21 October 2017 @ 04:22 pm
 
http://brokreacja.pl/ šo pie mums ar var kaut kur nopirkt?
 
 
21 October 2017 @ 02:52 pm
RRR + ReMR + Raimonds P.  
Noteikti piederu pie tās paaudzes, kas nemaz nav dzirdējusi vecās plates skanam.

Tēvs ticis pie sava plašu atskaņotāja un nu iet vaļā. Jāatzīst - surprising piece of tech.
 
 
20 October 2017 @ 04:33 pm
Zibu zibu zibsnis  
Labdien Kura no 1a.lv internetveikalā pieejamajām foto zibspuldzēm ir paredzēta fotoaparātam nikon D5600?
 
 
20 October 2017 @ 04:02 pm
televizors, sieviešu šalle  
pārdodu teļļuku (€30) un dzeltenu šalli (cigarešu paciņa)

bilžas )
 
 
20 October 2017 @ 12:12 pm
Tulkošanas kabīnes īre  
Vai kādam ir pieredze, aptuveni cik izmaksā tulkošanas kabīnes īre (viena divvietīga tulku kabīne) vienai dienai? Gūglē atrodu produkta piedāvātājus, bet nekur nav publiskota cena.
 
 
20 October 2017 @ 12:53 am
Hipotēze  
Kaut kāda daļa no tām problēmām, kuras mēs redzam saistībā ar Vainstainu, rodas no toksiskas jeb parazītiskas vainas apziņas, kuru savukārt baro attiecīgās monoteiskās reliģijas, piemēram kristietība.

Ja seksuāla kontakta sinonīms (viens no) ir ``sagrēkot`` un cilvēks kam nav bijuši seksuāli kontakti saucas ``nevainīgs``, tad patterns ir uz sejas.

Līdz ar to - kas notiek ar cilvēku, kurš ir audzis šādā vainas apziņu uzturošā kultūrā un pret kuru ir bijusi vērsta seksuāla vardarbība? Pareizi, viņš jūtas vainīgs un kautrējas. Sekas - varmākas dzīvo zaļi.
 
 
19 October 2017 @ 08:46 pm
Pirmais randiņš  
Kur lai aizved potenciālo rotaļu biedru pirmajā randiņā?

Pirms tējas dzeršanas un sapņainas acīs skatīšanās.Gribas kaut ko padarīt, lai pēc tam sarunas vieglāk raisās.

Paldies par uzmanību!
 
 
19 October 2017 @ 10:37 am
#metoo  
Palasīju. Sažņaudzas sirds,pat ļoti, ka sievietes, kas ir raksturā funky, skaistas un rawwr saskaras ar tik kretīnisku attieksmi un visā visumā tikai tāpēc, ka ir sievietes. :(
Man teju vienmēr šai ziņā by default ir paveicies - esmu īsa,krūšu izmērs ir tāds,kāds pašai netraucē,nav medainā toņa balss un "meitu ģēģeriem" visādi citādi neinteresējošs objekts. :D

Taču tie stāsti man uzjundīja atmiņā trīs situācijas, no kurām ik pa laikam ar dalītām jūtām un ar netaisnīgo vainas apziņu atceros tikai vienu.Par spīti tam,ka esmu ļoti daudz redzējusi (maskačka,yo) pārīšu strīdus ar kautiņiem uz ielām,lasījusi ļoti daudz baisus stāstus gan iespiestajā literatūrā, gan ziņās, arī es esmu jutusies tā, kā nevajadzētu justies.Ātri izsecināju,ka visas īsto agresoru taktikas ir primitīvas un vienkāršas un ka aiz tās agresijas slēpjas psiholoģiskas problēmas un principā garīgi vāji vīrieši. Agresors bija tikai pirmajā gadījumā, pārējos divos tikai nepiedienīga apstākļu izmantošana, kas arī nav attaisnojama.

Te nu uzreiz piebilstu, ka neviena no situācijām nav saistīta ar pirmo boifrendu,kas bija manas māsas klasesbiedrs. Viņš bija ļoti labi audzināts metālists,saprotošs un sarunājām, ka nesteigsimies.Bija,protams,cilvēki,kas skatījās ar šķību skatienu un par to nebrīnos,jo mums bija vairāku gadu starpība.Mums bija stulbi un bērnišķīgi strīdi, bet tas ir vienīgais sliktais, ko par viņu varu pateikt.

Situācija nr.1:
Gaišā dienas laikā pēcpusdienā izsekoja mašīna industriālajā rajonā,kur visas ielas garumā ir tikai viens krustojums.To atklāju tad, kad pamanīju, ka kādas 5 minūtes mašīna velkās tikpat lēni kā es (lēnā solī gāju mājas no klasesbiedrenes mājas)Jau zināju, ka tādās situācijās nekādā gadījumā nedrīkst pievērst pastiprinātu uzmanību, palēlināt gaitu,ejot pa ietvi jāiet pēc iespējas nostāk no braucamās daļas. Paātrinot gaitu turbo ātrumā, mašīna arī uzņēma gaitu,bet turpināja braukt līdzās. Prātā pārcilāju "es taču neizskatos pēc kāda no rajona narkomānēm, kas būtu kaut ko parādā",tas bija vienīgais iemesls, ko spēju savā galvā tobrīd iedomāties, jo palika ļoti neomulīgi un sirds teju leca ārā pa muti. Dzīvoju rajonā, kur bija daudz narkomānu un točka.Tālumā saskatīju, ka no tā paša vienīgā krustojuma iznāk sieviete ar bērnu ratiņiem. ĀLELUJAAA!Sargeņģeļi eksistē! Jau tā gāju lieliem soļiem, bet tās minūtes, kuras vajadzēja patērēt, lai sāktu iet tieši aiz tās sievietes, likās kā mūžība. Drausmīgi.
Mašīna vēl turpināja sekot vēl brīdi,kad sāku iet cieši astē tai sievietei ar ratiņiem,bet tad, par laimi aizbrauca. Tajā brīdī paskatījos uz šoferi - nenormāli average,bet ar saulesbrillēm. Teju vai priekā konstatēju "suka,slēpies!Nerādi īsto seju, jo baidies,ka vari būt atpazīstams citur".Tad vairākas nedēļas izvēlējos iet pa apkārtceļiem,nevis īsāko ceļu, nekad vairs to mašīnu neredzēju. Taču tajā pašā gadā vai nākošajā dažas klasesbiedrenes stāstīja par kādu mašīnu,kas vēlos vakaros Ķengaragā seko pusaudzēm. Iespējams,ka tas bija tas pats šoferis.

Situācija nr.2.
Es biju supersamīlējusies vienā čalī,kas bija manā vecumā un vakars ieilga viņa istabā (tas bija no sērijas,aizgāju ciemos un pēc stundas vairs neiet sabiedriskais transports) un es nespēju pateikt nē.Noteikti jāpiebilst, ka es biju pavisam nesen izšķīrusies no pirmā boifrenda,ļoti bēdīga,depresīva un likās,ka ar to visu nolāpīto huiņu izgāzīšos eksāmenos,dvēseles plus sāpes točna nav patīkama pieredze.Eksāmeni pagāja kā nemaņā,bet tomēr saņēmos un dabūju visnotaļ labu vērtējumu. Piedzīvojumiem ārpus skolas un 4 sienām biju gatava, es tanī laikā ar daudz dažādiem čaļiem un krazy draudzeni vazājos shady vietās, fabrikās un bunkuros, arī vēlās vakara stundās un naktīs,stundām ilgi pētīju kartes, kamēr atradu jaunas vietas,tas drudžainais hobijs mani izglāba no depresijas. :)
Taču romantiskiem/seksuāliem piedzīvojumiem tik īsi pēc šķiršanās vēl galīgi nebiju gatava, es domāju, ka tā ir ļoti raksturīga jaunu meiteņu kļūda, arī es toreiz biju maza(18?19?) un stulba un vispār tā ir stulba situācija, ka ļaujoties tauriņiem jūties slikti un cenšoties izvairīties no tiem arī jūties slikti. Karoče,jaunība,tā gadās tikai jaunībā tīri pieredzes trūkuma dēļ. Es dumji cerēju, ka es varēšu platoniski draudzēties,speciāli izvairījos no viņa,jo bļin, es biju iemīlējusies un lidoju tā kā karuseļos un smadzenes vienkārši nestrādā,mans ķermenis bija kā paralizēts no tās tauriņsajūtas un emocionālajām šķiršanās sāpēm. Enīvej, atgriežoties pie tās nakts. Es nebiju gatava un nespēju to pateikt, jo jutos kā paralizēta, nespēju nekādīgi piecelties, aizšņorēt kurpes un pateikt atā. Es tikai vairākas reizes jautāju,cik ir pulkstenis.Visu nakti centās pielauzt,lai gan es aizgriezos un izlikos, ka cenšos aizmigt. Āāā,vēl tagad atceroties gribās ielīst zemē, jo pilnīgi viss tagad šķiet kā "pati uzprasījies uz lamatām",jo iepriekš precīzi nezināju kur viņš dzīvo un ja ietu uz mājām,nāktos šķērsot most shady Maskačkas vietas. Pēc tās nakts es viņu gribēju nekad vairs neredzēt, bet mēs tomēr vēl kādu laiku ik pa laikam satikāmies. Man visu to laiku nepameta vainas apziņa par to nakti, ja tās nebūtu un es spētu pateikt, ka darīt TO nav laba doma, tad viss būtu bijis daudz,daudz savādāk.Es par to ilgi jutos ļoti nelāgi,ne savā ādā. Tā ir mācība visam mūžam,ka nav nekādas vienkāršas ciemošanās vēlos vakaros. Vienīgais izņēmums varēja būt dzeršana ar kursabiedru vēlos vakaros uz balkona,jo tad, kad ir besis un skolā neiet un darbā arī nē, tad gribas vienkārši dzert un runāties par studiju lietām.

Situācija nr.3
Es biju drusku "ahujelā" pārsteigta, kad viens koučserferis vienarpus dienu neteica, ka viņam tomēr nav papildus gulta vai matracis, jo ciemos bija atbraucis viņa draugs un tas matracis tika viņam, nevis man. Taču tā bija neveikla apstākļu sakritība, nevis ļaunprātība,bet tomēr nepatīkami. Mēs sēdējām uz jumta ar viņa draugu un dzērām līdz diviem naktī. Kaučserfera draugs noplīsa ātrāk un aizņēma to matraci citā istabā. Kad pēc sazin-kurā alus jau bijām pusmiegā, devāmies gulēt. Koučserferis atvainojās, iegāja blakusistabā un atnāca atpakaļ,skaidroja, ka draugs ir saldi aizmidzis uz tā matrača un ka negribot modināt un teica, ka viņa gultā vietas pietikšot abiem. Nu oukei. Pa pusei izģērbāmies un saspiedāmies tajā gultā (tā gulta bija TIEŠĀM maza).Mēs bijām tik cieši viens otram blakus,ka varējām just, kā otram cilājas plaušas elpojot.:D Drusku vēl parunājāmies un pajokojoāmies(ne divdomīgi),jo c'mon - tāda situācija šausmīgi neērta, jo burtiski esi gultā ar svešinieku. Jāpiebilst, ka viņš bija ļoooooti pievilcīgas miesasbūves ugunsdzēsējs,bet mani tas enivei atstāj vienaldzīgu, jo neesmu vienas nakts sakaru piekritēja. Jau laižos miegā,te pēkšņi viņš uzlika uz mana pleca roku,kā apķerot (bija agrs pavsaris,diezgan pavēss istabā). Uz pussekundi drusku pamiru,jo roka it kā neuzkrītoši,bet tomēr virzījās zemāk. Neapjuku, stingri saspiedu viņa roku un atvirzīju to prom no sevis, pasakot "Don't do that. Goodnight". Nu bļe, ja esi nostādījis mani neērtā situācijā, tas nenozīmē, ka es varētu piekrist sakaram. Nākošajā rītā viņš vainīgi uz mani paskatījās un teica, ka nelāgi sanācis ar to matrača būšanu, es nebiju dusmīga, sasmaidījāmies un gājām taisīt brokastis.:) Es biju mierīga un nejutos slikti,biju priecīga,ka es viņu pieklājīgi atšuvu un galu galā pat ja viņš neapstātos,es vienkārši ietu uz common virtuvi (tas bija tāds kā dzīvoklis ar 6 durvīm) un dzertu tēju nakts garumā un rītausmā nozustu. Enīvej, kopš tā gadījuma jutos pieaugusi un tāda,kas filtrē, ko darīt un ko nē.

Kopumā - nav patīkama tā apziņa, ka tevi var izsekot tikai tāpēc, ka esi siev.dz. būtne un jaunības pieredzes trūkumā neesi iemācījusies, kā pateikt nē. Tu vari būt pašpuika un tik un tā justies offended. Vienmēr galvā ir tas jautājums "kāpēc tieši es un kāpēc tieši tādi apstākļi?". Ehh. Enīvej, tādi riktīgie agresori tāpat agri vai vēlu nodzeras vai iekuļās citās atkarībās vai dēļ agresīvas braukšanas(tam ir jābūt saistītam,arī pravu kačāšana uz ceļa var būt saistīta ar seksuālu frustrāciju) izšķaidās pret smago mašīnu. Pelnītas nāves. ^_^
 
 
Current Music: dub techno
 
 
18 October 2017 @ 11:06 pm
 
Kādam vajag aviobiļeti Brēmene-Rīga-Brēmene? Bre-rix 15.11, rix-bre 22.11. Par velti, tikai vārds jāmaina loģiskā kārtā.
 
 
18 October 2017 @ 11:18 pm
padomju ikdiena  
http://jauns.lv/raksts/zinas/257670-rigas-domes-opozicija-aicina-no-kristigas-padomes-izslegt-talbergu-feldmani-un-smitu

nu labi, ierosina izmest galīgi sviestā sagājušus īpatņus, jau labāk, bet vai vienkāršāks risinājums nav dzīvot bez šāda veidojuma ``kristīgo lietu padome`?

Kāpēc vienam kultam vajag speciālu padomi? A citiem? un ja katram kultam pa padomei, tad cik daudz padomju sanāk? Riktīga padomju savienība?
 
 
18 October 2017 @ 11:05 pm
Dusmu terapija  
Vai zināt kādu, kas Latvijā terapeitiski strādā tieši ar apspiestu dusmu sajušanu / saprašanu / izpaušanu?
 
 
18 October 2017 @ 10:10 pm
Vai ir pieejama Bokas jkdze?  
Sveiki, bebri, sususuri, programmētāji, sliņķi (dzīvnieku suga) un citi zvēri.

Ir (subjektīvi) dažās daļās netīra māja (izlietnes, podi, grīda, nu viss šis te IRL stuffs), ... Vajaga "Bokas kundzi". Kura atbrauc un par (sa)mērīgi lielu samaksu vienk. ņem un iztīra.

Nav ko komentēt te komentos, ja ir laba "Bokas jaunkundze", vai jūties tāds/tāda, kurai savādā kārtā aptrūcies uz šo brīdi darbu, lūc informēt uz qgmr101@gmail.com.

P.S. Mopēds mans, sludinājums reāls, gumijas stiepšana nau, navda bišķi ir, māja tīrāma ir. Rajons: Pierīga. Attieksme: mierīga. Pozitīvas sadarbības rezultātā attiecības var tendēt pārvērsties sistemātiskās.
 
 
Current Mood: geeky
Current Music: J.S. Aurelius - God Sent Us [Brainwave mix 10/03/14] in Dark
 
 
18 October 2017 @ 02:33 pm
Sorel zābīši  
Pārdodu praktiski jaunus Sorel Caribou zābīšus, 38.izmērs (23,5cm), vilkti varbūt divas reizes - EUR 45. Var arī barterā pret ēdamlietām vai sintētisko motoreļļu 5W-30.

Bildes )
 
 
18 October 2017 @ 12:24 pm
Mājas pasaules malā  
Uz nedēļu vajadzētu noīrēt māju jūras malā / netālu no jūras. Der arī istaba viesnīcā, vai kaut kas tamlīdzīgs.
Kādam ir padoms, kā šādu ideju īstenot?
Internetus protu, bet tur izraktie varianti ir nedaudz, hm, sālīti. Seši simti par nedēļu šķiet par šerpu. Jeb, esmu smagi atpalicis no realitātes, un šādas cenas ir normālas?
 
 
18 October 2017 @ 12:29 pm
Next level  
Uz izteikumu

[...sākumā visumā bija tikai ūdeņradis. Vēl pirms dzīvības rašanās no ūdeņraža radās visi pārējie elementi un savienojumi, kas tāpat ir daudz komplicētāki par ūdeņradi.]

man atbild

/Varbūt tomēr ej sprediķot savas fantāzijas pie sevis,m? Sen neesi taisiijis pie sevis ierakstus./

no

http://klab.lv/users/gnidrologs/230957.html

Nu ja cienītais tā vēlas...
 
 
18 October 2017 @ 09:34 am
bezpersoniskās arhitektūras šedevrs - Aizkraukle  
Ar D. devāmies lūkot zelta rudeni uz Koknesi pie Pērses upes. Skaistumskaisti tur rudenī, upes līkumi un veci ozoli. Kad ieradāmies,tur bija precīzi 0 cilvēku. Gudra izvēle, labi zinot, ka Siguldā tūristu, ka biezs. Apskatījām vēl šo to,vecos kapus un baznīcu,kolhoza zīmi ar saulespuķēm un atradām krodziņu ar garšīgu rijamo.

Tad nez kāpēc radās ķecerīgā doma atpakaļceļā uz mājām aplūkot arī Aizkraukli. Nekad tur nav būts, lai gan dzirdēts trāpīgais apzīmējums "capital grey Aizkraukle".

Intereses pēc vienmēr ir sajūsma uztaustīt to bezpersoniskās arhitektūras fīlingu un pelēkās vides nolemtību vietās, kas uzceltas tikai dēļ kāda industriāla projekta (līdzīgi kā Sedas pilsēta Vidzemē).
Aizkraukle ir no sērijas "atbraucām, sadirsām, neko nemainīsim - viss čotka,pelēks forevaa ruļit". Es nesaku, ka HES projekti bija slikti, vienkārši tos varēja projektēt savādāk. Lai neveidotos tās bezpersoniskās ekonomisko migrantu pilsētas un nebūtu ar vieglu roku no zemes virsas noslaucīts Pērses ūdenskritums un iespaidīgā ainava ap Kokneses pilsdrupām, Daugavas dolomīta krasti.

Tātad, Aizkraukle bija uzcelta dubļu panckā / būvlaukuma malā. Bezpersoniska, viss no nulles. Silikāts, betons, šīferis un drusku krāsainais metāls. Viss plakans un pelēks, pat tās retās ēku fasādes, kuras ir renovētas, kopējā pelēcībā neizceļas.
Vienīgais arhitektoniskais izņēmums varētu būt 90-tajos celtā katoļu baznīca. Baznīcas nosaukums vien ir tik iespaidīgs, ka pati Aizkraukles pilsēta savā niecīgajā pelēcībā nobāl vēl bālāk par bālāko silikāta ķieģeli. Baznīcas nosaukums: Aizkraukles Sv.Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīca. Tam apkārt ir plašs un rūpīgi iekopts dārzs, kas kontrastē ar visu pārējo pilsētā redzamo arhitektonisko bezpriģelu.
http://www.katedrale.lv/pics/zinas_latvija/2015/04/aizkraukles_draudze_400.jpg

Šis ir tikai viens no arhitektūras šedevriem. Much šīferis, much ugly. Tās ēkas otrajā stāvā ir deju zāle. Pilna grācijas gan jau. Otrpus ielai ir kādreizējā viesnīca Pērse, ļoti līdzīga un tikpat nolupusi.
https://www.google.lv/maps/@56.6006953,25.2559629,3a,40.6y,33.02h,94.06t/data=!3m6!1e1!3m4!1sPG-ZN1jcGqOxh1gptsVL9A!2e0!7i13312!8i6656

Lai gan pilsētā ir daudz uzņēmumu, nekur nemana uzņēmēju pūles, lai vismaz fasādes vai tuvāko apkārtni padarītu ciešamāku,skaistāku,sakoptāku. Kāpēc? Tā ir HES celtnieku "atbraucām, piedirsām, neko nemainīsim" pārņemtā domāšana. Pilsētas dome ļoti kūtri cenšās minimāli kaut ko savākt, ap skulptūrām viss izskatās daudz maz OK, apstādījumi kopti. Tā teikt, nenolaidīsies līdz bloķeņu iedzīvotāju izpratnei par viņu neaizskaramo vajadzību pēc pelēkuma.

Ā,starp pelēkajām bloķenēm arī ir biznesi. Pretī kūku ceptuvei apbedīšanas birojs. Mirstam un svinam! Urrā! Mūžīga piemiņa Aizkraukles augoņa celtniekiem! Urrā! Urrā! Slava! Urrā!

Pie paša HES ir tunelis, vienīgais tunelis pār upi Latvijā. Unikāla būve, bet tur nonākot justos kā pelēcības dzelmē. Tas ir nulles punkts, no kura izbraucot atpakaļ gaismā, acī durtos tas mākslīgais Aizkraukles pilsētas augonis.
 
 
17 October 2017 @ 06:30 pm
Japāna  
Varbūt kādam ir labi ieteikumi, ko darīt Japānā? Ir mērķis būt Tokijā, Čičibu, Osakā, Narā un Kioto.
 
 
17 October 2017 @ 04:55 pm
i have the right to a safe home  
mani nedaudz kaitina seksuālas vardarbības salīdzināšana ar, teiksim, zādzībām, pat tad, ja tas ir labi domāts un samērā veiksmīgi īstenots kā, piemēram, šeit vai šeit, vai šeit, lai gan pēdējais man šķiet diezgan precīzs. jo zādzība, lai vai cik nepatīkama un personiska, tomēr ir pilnīgi cita nodarījuma kategorija, nekā cilvēka ķermeniskās autonomijas un robežu pārkāpšana, kas notiek seksuālās vardarbības laikā. turklāt (izmantojot to pašu zagšanas analoģiju) pieslēdzot savu velosipēdu ar labu ķēdi iekštelpās drošā rajonā es īpaši neietekmēju savu brīvību dzīvot savu dzīvi un izpausties, kamēr norādījumi, kā mazināt riskus, pareizi ģērbjoties, uzvedoties, un apmeklējot tikai pareizās vietas pareizajos laikos ar pareizajiem cilvēkiem, ir reāli ierobežojumi, kas, jo sevišķi novesti līdz ekstrēmam, gana bieži var nepamatoti sašaurināt man pieejamo dzīves lauku. kuri nebūtu vajadzīgi, ja savu neadekvāto uzvedību mainītu cilvēki, kuri nodarbojas ar seksuālo vardarbību.

vai es esmu pret drošības pasākumiem? protams, ka nē. pašaizsardzības kursi un apdomīga, saprātīga rīcība nevienam par ļaunu nenāk. bet nav pieļaujams risku faktoru mazināšanu minēt un uzsvērt kā tādu failsafe risinājumu, jo atkal un atkal ir pierādījies, ka cilvēku apmācīšana, kā nekļūt par upuriem, galu galā arī negarantē baigo efektivitāti. turklāt tie nekādā veidā nepalīdz cilvēkiem, kas jau cietuši no seksuālas varmācības, un ir vienkārši cietsirdīgi viņiem to bāzt sejā, un ir nejēdzīgi veidot izglītojošas kampaņas, kuras runā tikai par riska faktoru mazināšanu, bet neaicina mainīt sabiedrībā kopumā valdošo kroplīgo seksualitātes kultūru. jo es to atkārtošu atkal un atkal, un atkal, un atkal - ir jārunā ne tikai par to, kā nekļūt par upuri, bet arī kā nenonākt varmākas lomā; ir jāmāca cilvēkiem atpazīt savas vajadzības, tostarp seksuālās, nekaunēties par tām un atrast veidus, kā tās apmierināt, nenodarot citiem pāri; ir jāmaina priekšstats, ka cilvēkiem varas pozīcijās sekss "pienākas" vai arī viņi drīkst to ņemt ar varu; ir jāveido plaša, dziļa un ilga saruna sabiedrības līmenī par to, kas ir un kas nav pieņemami, ir jāatsakās no tendences saskatīt blurred lines seksuālās situācijās. jo, diemžēl, nav tā, ka cilvēki, kas veic seksuālu vardarbību, vienmēr ir kaut kādi briesmoņi, psihopāti un mērķtiecīgi ļaundari, kas staigā apkārt ar plānu kādu izvarot. protams, ka ir arī tādi, bet lielākoties par seksuālām varmākām kļūst cilvēki, kuri būtu varējuši tādi nekļūt, ja laicīgi iemācītos apzināties savas un citu robežas, ja nebūtu uzauguši vidē, kura tiešā un netiešā veidā veicina vardarbīgu attieksmi.
 
 
17 October 2017 @ 01:42 pm
Ūdensvads?  
Vai kādam ir zināmi sakarīgi ūdensvadu meistari? Jānovērš bojājums ūdensvada pieslēgumā (zem zemes) un jāierīko kontrolaka. Rīgā.
 
 
16 October 2017 @ 01:58 pm
Stāsti no virtuves  
šodien mammai gadījās faux pas ar kaķiju.

Viņa piecēlās pirmā, kaķijs, protams, metas stāstīt, cik briesmīgi izsalcis viņš ir.
Mamma ieber barību. Kad es ieveļos virtuvē, kaķijs turpina žēlabu dziesmu, mamma aizvainota savās mātes barotājas jūtās.
Tad nu paskaidroju, ka, ja bļodiņai var redzēt dibenu, tad tā ir TUKŠA, kaķīšprāt.