Juvenāls
Juvenāls stāsta kārtējo reizi kā viņš tur taisīs zinātni. Citēju:

//1) kad iecerētam darbam nav skaidras vērtību plūsmas. Katram darbiņam ir jānāk par labu ne tikai citiem (vai kaut kam atbraktam), bet arī sev. Ir jābūt plānam, kā tas nesīs labumu sev. Vai noderēs karjerai un biogrāfijai, vai dos tūlītēju pienesmumu, vai audzēs prasmes, kas var noderēt, utml.

2) kaut kāda līdz galam neizdomāta doma, meta-doma, redzējums, kas saskan ar manu iekšējo pārliecību, vērtībām, izpratni par pasaules vēlamo un ideālo kārtību, labumu. Un svarīgi, ka darāmais/rakstāmais darbiņš tiek saskaņots ar to, ka tekošam darbiņam tiek atrasta jēga šādā lielākā skatījumā. Jā, šis paģēr, ka cilvēkam ir noteiktas vērtības, noteikts vektors un arī apņēmība par to cīnīties. Un tas ir kas lielāks par pašu, bet tajā pašā laikā ideāla pasaulē ir vieta pašam un pārējiem. Ir ļoti grūti kaut ko uzrakstīt, ja tas nav šādas paša cīņas ietvaros. Saka, ka wokēm šādu vērtību nav un viņas ne par ko necīnās. Nu nē, tam gan es neticu :)

Gan rakstniekam, gan zinātniekam ir jāatrod savs rokraksts un mana empīriskā definīcija rokrakstam ir tieši šie 2 punkti. Kad tos atrod (un kad ir sasniegta zināma mastery, piem., metodes aizrauj un nevis biedē, tās var būt gan gammas, etīdes un virtuožu tehnikas mūzikā, gan frontes matemātika dabaszinatnēs), tad iedvesmas jēdziens kaut kur izčākst, jo katra apsēšanās pie galda un darbiem ir arī tūlīt ieved flow'ā.//

Es juvenālam jautāju, kā iet ar zinātnisko darbu, kur var iepazīties ar publikācijām.

Ieraksts pazūd.

Laikam aizgāja rakstīt.