerējos ainiņu no Ikšķiles tirdziņa. Tur bija kāds ar bumeri atbraucis no Igaunijas. Uz bumera bija milzu uzlīme ar 2. pasaules kara lidotāju - varoni, viņa vārdu un varoņdarbiem. Kas interesanti - tas nebija tur tēvijas kara krievs, bet gan vācu armijas lidotājs. Nē, nu zinkā, viss ir lieliski, ja cilvēks kara varoni uzskata arī par savas dzīves varoni. Bet es tā iedomājos to pašu pie mums - ja man būtu mašīna ar milzu slavinošu plakātu par Herbertu Cukuru, domāju, ka mašīna būtu nodedzināta pirmajā naktī. It īpaši dzīvojot Ķengaragā.
» (No Subject)
Biju šodien ieskrējis Latgalītē pēc pāris arhaiskiem tranzistoriem priekš mana kārtējā bezjēdzīgā projekta. Hah, knapi atradu 3gab. Laikam jau vecās detaļas sāk beigties. Nē, nu ko var gribēt, pagājuši jau gadi 20 - 50 atkarībā no detaļas. Laikam jau nav vairs tālu līdz tam, lai kādreiz tik izplatītos KT315 tranzistorus būs jāmeklē ar uguni. Tizlākais ar retām elektronikas daļām, kuras nevar dabūt - tās nevar pasūtīt pie virpotāja Toļika un frēzētāja Šuras, kas, attiecīgi, liedz ko atjaunot autentiski.
Šņuk.

» (No Subject)
Reiz kad vēl braukāju ar savu panku vāģi - WV Jetta, kurai sānā bija ielicis bumeris, man piepilsētā beidzās benžuks. Aizgāju līdz Statoilam, nopirku kvasu, tur pat izlēju un pudeli pielēju ar benžuku. Aizgājis atpakaļ salēju vāģī, bet kamēr to startēju tam nomira aķis. OK, sliktāk nevar būt. Stūmu vāģi uz kaut kurieni, kur tas netraucētu. Mani kāds mēģināja apdzīt, bet gandrīz saskrējās ar pretī braucošo. Apdzinējs piestāja - padomāju, ka nu jau nevar būt sliktāk - tūlīt sitīs man seju. Pēc brīža sapratu, ka var gan būt sliktāk - no auto izkāpa cilvēks policijas formastērpā. Pienāca pie manis un piedāvāja aizvilkt kur vajag. Es pārsteigts piekritu. Aizvilka līdz nākošajam Statoilam un viss ko pateica: "Un nekad vairs nesaki, ka menti slikti cilvēki!"
Tā arī daru.
» (No Subject)
Šodien biju Ikšķiles retrovintidž tirdziņā, kurš notiek divas reizes gadā. Obāc, es biju domājis, ka tas ir reizes piecas mazāks un tur tā pa retam būs kāds cilvēciņš. Bet nē, šķiet, ka tirdziņa laikā Ikšķiles populācija dubultojas un auto skaits trīskāršojas. Un tur ir tik daudz kas interesants, arī pa manu tēmu šis tas atradās, bet tā kā nebija naudas, paņēmu pārdevēju kontaktus un ja nebūs pārdevuši, pēc algas kolekcijā būs šis tas jauns. Visai iespaidīgi izskatās, piemēram, fūre pilna ar retro močiem vai neskaitāmie galdi ar deaktivētiem šaujamajiem. Vienu brīdi [info]remedia brīnījās kā dēļ tur ir tik daudz patvāri par tādām cenām, vēl pēc brīža viņa man bakstīja sakot "paskat, paskat, kāds tos pērk", kad gar mums gāja tante apķērusi patvāri.
Pēc tam tur pat piestāju pie Delfīna palīdzēt viņam salāpīt vienu viņa kolekcijas verķi. Šams pamanot manu vācu jaķeli prasīja vai tad es tirdziņā nepaņēmu Ādolfa uzrunu platē. Aizmirsu palūgt iedot paspēlēt Pacmanu uz viņa kolekcijas Commodore 64, no kura šis reiz fočenes rādīja. Nekas, gan citreiz.
» (No Subject)
Kādu brīdi pa galvu jaucās doma, ka reiz, sen atpakaļ vienā forumā lasīju par velotiesībām. Kāds apgalvoja, ka var taču braukt arī ar auto tiesībām ar riteni, viss ir OK. Kāds cits teica "Sen jau vairs tā nav!". Un tagad sadomāju nolikt velo tiesības. Pāris reizes noliku virtuālo eksāmenu, uzzināju šo to jaunu un devos uz CSDD. Tur meitene ieskatījās kompītī, saviebās un teica, ka man ir B kategorija, varu braukāt bez bēdas! Kad jautāju vai tad velo nevajag atsevišķas tiesības, viņa teica "Sen jau vairs tā nav!". Bet ja jau biju tur, paņēmu tomēr arī taustāmas velo tiesības, hohoho. Pie tam es drīkstot braukāties arī ar mopēdu un kvadraciklu.
» (No Subject)
Palika visai skumīgi, ka uz Muzeju nakti gatavoto VEF torņa pulksteni nesanāks pabeigt pilnīgi līdz galam. Stundu iedaļu gaismas tomēr pats nevaru uzlikt, man nav naudas lai maksātu alpīnistam, bet VEF Kultūras Pils arī nevēlas maksāt alpīnistam par gaismu uzlikšanu, ja jau pulksteņa projekts nav plānots uz ilgu termiņu. Bet nu nekas - vismaz rādītāji spīd un pulkstenis iet uz priekšu, būs kam iespīdēties Muzeju naktī, kā jau solīts programmā.



» (No Subject)
Šodien dzīvojoties pa TV torni redzēju, ka tur pirmajā stāvā uz flīģeļa tiek filmēts balts kaķis - tas staigājās pa flīģeļa iekšpusi un pa taustiņiem. Tur izskatījās, ka ir arī kaķa dresētāji un kāda ārzemju studente. Stipri nobrīnījos, kas notiek, bet ko tad es - tehnošmurgulis ar vadu rulli azotē saprotu no mākslas un negāju tuvāk brīnīties. Kad šo pateicu [info]remedia, viņa aši saprata kas par lietu.
"Kaķi? Taustiņinstrumenti? Hmm, vai tad KO∆EK būtu pasācis taisīt klasisko mūziku?"
» Kreisās metodes.
Krāmēju garažu. Atradās kaut kur savākts it kā beigts monitors par kuru kādu brīdi domāju - vai tajā ielekt un tad izmest, vai pamēģināt salāpīt. OK, jāsalāpa. Mājās nočekoju barošanas bloku - viss it kā OK. Nez, negribas ļoti iedziļināties - darbs TV darbnīcā jau gadus septiņus aiz muguras. Meklēju risinājumus internetā. Krieviski, protams, jo tur visu uzcītīgi lāpa, kamēr rietumos beigto met ārā un nopērk jaunu. Bet, nu, jā, krievam krieva metodes. Jau TV darbnīcas laikā atceros, ka bija kaut kādi TV, kuriem viena tipiska defekta gadījumā visa labošana bija procesora pasildīšana. Darbnīcā ar fēnu, pie klienta ar šķiltavām. Šim monitoram iesaka darīt to pašu. Nu, neko, nepatīk jau man tādas metodes, bet pamēģināšu. Pēc trešās reizes to karsējot ar šķiltavām, tas tiešām nostrādāja. Šo rakstu blenžot "salabotajā" monitorā. Sviests.

Top of Page Powered by Sviesta Ciba