05 December 2019 @ 11:33 am
true benevolence  
the universe was exceptionally kind to me this morning, giving me an unexpected gift of something to genuinely smile at

paldies, ak.
 
 
04 December 2019 @ 05:05 pm
trumulim par vairlesu  
vai bezvadu apraide (kompis - rūteris) mājas lietotāju līmenī pēdējos 7 gados ir progresējusi? piem, tagad ir labākas WiFi kartes? gribu atbrīvot stacionāro kompi no vada.
 
 
03 December 2019 @ 03:17 pm
Garīgums  
šoreiz no indijas kur kā zināms ir tonnām garīguma.

https://www.delfi.lv/news/arzemes/baisi-kadri-hinduisti-verieniga-dzivnieku-slaktina-slave-varas-dievieti.d?id=51687837
 
 
03 December 2019 @ 12:12 am
visiem taču gribas apsisties no hlora  
olimpiskais peldbaseins man riktīgi iegrieza. izrādījās, ka uz šādu profesionālu iestādi iet nav neko dārgāk kā uz to NDĢ sīko baseinu, kura ģērbtuvēs pat fēnu nav. nu neko - aizeju pa tādu diezgan mājīgu ziemu, zem kājām viss gurkst un mīcās, izsmēķēju cigareti un klausos Swans - Leaving Meaning albumu, nu tas i bomba, paeju garām nemanāmajam raudošās babiņas piemineklim aizmirstajā laukumā un drīzumā esmu jau klāt. personāls ir ļoti laipns, pēc samaksāšanas visur tieku iekšā ar elektronisko čipu, kuru, nepis mani ar savu mazo dinķi, var atstāt uz rokas arī peldēšanas laikā. atrodu ģērbtuves, skapīti arī var aizslēgt ar to pašu čipu. dušās ir dušas želeja no smukām, new age kastītēm, tātad tā pat nav jāņem līdzi. pirmajā brīdī apstulbstu no tā, kāpēc ar mani uz baseinu atnākuši ir tikai pornozvaigznes (kultūrzvaigznes? kultūr-istu zvaigznes?) ar lielajiem bicīšiem un perfektajām presītēm, bet viss ir kārtībiņā, turklāt tas ir labi, ka ir jaunieši, kuri vēlas, lai uz viņu ķermeņa būtu daudz kultūras - izrādās, ka esmu iegājis kačaku ģērbtuvēs, baseina publika bāzējas nedaudz pa kreisi. tāpēc izeju cauri nelielam labirintam un redzu, ka reku jau pulcējas arī neseksuļi - mužiki ar lieliem vēderiem, opīši, sīkie, zeki, arī visādi jaunieši ar un bez atjautīgiem tetovējumiem. tā ir ierastā baseinu publika, kas man arī šķiet patīkama savā eklektikā. nu neko, noeju garām saunām - rau rau, tur jau lieli kundziņi ar plikām, milzīgām pipelēm sagūluši saunvidiņos... kā teiktu Šalle - kedas pret sauli, nākamajā rītā konstatēti lauzti kauli... bet nu neko, ejam garām. nu un paklau - eju augšā pa trepēm, tur jau mani sagaida ar pacilājošu mūziku, viņi spēlē kaut kādu maršu vai ko? nezinu, bet tiešām labs muzons. turklāt arī ģērbtuvēs muzons bija tīri ciešams - nebija nekādi radio 5 vai europian shit radio, drīzāk kāds relax.fm. bet lai varētu relaksēties, vajag kārtīgi pastrādāt - tad nu esmu iekšā baseina premisēs, velku galvā savu kaku zilo PSRS peldcepuri un gan jau izskatos pēc kārtīga nūba. skatos, kuru celiņu man ieņemt. no sākuma eju uz 'vidēji ātri', tur pārsvarā peldu kraulā. attopos, ka vajadzētu iegādāties peldbrilles. nu bet tagad nav, turpinu kraulot, ar mani vēl viens opis kraulo, šis biš lēnāk, apsteidzu viņu, puf puf, bet es jau nezinu, ko viņš tur savā paurī domā, es jau tomēr tā pa draugam. nu bļin, ne tikai es nezinu, es ceru, ka arī viņi nezina, ko es savā paurī domāju, jo tad man vispār hana būtu. izrādās, viņa sīkais arī tur peldas. nu normālā ātrumā mazulis mauc, neko sev. tāpēc izdomāju, ka iešu uz lēno režīmu. tur arī vienu reizi ielecu iekšā, pēc tam gan apstājos un pa lielajiem logiem skatījos uz ārā dusošo kapitālisma citadeli, cauri sniegputenim rēgojas sudrabots 'Rietumu Banka' uzraksts, nu gluži kā Ziemassvētku pasakā.

lēnajā no sākuma papeldu vardītē, bet izdomāju aiziet uz baseina dziļāko galu, kur ir arī tramplīni, jo tajā brīdī konkrētais celiņš ir pilnīgi tukšs. kļūda - līdz ar mani atnāk viens švaki tetovēts ruskijs (uzreiz manu, ka diemžēl arī orangutāns) ar laikam 4 saviem bērniem, 2 no tiem riktīgi resnuļi. tad nu es tur peldu uz muguras, līdz ar to redzamība nav izcila, papucis orangutāns visu laiku netālu no maliņas tur tusē, viņa sīkie resnuļi močī apkārt pa malu un lēkā iekšā baseinā, tāpat arī no tramplīniem lēkā tur kur vajag, un arī tur, kur labāk nevajadzētu. es sagatavojos ļaunākajam, bet turpinu peldēt. pāris reizes ieskrēju orangutānā, jo viņš, protams, nedomāja, ka varētu izkustēties no savas papucīša vietas, bet viņa atvasītes tomēr bija tik laipnas, ka vismaz neuzleca man virsū. domāju, vai situāciju risināt ejot pie treneriem, kas diezgan aizņemti ar saviem telefoniem un instagramiem, vai mēģināt runāt ar viņiem un sūtīt viņus uz mazo peldbaseinu, jo, par spīti tam, ka esmu tur pirmo reizi, esmu par tādiem informēts. tā kā atceros visu ieteikto scenāriju par to, ka man vajag rūpēties par gara tīrību, vienkārši pāreju atpakaļ uz vidējā ātruma celiņu (kurā papucis gan pamanās vienā brīdī iepeldēt randomā pēc nolekšanas no tramplīna - es nezinu, par ko šis orangutānu tētiņš vispār dzīvē domā...). nopeldēju diezgan labi, peldēju vēl uz muguras, ievēroju zīmi, kas norāda, ka tuvojas mala, atpūtas brīžos paskatījos lielos plakātus - daži vēsta par kasjauns.lv, kurā, izrādās, ir arī, ibiorio, mistikas sadaļa, daži par to, ka ir kāds žurnāls īstiem vīriem... mani ar savu mazo dinķi gan nepisiet, īstie vīri, joptvaimaķer!

tad nu pēc kāda laika eju ārā un prasu pirmajai random meitenei, kas iznāk no sieviešu ģērbtuves, kur jāiet uz tām slavenajām banjām. šamā vispār ne bū ne bē - izrādās fida letiņu šprāhi nemīl, ingliš ingliš, tik to ingliš. ai, tāpat neko viņa nezina, ko tu imigrantiem padarīsi, svešā tēvzemē jau pat dieva dēlu uz vispasaules ciešanu pjedestāla raudam viņi neatpazīs. bet nu labi, atrodu pirtis. protams, no sākuma ieeju rotaļupē, nošļūcu, ūdens ir dievīgi karsts, sagaidu arī pārsteiguma spaini - https://www.olimpiskais.lv/rotalupe nu izcili. pēc tam ieraugu, ka pirtīs vajag sēdēt uz dvielīša, a es vispār dvielīti aizmirsis mājās, priduraks tāds. nu neko, tur, izrādās, var dabūt dvielīšus, kas stāv tādā new age veidojumā pie sienas. veidojums atgādina bišu šūnas, tādēļ es, īpaši uzmanīgi izvairoties no bitēm, to paņemu sev. apmeklēju sajūtu pirti - jaukas aromterapijas eļļas un patīkami, ļoti forši var apsēsties tajos ļoti karstajos izliektajos flīžu krēsliņos un vēl liet sev virsū regulējamu dušu. pēc tam eju bio saunā ar sāls sienu, tur vajadzētu būt kaut kādam terapeitiskam efektam, ja jūs ticat visam labajam sālī (mana ticība gan vairāk ir cukurs). tad aizeju uz mazajiem baseiniem un ļoti patīkami papeldos ekstra siltā ūdenī. tur arī vērojama lieliska augu valsts izlase. tad iegāju tvaika pirtī - tur man patīk vislabāk un iešu vēl un vēl. it sevišķi man patīk pa to pārvietoties, jo tad karstuma līmenis mainās. tvaiki atgādina x failus, griestu lampiņas maina intensitāti, atmosfēra pat nedaudz spocīga, bet ļoti patīkama. tur arī ir duša, kas no sākuma diezgan karsta, bet kļūst arvien aukstāka - tas gan ir baigais kaifs. tad iegāju saunā - tur ir viskarstāk un arī grīda ļoti karsta. izbaudu to, ka esmu tur viens, bet pēkšņi ienāk arī orangutāns ar visu ģimenīti. nu nekas, man jābūt saprotošam, un tā arī ir - es pat saprotu, ko viņi runā. pamatā gan par to, ka tik pat karstu grīdu viņiem vajadzētu arī mājās. resnā meitenīte gan nevar izturēt karstumu un dodas ārā. gar saunu spraigi nostaigā Svetlana, viena no iekšā laidējām, laikam izslēdz rotaļupi, jo tā tikai līdz desmitiem. mums pievienojas būdīgs tēvainis, kas izskatās tā, it kā pēdējās piecas stundas būtu pavadījis dročījot, nu beidzot ir laimīgi pabeidzis un tagad var atslēgties. resnais sīkais uz šamo lūr, pēc tam mēģina uztaisīt kaut kādu prikolu, pārvietojot kaut kādu sēžamo uzparikti, bet orangutāns viņu apsauc. nu neko, dodos ārā - ieziežos ar ledu pie aparāta, kas pa maziem gabaliņiem dirš no sevis ārā ledutiņu, pats arī ir ilustrēts ar ledus grēdām no aukstajiem ziemeļiem, gan jau kaut kādiem islandiešu pidarasiem. pēc tam ieeju kontrastdušā - tā ir tik superīga, mainās te pakāpeniski, te diezgan strauji, vienu brīdi gaisma ir citplanētietīgi zaļa, vienu brīdi trauksmes sarkana, vienu brīdi patīkami rozā / zila. duša ir gan virs galvas, gan arī frontāli pret ķermeni. noslaukos dvielītī, ielieku to grozā un dodos atpakaļ augšā ģērbties ar domu par to, ka jābrauc uz Līvu akvaparku.

ejot ārā mani atsveicina iekšā laidēja un lūdz ievietot čipu čipu savācējā. tā kā es atbalstu otrās iespējas došanu jebkuram robotam, es viņas lūgumam paklausu un esmu atkal brīvs no čipa. bet, iespējams, man tomēr patika šī verdzība? varbūt man tomēr vajadzēja savu dvēseli nodot lietošanā šai nelielajai mašīnai, draugi!? SMEJOS! humors, ziniet! nu bāc, nezināt gan, perversuļi tādi, ko jūs vispār rubījat no dzīves, ekonomikas vai Švankmaijera ficenēm? da visu no tā jūs rubījat, labiņie! izeju ārā, tik skaists sniegs, smēķēju cigareti šajā biznesa rajonā un jūtu, ka visi biznesa vārti mums ir vaļā... mums tikai vajag saprast, ka MĒS esam tās HAIZIVIS!!! MĒS esam tie ĪSTIE VĪRI!!! MĒS esam PELMEŅU SARGI, PELDBASEINU PAVĒLNIEKI, NAKTSGAISMAS SUDRABAINIE PRECINIEKI!~!~!
 
 
Current Mood: bouncy
Current Music: Meshuggah - Straws Pulled At Random
 
 
02 December 2019 @ 08:01 pm
 
Pirms pāris gadiem man atdeva maisu ar visādām fotoaparātu detaļām, kurā bija arī puse veca japāņu objektīva, ar pilnīgi neskartu un svaigu optiku, bet bez aizmugures bayonet mount, diafragmas gredzena u.c. svarīgām detaļām. Tā kādu laiku slinki meklēju, kur to objektīvu pusbeigtā detaļu stāvoklī varētu dabūt zem 50$, jo man jau nevajag kā jaunu, man vajag no diviem salikt vienu. Nu lūk, šodien beidzot pastā no Japānas pienāca tieši tāds, kā vajadzīgs. Mehāniski viss ok, tikai stikli galīgi aizpelējuši.
Kā jums šķiet, vai 1974. gada objektīvu izjaukt ir viegli? Haha.
Divas skrūves ar spirtu un karsēšanu dabūju vaļā, bet rīt jāiet meklēt piemērotu skrūvgriezi, citādi nekā.
 
 
Current Music: Pearls Before Swine
 
 
01 December 2019 @ 09:57 pm
kaķu drauga starta komplekts  
Piedāvāju iegūt savā īpašumā komplektu, kas sastāv no:
Kakumāja. Lietota +/- gadu. Stāvoklis redzams bildēs. Kas nav redzams - ja ļoti sparīgi virina durvis, tad tās mēdz izkrist. Bet ja kaķītis mierīgs, tad viss ir kārtībā.
Kakusmiltis. Cementējošās. Iesākts maiss. Laikam +/-8 litri, kā var redzēt uz iepakojuma.
Kaķu pārnēsājamā mājiņa. Lietota, bet funkciju pilda.
Nagu asināmais dēlis. Lietots, bet ja lops nav izlepis, moš būs ok.
Sausā paika kastrētām kaķenēm. Komplektā mērtrauciņš pēc vecuma. Nezinu neko par derīguma termiņu. Vāaarbūt varēs tikt arī pie slapjās paikas. Bet arī jāpaskatās termiņš. Kaut kāda paciņa un bundžiņa mētājas ledskapī gandrīz gadu jau. Varbūt arī barojamos traukus varēs iedot kaut kādus.

Šo komplektu mainu pret pudeli portvīna (nevis vīna, nevis agdama)

Lokācija - Rīgas centrs. Briāna ielas gals vairāk. Piegādes diemžēl nebūs.

bildes )
 
 
Current Mood: sad
Current Music: And One - Zerstorer
 
 
01 December 2019 @ 01:29 pm
Ko redzēt, kur iedzert VIĻŅĀ?  
Trīs dienas Viļņā, decembra sākums.

Ko apskatīt? Kur iedzert? Kur paēst?

Līdz šim Viļņā būts vien autobuss-koncertvieta-autobuss.

Patīk gan vazāties apkārt, gan kādu mākslu aplūkot, gan alu pagrīdes krogā iedzert.
 
 
01 December 2019 @ 01:13 am
 
bet ceļā no metro uz viesnīcu dzirdēju vienu pusi no interesanta strīda - kāds amerikānis ar jūtami ļoti spēcīgām emocijām paceltā balsī skaidroja sievietei, ar kuru gāja kopā:

- and you wonder why i don't want to walk around together!
- (nedzirdama sievietes atbilde)
- i mean, i like this place, but everything here is just SO SMALL.
- (nedzirdama sievietes atbilde)
- you walk so SLOW!!! jodie, honestly, i have NEVER met anyone who walks as slowly as you do. except for when we enter, when we're in a crowd (..)

tālāk nedzirdēju. jo es viņus jau biju apdzinusi. :D
 
 
01 December 2019 @ 12:56 am
 
ko es šonakt esmu paspējusi: divreiz apmaldījos divās dažādās vilcienu stacijās, bet tad, kad beidzot biju visam par spīti veiksmīgi nokļuvusi viesnīcā un pat jau iečekojusies, nometu telefonu zemē, saplēšot tā stikliņu. un rīt deviņos sākas darba diena!

labi, ka es nejūtos ne bēdīga, ne, par laimi un pārsteigumu, absolūti pārgurusi.
 
 
01 December 2019 @ 12:54 am
 
ja nu pat es varētu dot kādu 'lielo' padomu, es teiktu - nepapisiet dzīvi steigā, draugi!
 
 
Current Mood: busy
Current Music: Tool - Prison Sex
 
 
30 November 2019 @ 04:21 pm
 
šodien uzzināju, ka tieši pēc manis vokāla nodarbības ir puisim vārdā Tots
 
 
30 November 2019 @ 11:15 am
Kuģīši un svītrainās bikses  
Vakar aizgāju uz 19.gs. mākslas izstādi. Aivazovska gleznas - dramatiski un mierīgi jūras skati, līči, cilvēki laivās un ēzelīši ar paunām.
Pēc gleznu aplūkošanas, no kurām daudzas nebiju redzējusi (tās krutākās, tumšzili un zili zilās ar kuģiem bangojošā jūrā, tās tur nebija, ko iepriekšējā darbā uz pastmarkām bieži redzēju) pašķirstīju izstādes atsauksmju grāmatu. Nu, nosacīti grāmatu. Sanumurētas A4 lapas, vēl neiesietas - gandrīz visur, kur esmu bijusi, jau ir iesietas grāmatas ar lapām, kur var rakstīt, ko vien sirds kāro par mākslas iespaidiem.
OK,
anyway,
Lasot atsauksmes, daļu arī krieviski, secināju - paga, paga, te taču ir tā vieta un reize, kur sanāk Rīgas un Latvijas t.s. "inteliģentie krievi", kas ikdienā nestaigā svītrainās biksēs, nedzer diendienām šņabi vai brīvajā laikā visu laiku nesēž pie teļāga, skatoties PBK un citus Russkij mir TV. Es agrāk inteliģentos krievus šad un tad manīju grāmatnīcā, kas interesējās un pirka grāmatas.
Tad arī atcerējos par latviešu vatņikiem, kas sēž miestos, lielRīgā vai mazpilsētās, nodzer visu naudu vai iegrūž mašīnu šķūningos un kredītos, skatās debīlus tv šovus un viņiem aiziešana uz izstādi (vai kino, teātri, mūzikas koncertu), šķiet, nereāla un pat smadzenēs nekad neaiztikta atrakcija. Nu tas tā, lai kāds, ja šo lasa, neuzskatītu mani par fašistu or smthng.
Es vēl atcerējos kaut kādu aptauju vai kaut kādu komentāru kaut kur, ka ķipa parasti cilvēki nevar atļauties iet uz kultūras pasākumiem, kas ir vnk fake russian shit huilo propaganda. Nu, ja grūž visu naudu pusfabrikātos, kredītos, mašīnās, bļeskos, brendos un vnk sūdos, tad jā - nauda kultūrai varētu likties ēm, sīknauda vai ievērības necienīga atrakcija, kam atvēlēt naudu.
Ļoti daudzas izstādes un koncerti ir bez maksas, arī kino var atrast bezmaksas seansus. Vienkārši cilvēki meklē attaisnojumus neaiziet kaut kur. Vienkārši papriecāties par kaut ko, nevis tērēt ķīniešu un vjetnamiešu sūdos un tad vaimanāt ka prece X ir nekvalitatīva un tā pa riņķi.
 
 
30 November 2019 @ 02:46 am
 
tieši pusnaktī iesniedzu atskaiti, un pēkšņi nolēmu, ka ir piemērots brīdis izvākties no galda, jo iekšēji biju tā kā sev nosolījusies, ka to varētu pēc šī darba pabeigšanas. lai decembri kolēģe D. jau var iesākt komfortabli savā vietā. sakrāmēju visas savas lietas kastē, nepabeigtos papīru darbus (kurus principā varētu paveikt arī dresēts mērkaķis, vienkārši salikt papīrus pa mapēm - kas droši vien ir daļa no iemesla, kāpēc neesmu to izdarījusi, jo man ir grūti saņemties uz garlaicīgu huiņu, ja nav daudz resursu sevis piespiešanai), kas nebija tieši finanšu lietas, arī tur iekrāmēju, un pēkšņi sajutos tā, it kā es ietu prom uz neatgriešanos. tā, it kā es arī šim būtu pateikusi ok, viss, pietiek, čau. tad braucu mājās pa to slapjo sniegu un domāju - lūk, vai tiešām tu gribi izvēlēties šo. varbūt varētu pārstāt to sev nodarīt un beigt vienmēr slīcināties darbā, kad vajadzētu resursus veltīt sev un savām jūtām. varbūt varētu beigt sevi pātagot, kad vajadzētu dot sev tikai un vienīgi maigumu. skatījos, kā caur aprasojušām brillēm izplūst pilsētas krāsas, neraudāju un koncentrējos uz to, kā smagās snieglietus lāses sitas sejā un kā sāk salt slapjās lūpas. uz tilta beidzot pēc ilgāka laika atkal varēja dzirdēt to svelpjošā vēja skaņu, kas man patīk vislabāk - tādu kā nenosakāmas emocijas ūdensbūtņu dziedāšanu, kad nevar saprast, vai tas vairāk izklausās pēc sērām vai rotaļas.

visu atlikušo ceļu līdz mājām skaļi dziedāju un dumpinieciski braucu tieši cauri peļķēm, jo nav taču nekādas starpības. es braucu mājās, kur ir silti, es braucu atpakaļ pati pie sevis.
 
 
29 November 2019 @ 09:58 pm
slow motion accident  
laikam jau īsti nepietiek sev uz rokas ar rapidogrāfu uzrakstīt atgādinājumu par nekaunīgu maigumu, lai tādu tiešām spētu pret sevi īstenot

nekas, varbūt citreiz, nākamreiz, kādreiz
 
 
28 November 2019 @ 09:22 pm
Septiņdesmit astotais ieraksts  
Mani vajag ierakstīt Sarkanajā grāmatā, jeb izraut ar visām saknēm.
 
 
Current Music: Ziedu Vija – Vau Vau
 
 
28 November 2019 @ 07:12 pm
 
reizēm man stipri šķiet, ka es diezgan labi pamanu skaisto pasaulē un sev apkārt
 
 
28 November 2019 @ 05:05 pm
Laba ziņa  
Tikumisti drusku paņemti aiz ausīm

https://jauns.lv/raksts/zinas/360512-rigas-valsts-3gimnazijas-direktoram-jaskaidrojas-par-skola-notikuso-seksualas-veselibas-lekciju?utm_source=inbox.lv&utm_medium=export&utm_campaign=Links-in-partner-sites

Paskatījos, kas ir tas grūtniecības krīzes centrs [tā jau nosaukums neitrāls, ja neparokas, smakas nav]

Tātad iegooglējam, un ko redzam?

Redzam šito:

http://www.krizescentrs.lv/par-mums/pamatvertibas/

//Mēs uzskatām, ka cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības un tādējādi jebkurai dzīvībai ir vērtība.//

Pizģec prijehaļi.

Tā ka vajag uzmanīties ar visādiem neitrāli un smuki nosauktiem veidojumiem, iekšā var būt khm substance.
 
 
27 November 2019 @ 03:45 pm
PND  
nav kadam kkur digitala formata PND vecais albums, tas kurs iznaca kkad ap 2000o sakumu?
 
 
27 November 2019 @ 11:40 am
Mercedes e-klases īre  
Vai varat ieteikt, kur īrēt Mercedes e-klases auto no pēdējiem 5 gadiem? Diezgan reta parādība izrādās. Atradu vienu autonomu, bet tur dod tikai ar šoferi.
 
 
Current Music: Jimmy Eat World
 
 
27 November 2019 @ 10:14 am
Gada septiņdesmit septītais ieraksts  
Vakar biju uz viktorīnu Neprāts (par latvijas pagrīdes mūziku), kas norisinājās Aleponijā. Mūsu komanda "90nieces" (es, Antra K, [info]neetiski un Rudaks) ieguva 3. vietu un vispār pasākums bija jautrs, cerams, ka kaut kad būs vēl kas tamlīdzīgs. Aleponijā izdzēru daudz zaļās tējas, vakarā, mājās kādu brīdi nevarēju aizmigt, tomēr tas izdevās salīdzinoši ātri. Redzēju spilgtu sapni ar pavisam jaunu un daudz iespaidīgāku, nekā reāli esošo, Rīgas panorāmu – krastmalā atradās milzīgs nams, daļēji jūgendstilā, daļēji 30.gadu konstruktīvismā, likās, ka tai vajadzētu būt metro stacijai. Arī pār upi (drošvien jau Daugava) redzēju iespaidīgu ēku pudurus, bet vanšu vai dzelzceļa tilts (neatceros), tomēr bija fonā (jo manas smadzenes to uzskata par izdevušos).